Austrija nocietinās pret bēgļiem 7
Austrija kā pēdējais Merkeles domubiedrs ES valstu vidū mainījusi nostāju, vēršoties pret “laipni lūgtum, bēgļi!” politiku. Austrijas kanclers Verners Faimans pagājušajā nedēļas nogalē guva uzmanību ar izteikumu, ka Austrija uz laiku apturējusi Šengenas līguma darbību.
Kanclera preses pārstāvji skaidro, ka Faimana teiktais tiek uztverts saasināti, jo līguma darbība bēgļu krīzes dēļ tiek ierobežota jau kopš pērnā rudens. Plānots, ka šodien pabeigs Slovēnijas un Austrijas žoga būvi 3,7 km garumā Špīlfeldas robežkontroles punktā. To šķērso tā dēvēto Balkānu maršrutu izvēlējušies jeb caur Grieķiju uz Rietumeiropu migrējošie bēgļi. Kopš trešdienas robežas apsargāšanā piedalās 500 kareivji, kuriem ar laiku pievienosies vēl 300.
Faimans akcentē slēgtas robežas nozīmi bēgļu plūsmas kontrolēšanā, kā arī operatīvā ekonomisko un to patvēruma meklētāju noraidīšanā vēl pirms robežas šķērsošanas, kuriem nav dokumentu. Līdz šim tika kontrolēti tikai atsevišķi robežšķērsotāji, taču pēc žoga būves beigšanas uz robežas tiks pārbaudīta katra bēgļa līdzpaņemtā mantība, dokumenti un izskatīti patvēruma meklēšanas iemesli.
Eksperti brīdina, ka noraidītajiem bēgļiem, kas nav šķērsojuši Austrijas robežu, nav tiesību uz Austrijas apmaksātu atgriešanos dzimtenē. Tā rezultātā bēgļi pulcēšoties pašorganizētās “nabagu apmetnēs” Slovēnijas pierobežas teritorijā, radot jaunas problēmas. Sagaidāms arī bēgļu nelegālās transportēšanas uzplaukums sliktāk kontrolētos robežpunktos, līdz kamēr Špīlfelda kļūs par vienīgo oficiālo Austrijas un Slovēnijas robežas šķērsošanas punktu bēgļiem, vēsta Austrijas policijas preses pārstāvis Fricis Grundnigs.
Ārlietu ministrs Sebastians Kurcs pirmdien Briselē akcentēja pieņemtā robežkontroles lēmuma nozīmi arī, viņaprāt, neveiksmīgās ES bēgļu politikas ietekmēšanā, apgrūtinot bēgļu nokļūšanu no Grieķijas uz Rietumeiropu. Liels bēgļu skaits būšot spiests atgriezties Grieķijā, kas savukārt valsti motivēšot efektīvāk sargāt ES ārējo robežu. Arī ekspertu minētās “nabagu apmetnes”, ministraprāt, mudinātu citas ES valstis vienoties par efektīvu bēgļu krīzes risinājumu. Kurcs uzskata, ka Grieķija un daudzas citas ES valstis situāciju mainīt nevēlas, lielāko slogu labprāt atstājot uz Zviedrijas, Vācijas un Austrijas pleciem.
Kurcs uzkata, ka nacionālo robežu slēgšana ir nevis optimālais, bet ārkārtas risinājums piespiedu kārtā. Pārmaiņas Austrijas bēgļu politikā iezīmē šonedēļ pieņemtais lēmums noteikt aptuvenu uzņemamo bēgļu skaitu ar oficiālu statusu. Faimana pārstāvētā Austrijas Sociālā partija pagājšnedēļ krasi mainīja savu bēgļu politikas kursu, šotrešdien vienojoties ar Austrijas Tautas partiju nākamo četru gadu laikā uzņemt ne vairāk kā 130 000 bēgļu. Šogad bēgļa oficiālo statusu piešķirs 37 500 patvēruma meklētājiem, 2017. gadā – 35 000, 2018. gadā – 30 000 un 2019. “tikai” 25 000. Patvēruma meklētāju skaits ar oficiālo bēgļa statusu nedrīkstēs pārsniegt 1,5% no Austrijas iedzīvotāju skaita, 2019. gadā pieņemto patvēruma meklētāju skaitam nepārsniedzot 127 500.
Austrijas valdība trešdien vienojās par konkrētiem pasākumiem ar mērķi valsti bēgļu acīs padarīt mazāk pievilcīgu, piemēram, finansiālos pabalstus daļēji aizstājot ar ikdienā nepieciešamām lietām. Tiks ieviestas īpaši ātri veicamas bēgļu noraidīšanas procedūras patvēruma meklētājiem, kas nav ieradušies no karadarbībā esošām valstīm. Apgrūtināta tiks arī bēgļu ģimenes locekļu legāla reģistrēšana Austrijā, kā arī ik pēc trīs gadiem pārbaudīta bēgļa statusa pamatojuma aktualitāte.
Saskaņā ar Austrijas Tirgus pētījumu centra aptauju 31% austriešu atbalsta “Eiropas nocietināšanu”, 91% problēmas risinājumu saskata kvotu sistēmas ieviešanā, savukārt 74% uzskata, ka nepieciešams finansiāli un organizatoriski atbalstīt Sīrijas atjaunošanu, motivējot bēgļus atgriezties dzimtenē.
