Austrijā Putins rāda Eiropai “cilvēcisku seju” 9
Aizvadītās nedēļas nogalē Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc Austrijas ārlietu ministres Karinas Knaislas ielūguma pabija viņas kāzās un pēc tam Berlīnē apspriedās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Austrijā Putins rāda Eiropai “cilvēcisku seju”
Analītiķi uzskata, ka Putina zibensvizītes divās Rietumeiropas galvaspilsētās iecerētas kā Kremļa diplomātisks manevrs, lai uzdotu Maskavu par neaizstājamu partneri sarunās par situācijas normalizēšanu Sīrijā un Austrumukrainā. Austrijā Putins atrada saprotošus partnerus, jo ārlietu ministri Knaislu amatā virzīja valdošajā koalīcijā ietilpstošā Brīvības partija, kas atbalsta Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju un kuras vadītāji arī piedalījās Knaislas kāzu svinībās. Deja ar Austrijas ārlietu ministri Karinu Knaislu deva iespēju Putinam parādīt Eiropai “cilvēcisku seju”, lai gan Krievija turpina atbalstīt Sīrijas vadoni Bašaru Asadu karā pret sīriešu tautu un prokrieviskos separātistus Donbasā. Austrijas ministre laidās dejā ar Putinu, bet viņas vīrs, uzņēmējs un Austrumu cīņu meistars Volfgangs Meilingers dalījās pieredzē par iedarbīgākajiem džudo cīņas paņēmieniem. Putins bija paņēmis līdzi uz Austriju kazaku vīru kori, kurš izklaidēja aptuveni simt kāzu viesu, ziņo Austrijas radio. Kā izteicies Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs, Putins esot pabijis kāzās aptuveni stundu un uzdāvinājis jaunlaulātajiem aukstspiedes eļļas spiešanas iekārtu, tradicionālo krievu patvāri un kalnu ainavu, kas atainojot līgavaiņa dzimto vietu. Putins esot uzsaucis visai garu tostu vāciski, izsakot pateicību par iespēju apmeklēt viesmīlīgo Austriju. Lai gan ieradies uz kāzām, Putins paguva apspriesties arī ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu, kurš atbalsta sankciju atcelšanu pret Krieviju.
Austrijas parlamenta deputāts no opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas Jērgs Laitfrīds kritizēja Knaislas lēmumu ielūgt kāzās Putinu. Austriešu likumdevēja ieskatā, tas liek apšaubīt Austrijas kā neitrāla starpnieka lomu konfliktā Austrumukrainā, kur Krievijas atbalstītie dumpinieki cīnās pret Ukrainas valdības spēkiem. Putina klātbūtni Austrijas ārlietu ministres kāzās vēl kutelīgāku dara fakts, ka šobrīd Austrija ir ES prezidējošā valsts.
Maskava grib “saskaņot pulksteņus” ar Berlīni
Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Mesebergas pilī Berlīnes tuvumā tika apspriestas divpusējās attiecības, ekonomiskie sakari un Krievijas un vairāku rietumvalstu konsorcija būvētais gāzesvads “Nord Stream 2” no Krievijas pa Baltijas jūras gultni līdz Vācijai. Vairākas Eiropas valstis ir kritizējušas gāzesvada otrās kārtas būvi, jo tas palielinās Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas piegādēm, kaitēs Ukrainai, kas līdz šim bijusi būtiska gāzes tranzīta valsts, un vairos riskus apkārtējai videi. Pērn Vācija importēja 53 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes. Sarunās Berlīnē Putins apgalvoja, ka “Nord Steam 2” ir “tīri saimniecisks projekts”, kas neaizverot durvis gāzes pārvadei caur Ukrainu, kuras budžetā nonāk krietna summa par Krievijas gāzes tranzītu.
Mesebergas pils tuvumā bija sapulcējušies demonstranti, kuri protestēja pret Krievijas palīdzību Sīrijas režīma vadonim Asadam, kurš izmantojis ķīmiskos ieročus pret savas valsts iedzīvotājiem. Demonstrantu saukļi bija dzirdami arī sarunu telpā Mesebergā, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Pievēršoties situācijai Sīrijā, Putins izvirzīja jautājumu par humānās palīdzības sniegšanu un starptautiska rekonstrukcijas plāna finansēšanu, lai valstī varētu atgriezties bēgļi. Vācija, kas pēdējos gados uzņēmusi simtiem tūkstošu sīriešu bēgļu, uzstāj, ka, pirms dod savu pienesumu Sīrijas atjaunošanai, jāpanāk politisks risinājums karadarbības izbeigšanai.
Pirms sarunu sākuma Merkele izteicās, ka varētu tikt apspriesta iespēja izveidot ANO misiju, lai palīdzētu iedibināt mieru Ukrainā, taču sarunu gaita bija smaga, atzīmē aģentūra “Reuters”, un netika panākta vienošanās par konkrētu tālāko virzību. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka sarunu mērķis neesot bijis panākt vienošanos, bet tikai “saskaņot pulksteņus” pēc Merkeles tikšanās ar Putinu šā gada maijā Sočos.
Vācijas un Krievijas attiecības ir nopietni sarežģījušās pēc Maskavas veiktās Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā un agresijas Donbasā. Sarunās Berlīnē Krievijas prezidents Putins centās uzdoties par Vācijas sabiedroto pretstatā ASV prezidentam Trampam, kurš kritizējis “Nord Stream 2” gāzesvadu, jo tas palielinās Vācijas atkarību no Krievijas enerģijas piegādes. Sarunās Berlīnē neesot apspriests Trampa izteiktais drauds ieviest ASV sankcijas pret firmām, kas piedalās “Nord Stream 2” projektā. Analītiķi atzīmē, ka Putins cer uz Vācijas “izpratni” jautājumā par Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju, taču tas nav gaidāms, kamēr Berlīnē pie varas ir kanclere Merkele.
