Austrijā pārbūvē Ādolfa Hitlera dzimto māju, lai tur ierīkotu policijas iecirkni 33
Austrijā ir uzsākta Ādolfa Hitlera dzimtās mājas pārbūve, lai tajā izvietotu policijas iecirkni. Šā gada oktobra sākumā, 2.oktobrī, Austrijas pilsētiņā Braunavā pie Innas (Braunau am Inn) – pie pašas robežas ar Vāciju, tika uzsākti būvdarbi, lai namu, kurā 1889.gadā piedzima Ādolfs Hitlers, pārbūvētu un pielāgotu policijas vajadzībām, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Šis projekts lielā mērā ir iecerēts ar mērķi padarīt šīs vietas apmeklējumu maksimāli nepievilcīgu tiem cilvēkiem, kuri joprojām slavina nacistu diktatoru. Lēmums par ēkas nodošanu policijai tika pieņemts jau 2019. gada beigās. Plānots, ka ēkā atradīsies policijas iecirknis, rajona policijas pārvalde un drošības akadēmijas filiāle. Policija darbu telpās varēšot uzsākt 2026.gada sākumā.
Strīds, kas gadiem ilgi risinājies par īpašumtiesībām uz šo ēku, tika atrisināts vien 2017. gadā, kad Austrijas augstākā tiesa nolēma, ka valdība ir tiesīga ēku atsavināt pēc tam, kad tās īpašnieks bija atteicies to pārdot labprātīgi. Tomēr ierosinājums, ka ēka varētu tikt nojaukta, tika noraidīts.
Namu kopš 1972.gada nomāja Austrijas Iekšlietu ministrija. Šajā laikā tā tikusi nodota apakšnomā dažādām labdarības organizācijām, tādējādi cenšoties novērst jebkādu iespēju to izmantot nacisma glorificēšanai.
Kopš 2011.gada, kad no ēkas izvācās invalīdu aprūpes centrs, tā stāvējusi tukša, taču piemiņas akmens ar uzrakstu “Par brīvību, demokrātiju un brīvību. Nekad vairs fašisms. Miljoniem mirušo mums to atgādina”- tas joprojām atrodas savā vietā.
Austrijas valdība apgalvo, ka policijas kā pilsonisko brīvību aizstāvju ievākšanās ēkā pašreiz būtu uzskatāma par labāko tās izmantošanas veidu. Taču šis plāns sabiedrībā ir arī kritizēts. Vēsturnieks Florians Kotanko (Florian Kotanko) sūdzējās, ka šim risinājumam “pilnīgi trūkst vēsturiskā konteksta”. Viņš apgalvo, ka Iekšlietu ministrijas iecere likvidēt ēkas “atpazīstamības faktoru” to vienkārši pārbūvējot, “nav īstenojama”, raksta “Euronews”.
“Šīs ēkas demistifikācijai vajadzētu būt galvenajai projekta sastāvdaļai,” piebilda vēsturnieks, tādējādi atbalstot ierosinājumu, ka šajā ēkā būtu jāizvieto ekspozīcija par tiem cilvēkiem, kas nacistu laikā glāba ebrejus no drošas nāves.