Austrija pievienojas Vācijai. Šīs valstis deportēs afgāņus ar sodāmību uz to tēvzemi 39
Austrijas Federālais imigrācijas un patvēruma birojs paziņojis, ka deportācijas uz Afganistānu ir pieļaujamas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, jo valstī ir “izmainījusies drošības situācija”. Sekojot Vācijas piemēram, Austrija paziņoja, ka plāno sākt deportēt Afganistānas pilsoņus ar sodāmību atpakaļ uz viņu mītnes zemi, par to plašāk raksta euronews.com.
Tas notika pēc tam, kad Vācija piektdien uz Afganistānu deportēja 28 notiesātos noziedzniekus, kas ir pirmās šāda veida deportācijas uz šo valsti kopš talibu atgriešanās pie varas 2021.gadā. Vīne paziņojusi, ka plāno cieši sadarboties ar Berlīni kopīgu deportāciju jautājumos.
“Iekšlietu ministrs ļoti ilgu laiku risina sarunas ar Vācijas iekšlietu ministru par to, kā mēs varam atrisināt deportāciju uz Afganistānu problēmu, jo arī Austrija šobrīd deportē afgāņus un sīriešus,” sacīja kanclers Karls Nehammers. Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Kārners Vācijas lēmumu nosauca par “ļoti labu”.
Kā raksta izdevums, martā viņš aicināja sākt sarunas par to, vai ES mēroga aizliegumu deportēt uz Afganistānu un Sīriju nevajadzētu pārvērtēt kā “nepieciešamu un steidzamu”. “Pašlaik mēs nevaram nevienu repatriēt uz tādām valstīm kā Sīrija vai Afganistāna, jo tas būtu pretrunā ES tiesību aktiem,” martā Briselē sacīja Kārners. “Austrijā šo divu valstu iedzīvotāji veido apmēram trīs ceturtdaļas no visiem patvēruma pieteikumiem.”
“Tas, ka atkal ir iespējamas deportācijas uz Afganistānu, ir prasība, ko Austrija izvirzījusi jau ilgu laiku, un tāpēc esmu ļoti gandarīts, ka tas notiek. Ir ļoti svarīgi, lai mēs atkal deportētu cilvēkus uz Afganistānu un Sīriju,” piektdien sacīja Kārners. “Tas, ka tur pie varas ir teroristu režīms, proti, talibi, bija iemesls, kāpēc agrāk deportācijas tika apturētas. Tomēr situācija rāda, ka ir nepieciešam atgriezt atsevišķus cilvēkus uz Kabulu vai Afganistānu,” viņš piebilda.
Cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Amnesty International, šo soli kritizējušas kā “starptautisko tiesību pārkāpumu”, atzīmē portāls.
Kopš Kabulas un pārējās Afganistānas pārņemšanas 2021. gada augustā talibi ir apsūdzēti sistēmiskā sieviešu un meiteņu apspiešanā, seksuālo un citu minoritāšu nerespektēšanā, kā arī atriebības aktos pret iespējamiem līdzstrādniekiem ar iepriekšējo, prorietumniecisko režīmu.
Tāpat kā Vācija, arī Austrija kopš 2021. gada nevienu nav deportējusi tieši uz Afganistānu. Tiesa, Austrija iepriekš bija jau deportējusi Afganistānas pilsoņus, taču vienmēr uz trešajām valstīm. Lai gan ideja par kopīgām deportācijām ar Vāciju ir guvusi labvēlību daudzu politiķu vidū visā Austrijas politiskajā spektrā, daži ir brīdinājuši, ka lietas ir rūpīgi jāpārbauda.
“Mēs esam spēcīga kā sabiedrība un neļausim sevi šķelt islāmismam un terorismam,” sacīja “zaļo” tieslietu ministre Alma Zadiča. “Mums ir stingri likumi, mums ir bargi likumi, un tie šajā gadījumā ir jāpiemēro. Un ir izsmeltas visas konstitucionālās iespējas, pat ja runa ir par deportācijām.”
Pagājušajā gadā Austrijā patvērumu lūdza gandrīz 9000 Afganistānas pilsoņu, liecina Austrijas imigrācijas aģentūras dati.
