Austrijā notiek pirmstermiņa vēlēšanas 0
Svētdien Austrijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās, domājams, uzvarēs Sebastiana Kurca vadītie konservatīvie, neskatoties uz skaļo korupcijas skandālu, kas maijā noveda pie viņa iepriekšējās valdības krišanas.
Kurca pārstāvētās Tautas partijas (OeVP) koalīcija ar galēji labējo Brīvības partiju (FPOe) sabruka pēc tā dēvētās Ivisgeitas skandāla, kurā tika ierauts FPOe bijušais līderis un toreizējais vicekanclers Heincs Kristiāns Štrahe.
Turklāt tikko izskanējušas jaunas pret Štrahi vērstas apsūdzības par partijas līdzekļu izšķērdēšanu.
Pagaidām nav skaidrs vai jaunais skandāls varētu kaitēt arī Kurca un OeVP reputācijai, kas līdz šim gan nav cietusi no bijušo koalīcijas partneru nedienām.
Gluži pretēji, šķiet, ka konservatīvajiem savas pozīcijas izdosies tikai nostiprināt, vēlēšanās iegūstot aptuveni trešdaļu balsu.
Tas būtu kārtējais Kurca pārliecinošais panākums, ko viņam, neskatoties uz savu jaunību, izdevies gūt politikā. 2017.gadā, kad Kurcs nonāca kanclera krēslā, viņš bija tikai 31 gadu vecs, kļūstot par tobrīd visjaunāko valsts vadītāju pasaulē.
Viņa izveidoto koalīciju ar galēji labējiem Ungārijas premjers Viktors Orbāns tolaik pasludināja par paraugu, kam vajadzētu sekot visā Eiropā.
Neskatoties uz iepriekšējās koalīcijas bēdīgo galu, 42% austriešu par visvēlamāko nākamo kancleru joprojām uzskata Kurcu.
“Katrās vēlēšanās ir pārsteigumi, taču pirmo reizi Austrijas vēsturē ir tikai viens kandidāts uz kanclera amatu,” sarunā ar aģentūru AFP atzīst politikas analītiķis Johanness Hūbers.
Ivisgeitas skandālu izraisīja divu vācu laikrakstu publiskotais slepus izdarītais videoieraksts, kurā redzams, kā Štrahe sievietei, kas uzdodas par kāda Krievu oligarha radinieci, šķietami piedāvā publisko iepirku līgumus apmaiņā pret atbalstu viņa kampaņai.
Pēc šī skandāla Štrahe bija spiests atkāpties no visiem amatiem valdībā un partijā, taču, neskatoties uz to, 20% austriešu joprojām grasās balsot par Brīvības partiju, un tas ir tikai par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā.
Atbalsts galēji labējiem nav ievērojami krities, pat neskatoties uz to, ka imigrāciju, kas bijusi tradicionālā FPOe kampaņas tēma, vēlētāju uzmanības lokā kā galvenais viņu rūpju avots nomainījusi globālā sasilšana.
Tomēr ievērojamā loma, kas kampaņā tikusi atvēlēta vides aizsardzībai, domājams nāks par labu “zaļajiem”, kuri varētu būt lielākie ieguvēji šajās vēlēšanās.
2017.gadā viņi nespēja pārvarēt četru procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā, taču tagad aptaujas “zaļajiem” sola 13% balsu.
Taču arī citas partijas centušās spodrināt savu vides aizstāvju reputāciju.
Pēc cīņas ar imigrāciju Kurcs tagad sevi pasniedz kā vides aizstāvi, AFP norāda Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra eksperts Austrijas jautājumos Patriks Moro.
Protams, ka pēc Ivisgeitas skandāla, nozīmīgu vietu kampaņā ieņēmuši arī ar korupciju un partiju finansēšanu saistītie jautājumi.
Tajā pašā laikā partijas nav atstājušas novārtā arī jautājumus, kas saistīti ar vēlētāju ikdienas dzīvi, piemēram, sociālo aprūpi.
Lai gan pats Kurcs brīdinājis, ka citas partijas varētu apvienoties, lai konservatīvos atstātu pozīcijā, eksperti uzskata, ka ticamākais scenārijs ir OeVP un FPOe koalīcijas atjaunošana.
Tajā pašā laikā “Kurcs sūta signālus visos virzienos, lai pēc vēlēšanām viņam būtu tik plaša izvēle, cik vien iespējams,” AFP saka analītiķis Tomass Hofers.
Kā viens no citiem iespējamajiem jaunās koalīcijas variantiem tiek piesaukta konservatīvo sadarbība ar “zaļajiem” un liberālo partiju “Jaunā Austrija” (NEOS).
Kurcs par šādu koalīciju varētu izšķirties, atceroties galvassāpes, ko viņam sagādājuši iepriekšējie sadarbības partneri, kas bieži atļāvušies izteikumus, kuri tikuši uztverti kā rasistiski vai antisemītiski.
Kurcam “rūp viņa valsts tēls aiz robežām, kur FPOe ir vienīgais sarunu temats,” AFP atzinusi kāda konservatīvo līderim tuvu stāvoša persona.
Problēmas radījuši arī FPOe sakari ar Krieviju, Rietumu partneriem bažījoties, ka caur Austriju Maskava varētu iegūt slepenu informāciju.
Tomēr, neatkarīgi no tā, kāds politiskais izkārtojums parādīsies pēc vēlēšanām, tiek prognozēts, ka koalīcijas sarunas pirms jaunās valdības izveidošanas, varētu ievilkties mēnešiem ilgi.
