Austrijai jāmaksā “Hypo” bankas parādi 0
Pēc pēdējās Eiropas banku krīzes pievārēšanas sektora pārstrukturēšana un atveseļošana radīja salīdzinošu mieru ekonomikas aprindās.
Tas izrādījās maldinošs klusums pirms vētras, kuru līdz ar parādu moratorija izsludināšanu kredītiestāžu koncernam “Hypo Alpe Adria” (“Hypo”) sacēla tieši Austrija – valsts, kura savulaikt tika atzīta kā visvairāk iecienītākā starptautisko investoru vidū. Pagaidām maks jāatver pavalstu valdībām un to nodokļu maksātājiem, jo federālās valdības noteiktā moratorija dēļ valsts budžets līdz 2016. g. jūnijam netiek noslogots, taču jāņem vērā, ka bankas likvidācija vēl prasīs līdz pat deviņiem miljardiem eiro.
Jau 2009. gadā nīkuļojošās “Hypo” bankas glābšanas nolūkos to piespiedu kārtā pārņēma valsts, tādējādi papildus 2006. gadā bankas rehabilitācijā ieguldītajiem astoņiem miljardiem eiro Austrijai nākas rēķināties ar izmaksām 5,1 – 8,7 miljardu eiro apmērā. Arī valsts paspārnē “Hypo” nemainīja savu rūpju bērna statusu, kas tiek skaidrots ar iespējamu krāpšanos bilances izstrādē, korupciju un bankas nevīžīgu valstiskošanu, kā rezultātā valsts neizmantoja tiesības apzināt bankas reālo finanšu stāvokli. Austrijas Revīzijas palāta savā 2014. gada ziņojumā raksta – ja 2009. gadā pirms valstiskošanas procesa būtu bijusi zināma bankas patiesā situācija, Austrija būtu pieņēmusi ekonomiski izdevīgākus lēmumus. Ziņojumā tiek kritizēts arī banku kontroles iestāžu un politiskās kompetences trūkums, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumu ignorēšana. Brīdinājumos neieklausījās arī toreizējā finanšu ministre Marija Fektere, kuru 2012. gadā EK komisārs Hoakins Almunija rakstiski aicināja spert nepieciešamos soļus, taču šis temats nebija atbilstošs priekšvēlēšanu laikam. Kad 2013. gadā komisārs rakstiski brīdināja par “Hypo” slēgšanu, Austrijas likumdevēji sarosījās. No bankas tika izveidota likvidācijas vienība “Heta Asset Resolution” ar mērķi “finansiāli efektīvi likvidēt kredītiestādes mirstīgās atliekas”.
Moratorija ietvaros banka līdz 2016. gada jūnijam ir atbrīvota no parādu atdošanas, tāpēc finanšu ministrs Hanss Šelings pieņēma lēmumu finansiālo atbildību par reiz Karintijas pavalstī esošās “Hypo” jumta organizācijas likvidācijas vajadzībām paredzētajiem 800 miljoniem eiro sadalīt starp Austrijas federālajām zemēm. Tas izraisīja naidīgu reakciju no zemju politiķu puses, kuri notikušajā vaino Karintijas pavalsti, kas laika posmā no 1999. līdz 2009. gadam no “Hypo” saņēma 970 miljonus eiro par dividendēm, kamēr citas zemes apzinīgi pildīja savus finansiālos pienākumus, nevēloties uzņemties atbildību par svešiem grēkiem. Paredzams, ka “Hypo” radītos parādus Austrijai nāksies atmaksāt gadu desmitiem.
Starptautiskā līmenī Austrijas lēmums par moratoriju radījis negatīvas sekas vairākām bankām un neizpratni, kāpēc Austrijas valsts neuzņemas atbildību, bet gan pasludina moratoriju, lai gan no citām ES valstīm arī grūtībās tiek sagaidīta parādu atdošana. Arvien bažīgākas kļūst diskusijas par iespējamu ķēdes reakciju un bīstamiem finansiāliem zaudējumiem kreditoriem starptautiskā mērogā. Vairākām austriešu, kā arī britu, vācu un šveiciešu bankām draud reitinga samazināšana līdz pat trīs pakāpēm.
