Austrijas kanclers Kurcs korupcijas dēļ atkāpjas 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Austrijas kanclers Sebastians Kurcs paziņojis par atkāpšanos no amata korupcijas skandāla dēļ.
Valdošā koalīcija sagrīļojas
Austrijas valdošā koalīcija sagrīļojās, kad policija sāka izmeklēšanu un izvirzīja apsūdzības pēc pagājušajā nedēļā veiktajām kratīšanām Kurca un vēl deviņu viņa konservatīvās Tautas partijas (OVP) politiķu mītnēs. Kurcs apstrīd pret viņu izvirzītās apsūdzības un noliedzis, ka būtu izmantojis naudu no valsts budžeta, lai panāktu pozitīvu savas darbības atainojumu kādā populārā laikrakstā.
Apsūdzības satricināja viņa vadīto koalīcijas valdību, tās jaunākajiem partneriem no Zaļās partijas paziņojot, ka Kurcs vairs nevar būt kanclers. Zaļo līderis un vicekanclers Verners Koglers jau bija sācis sarunas ar opozīcijas partijām, kas piedraudējušas nākamnedēļ ierosināt neuzticības balsojumu kancleram, ja viņš neatkāpsies.
Pēc Kurca atkāpšanās Koglers paziņoja, ka būtu gatavs strādāt ar līdzšinējo ārlietu ministru Aleksandru Šallenbergu kanclera amatā, jo viņiem esot bijusi “ļoti konstruktīva” sadarbība, atzīmē raidsabiedrība BBC. “Šobrīd ir vajadzīga stabilitāte, tāpēc es gribu paiet malā, lai novērstu haosu,” paziņojot par savu atkāpšanos, teica Kurcs. Viņaprāt, “būtu bezatbildīgi ļaut Austrijai ieslīgt mēnešiem ilgā haosā vai strupceļā, kamēr norisinās cīņa ar pandēmiju”.
Kurcs grib atspēkot apsūdzības
Trīsdesmit piecus gadus vecais Kurcs, reiz uzskatīts par uzlēcošu zvaigzni Eiropas centriski labējo politiķu vidū, paziņojis, ka palikšot savas partijas līderis un turpināšot darboties parlamentā, lai atspēkotu pret viņu izvirzītās apsūdzības. Kā savas partijas līderim viņam ir tiesības piedalīties ministru kabineta sēdēs, tāpēc opozīcijā esošie sociāldemokrāti apgalvo, ka Kurcam būšot iespējas ietekmēt valdības politiku.
Daži analītiķi norāda uz viņa ciešo sadarbību ar Aleksandru Šallenbergu, karjeras diplomātu, kas strādājis kopā ar Kurcu, kad viņš pirmo reizi pievienojās valdībai kā ārlietu ministrs. Kā liecina aptaujas, daļa austriešu uzskata, ka divu korupcijas skandālu izmeklēšana un viņa pēdējās koalīcijas valdības ar galēji labējo Brīvības partiju sabrukums 2019. gadā nozīmē, ka Kurcam būtu laiks aiziet no politikas.
Sebastians Kurcs kļuva par Austrijas Tautas partijas (OVP) līderi 2017. gada maijā un uzvarēja parlamenta vēlēšanās, 31 gada vecumā kļūstot par jaunāko demokrātiski ievēlēto valdības galvu pasaulē. Apsūdzības korupcijā attiecas uz laikposmu no 2016. līdz 2018. gadam, kad Austrijas mediji ziņoja par aizdomām, ka Finanšu ministrijas nauda izmantota sabiedriskās domas aptauju manipulācijām par labu OVP, kas publicētas kādā laikrakstā. Lai gan prokuratūra nenosauca šo laikrakstu, tabloīds “Österreich” pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, noliedzot citos medijos izteiktos apgalvojumus, ka tas būtu ņēmis nodokļu maksātāju naudu par valdošajai partijai labvēlīgu aptauju publicēšanu.
Pret Kurcu, vēl deviņām amatpersonām un trīs organizācijām ir sākta izmeklēšana sakarā ar aizdomām par korupciju un kukuļņemšanu. Veikta kratīšana Kurca birojā, partijas OVP mītnē, Finanšu ministrijā, vairāku kanclera palīgu mājās un darbavietās, kā arī mediju grupas “Österreich” ēkā. Kā paziņojusi Ekonomikas un korupcijas lietu izmeklēšanas prokuratūra, ir pazīmes, kas liecina, ka kopš 2016. gada aprīļa Finanšu ministrijas nauda izmantota, lai publicētu “politiski motivētas un reizēm sagrozītas aptaujas”, ko toreizējā ārlietu ministra Kurca interesēs veicis kāds sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums.
Kurca sabiedrotie esot iesnieguši medijiem sagrozītus aptauju datus, pretī piedāvājot valdības apmaksātu reklāmu, ja viņi piekritīs atainot aptauju rezultātus. Kurcs noliedzis jebkādu savu vainu un nodēvējis apsūdzības pret viņu par nepamatotām.
Prezidents stabilizē situāciju
2019. gadā Kurca vadītā koalīcija ar galēji labējo Brīvības partiju izjuka tā dēvētā Ibisas skandāla dēļ, kad tika publiskoti videomateriāli, kur Brīvības partijas līderis un vicekanclers Heincs Kristiāns Štrāhe pauž gatavību tirgot politisko ietekmi pret ziedojumiem partijai. Lai gan viņa valdība krita, Kurcs netika tieši apsūdzēts skandālā un 2020. gada sākumā pēc uzvaras pirmstermiņa vēlēšanās atgriezās kanclera amatā koalīcijā ar Zaļo partiju.
Pēc kārtējā skandāla kanclers Kurcs neplānoja atkāpties, bet viņu pasteidzināja līdzšinējo koalīcijas partneru un opozīcijas partiju panāktā vienošanās otrdien parlamentā rīkot neuzticības balsojumu, kurā viņš gandrīz noteikti būtu zaudējis. Austrijas konstitūcija paredz, ka kanclera kandidatūru var izvirzīt valsts prezidents Aleksandrs van der Bellens, kurš varētu piekrist līdzšinējā ārlietu ministra Aleksandra Šallenberga iecelšanai kanclera amatā, kas apmierina arī Zaļo partiju, jo nebūs jāveido jauna koalīcija. Tagad valdība var virzīt tālāk budžeta projektu un turpināt nodokļu reformas īstenošanu.
Daži analītiķi gan šaubās, vai pašreizējā valdība spēs nostrādāt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2024. gada rudenī.
