Austrijas kalnu ledāji pilnībā izzudīs tuvāko 45 gadu laikā. Ko pētnieki atklājuši pēdējo gadu mērījumos? 20
Austrijas kalnu ledāji pilnībā izzudīs tuvāko 45 gadu laikā. Ar šādu brīdinājumu aprīļa sākumā nācis klajā “Austrijas Alpu klubs” (OeAV) savā jaunākajā ledāju mērījumu ziņojumā, kurā detalizēti aprakstīta 93 Austrijas ledāju straujā sarukšana pēdējo pāris gadu laikā, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“. Kas ir Austrijas ledāju neapturamās izzušanas cēlonis?
Visvairāk atkāpies ir Austrijas lielākais ledājs – Pasterce Gloknera (Pasterze Glockner) kalnu grupā Karintijas dienvidu provincē, kas sarucis par 203,5 metriem, kas šim ledājam ir tāds kā “antirekords”. Otrajā vietā ierindojās Retenbahfernera (Rettenbachferner) ledājs Tirolē, kas ir zaudējis 127 metrus ledus. No 93 ledājiem, kas tika novēroti laikā no 2022.gada līdz 2023.gadam, tikai vienam šajā laikā posmā nav novērota sarukuma pazīmes.
Gan pagājušajā, gan aizpagājušajā gadā izmērītie 79 ledāji bija vidēji par 23,9 metriem īsāki nekā gadu iepriekš, tā teikts ziņojumā. Tas ir trešais lielākais ledāju sarukuma rādītājs gan 133 gadu laikā kopš uzsākti šādi mērījumi, gan arī pēdējo septiņu gadu laikā. Vēl 14 ledāju atkāpšanās tika fiksēta mazāk precīzi, piemēram, salīdzinot iepriekš uzņemtas fotogrāfijas ar mūsdienu realitāti.
“Iespējams, ka dažās ēnainākās vietās vēl būs palikušas kādas ledāja atliekas – varbūt pie Gloknera ledāja ziemeļaustrumu pusē, dažās vietās Octāles (Oetztal) ielejā,” tā preses konferencē Zalcburgā žurnālistiem sacīja ledāja mērījumu dienesta vadītājs Andreas Kellerers-Pirklbauers (Andreas Kellerer-Pirklbauer), taču jārēķinās, ka “de facto” pēc 40 līdz 45 gadiem “visa Austrija būs gandrīz bez ledus”.
Austrijas ledājiem “laiks ir beidzies”, tā ziņojuma konstatētos faktus apstiprina arī “Austrijas Alpu kluba” Ledāju mērījumu dienesta līdzvadītājs Gerhards Lībs (Gerhard Lieb).
Sniega rezervju veidošanās process ledāju virsotnēs ilgst gadu desmitiem. Tikai tādos apstākļos ir iespējams nodrošināt ledāju stabilitāti, kas nozīmē, ka tikai tad, ja tagad atkal sāktu veidoties bieza sniega sega, ledāji varētu vismaz saglabāt savu pašreizējo lielumu, skaidroja Lībs. “Taču, šķiet, ka Austrijas ledājus jau vairs nevar glābt nekas. To izzušana tuvākajās desmitgadēs ir “neapturama,” viņš piebilda.
Eksperti, kuri abi strādā Grācas Universitātes Ģeogrāfijas institūtā, norādīja, ka Austrijas ledāju pastāvēšana šobrīd ir atkarīga tikai no tām ledus rezervēm, kuras izveidojušās pagātnē.
Kaut arī pagājušā gada vidējais ledāju atkāpšanās rādītājs nesasniedza 2021.-2022.gadā uzstādīto rekordu, kas bija 28,7 metri, tomēr neviens ledājs tolaik neatkāpās par vairāk nekā 100 metriem, savukārt jaunākajā ziņojumā tādi jau ir divi: līdzās Pasterce (Pasterze) par 127 metriem īsāks bija Tiroles provinces Retenbahfernera ledājs. Tikai viena ledāja – Bērenkofkīsa (Baerenkopfkees) ledāja Gloknera grupā – garums pagājušajā gadā nemainījās.
Ledāji ir ledus masīvi, kas veidojas gadsimtiem ilgi, sablīvējoties sniegam un ledum. To kušana ir viens no spilgtākajiem cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu rādītājiem, jo ledāji visā pasaulē strauji atkāpjas.
Septembrī kaimiņvalsts Šveices eksperti paziņoja, ka 2023.gadā šajā valstī izzudīs 4 % no kopējā ledāja apjoma, kas ir otrs lielākais samazinājums viena gada laikā.
