Austrijā būs jaunākais premjers Eiropā 0
Svētdien notikušajās Austrijas parlamenta vēlēšanās piedaloties gandrīz 80% vēlētāju, visvairāk balsu savāca konservatīvā Austrijas Tautas partija (OVP), kuras līderis 31 gadu vecais Sebastians Kurcs kļūs par jaunāko valdības vadītāju Eiropā. Otrā palika centriski kreisā Austrijas Sociāldemokrātiskā partija (SPO), par nepilnu popularitātes procentu apsteidzot galēji labējo Austrijas Brīvības partiju (FPO). Vēlēšanu lielākie neveiksminieki bija Zaļo partija, kas 2013. gadā ieguva 12% balsu, bet šogad palika aiz parlamenta sliekšņa ar 3,9% balsu.
“Austriešu Makrons” pārtver labējo saukļus
Trīsdesmit vienu gadu vecais Kurcs, līdzšinējais ārlietu ministrs un konservatīvās Austrijas Tautas partijas līderis, varētu kļūt par jaunāko valdības vadītāju Eiropā. 1986. gadā dzimušais un tikai pirms pieciem gadiem universitāti beigušais politiķis harismas un oratora talanta dēļ tiek dēvēts par “austriešu Makronu”, lai gan Francijas prezidents Emanuels Makrons ir astoņus gadus vecāks. “Šī ir mūsu iespēja veikt reālas pārmaiņas,” pēc uzvaras paziņoja Kurcs, kurš arī oficiālos komandējumos devās lidmašīnu ekonomiskajā klasē. “Mums ir daudz darāmā. Ir laiks jaunam politiskam stilam, laiks veidot jaunu politisko kultūru,” teica Tautas partijas līderis, netieši kritizējot aizvadīto netīro priekšvēlēšanu kampaņu. Savā kampaņā Kurcs prasmīgi izmantoja jautājumu par migrācijas ierobežošanu, ko kā galveno politisko trumpi centās izspēlēt Brīvības partija, kas izcēlās ar īpaši asu islāmisma kritiku. Kurcs asās retorikas vietā izmantoja politiskas metodes bēgļu plūsmas ierobežošanai uz Austriju, slēdzot tā dēvēto Balkānu maršrutu. Lai gan vairāki eksperti apšauba šo apgalvojumu, vairākums austriešu uzskata, ka tieši Kurcs panāca bēgļu plūsmas ierobežošanu. FPO vadonis Heincs Kristians Strāhe kampaņas laikā nemitīgi sūrojās, ka Kurcs esot pārtvēris tēzes no viņa partijas platformas. Analītiķi par īpaši pārsteidzošu faktu Kurca uzvarā uzskata viņa atļaušanos ignorēt polittehnologu brīdinājumus nekopēt galēji labējo populistisko partiju nostādnes, jo vēlētāji došot priekšroku oriģinālam. Jauneklīgais Kurcs pāris mēnešos izmainīja OVP apsūbējušo tēlu no melna uz tirkīzzilu un pierādīja, ka labējas partijas vadītājs var gūt panākumus ar populistu saukļu radošu izmantošanu. Kurcs spējis pārliecināt vēlētājus, ka viņš un viņa partija spēj īstenot pārmaiņas, lai gan OVP piedalījusies visās Austrijas valdībās kopš 1987. gada, kad pašreizējais premjera kandidāts bija gadu vecs.
Kurcam ir koalīcijas varianti
Koalīcija ar galēji labējo Brīvības partiju pavirzītu Austriju tuvāk Viktora Orbāna valdībai Ungārijā, ko Brisele un Berlīne kritizē par labēju noslieci. Pirms 17 gadiem Eiroparlaments nosodīja FPO piedalīšanos Austrijas valdībā kā “Eiropas galēji labējo” leģitimizāciju, taču situācija ir mainījusies, un, piemēram, prasība par imigrācijas ierobežošanu tagad ir daudzu ES valstu valdību programmā. Pirms dažām nedēļām Vācijas parlamenta vēlēšanās gandrīz 13% balsu savāca galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kuras galvenā prasība ir imigrācijas apturēšana. FPO, kam ir vairākas kopīgas eiroskeptiskas nostādnes ar Viduseiropas valstu valdībām, pat ierosinājusi Austrijai pievienoties Višegradas grupai, kas ietver Čehiju, Slovākiju, Ungāriju un Poliju. Koalīcija ar centriski kreisajiem sociāldemokrātiem arī dotu Kurca valdībai stabilu vairākumu parlamentā un varētu tikt labvēlīgāk uzņemta citviet Eiropā, atzīmē izdevums “Politico”. Analītiķi uzskata, ka Kurcs varētu izšķirties par koalīcijas veidošanu ar Brīvības partiju, jo līdzšinējā sadarbība ar sociāldemokrātiem vairāk nekā desmit gadu garumā ne pie kā laba nav novedusi.
FPO līderis līdzšinējais kanclers Kristians Kerns izteicies, ka Tautas partija un sociāldemokrāti varētu veidot koalīcijas valdību, lai vērstos pret “masīvo spiedienu no labējā flanga”. Pēc vēlēšanu galīgo rezultātu apkopošanas Austrijas prezidents uzaicinās uzvarējušās partijas vadītāju sākt sarunas par valdības veidošanu.
