Austrijā apkaro terorisma iedīgļus 0
Jau pirms Parīzē notikušā terorakta Francijas satīras žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” aktivitātes Austrijā tika uztvertas kā īpaši nopietns iekšpolitisks drauds.
Izvērš drošības operācijas
Teroristu radīto draudu mazināšanai 2014. gada novembrī tika veikta lielākā drošības operācija Austrijas vēsturē, kurā piedalījās 900 policisti un tika arestēti 13 aizdomās turētie. Pēc Parīzes traģiskajiem notikumiem un pēc “Islāma valsts” pārstāvja austriešu izcelsmes Mohameda M. aicinājuma sociālajā tīklā “Twitter” veikt teroraktus Austrijas un Vācijas iepirkšanās ielās, Austrija nolēma spert nopietnāku soli terorisma novēršanā. Šonedēļ iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere prezentēja pretterorisma pasākumu paketi, kuras īstenošana laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam valstij izmaksās aptuveni 290 miljonus eiro. Aptuveni 126 miljonus plānots ieguldīt apmēram 100 speciālistu atalgošanā datu drošības, ieroču un datortehnikas jomās. Pēc terorakta Parīzē Vīnes ielās par drošību rūpējas papildu piecsimt policisti, un viņu rindas pretterorisma pasākumu paketes ietvaros tiks papildinātas ar jauniem spēkiem. Īpaši apsargāt paredzēts ebreju publiskās iestādes. Valsts plāno iegādāties ieročus, piecus tankus, kā arī divus karavīru pārvadāšanai paredzētus transportlīdzekļus. Joprojām nav vienotības par helikopteru iegādi. Iekšlietu ministre Mikla-Leitnere resursu taupīšanas nolūkos vēlas policijas darbā izmantot Austrijas armijas īpašumā esošos helikopterus.
Opozīcijas partijas pretterorisma pasākumu paketi asi kritizē. Austrijas Brīvās partijas (FPÖ) ģenerālsekretārs Herberts Kikls Austrijas presei pauda viedokli, ka šādā veidā tiek radīts maldīgs priekšstats par efektīvu problēmas risinājumu. Viņaprāt, nepieciešama skaitliska “vīru spēka” palielināšana. Zaļo līdere Eva Glavišniga nesaskata pamatojumu militārā ekipējuma iegādei, savukārt Franka Štronaha partijas kluba vadītāja Katrīna Nahbaura brīdina par privātpersonu datu aizsardzības problēmām saistībā ar preventīvu informācijas uzglabāšanu plānoto terora draudu novēršanas pasākumu dēļ.
Jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām
Zaļo viedokli pārstāv arī labdarības organizācijas “Caritas” Austrijas nodaļas direktors Mihaels Landau. Viņš uzskata, ka Iekšlietu ministrija apkaro nevis cēloņus, bet gan sekas, ignorējot izmisušus, džihādistiem viegli rekrutējamus jauniešus, kuriem valsts iegādātie tanki nerada nākotnes perspektīvas. Būtiski, viņaprāt, ir ieguldīt finansējumu jauniešu izglītošanā un integrēšanā. Austrijas prese regulāri ziņo par daudzu nepilngadīgo interesi pievienoties teroristu organizācijai “Islāma valsts”. Pagājušajā nedēļā par mēģinājumiem nodibināt kontaktus ar “Islāma valsti” tika aizturēti 14 un 12 gadus veci jaunieši. Vecākais joprojām atrodas ieslodzījumā. Gandrīz vienlaikus Zalcburgas tiesa nolēma nepiespriest cietumsodu 16 un 17 gadus vecām čečenu un serbu izcelsmes austrietēm, kuras tika apcietinātas Rumānijā ceļā uz Tuvajiem Austrumiem. Pērn decembrī meitenes pauda vēlmi apprecēties ar “Islāma valsts” teroristiem.
Teroristisko organizāciju izvērstā jauniešu rekrutēšana joprojām ir aktuāla problēma ne tikai Austrijā. Ārlietu ministrs Sebastians Kurcs sarunā ar “Zalcburgas ziņām” akcentēja, ka no Sīrijā un Irākā “Islāma valsts” aktivitātēs iesaistītajiem aptuveni 5000 eiropiešu visbīstamākie ir tie, kas nolemj atgriezties Eiropā. Šā iemesla dēļ ministrs ierosināja atsavināt šādām personām pases un citus personu apliecinošus dokumentus. Optimāli, viņaprāt, to būtu darīt, jau pirms “Islāma valsts” potenciālie jaunpienācēji no Austrijas dodas uz apmācībām Tuvajos Austrumos, tādējādi novēršot sociālo mediju brīvības un izceļošanas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu terorisma veicināšanas nolūkos.
Austrijas preses uzmanības lokā nonācis arī valsts prezidenta Hainca Fišera znots un cilvēktiesību advokāts Lenarts Binders, kurš tiesā pārstāv džihādistus. Viņa klientu vidū bija arī iepriekšminētais īpaši meklētais “Islāma valsts” terorists Mohameds M., kurš izteica aicinājumu veikt teroraktus Austrijā un ik pa laikam publicē savus fotoattēlus ar nogalinātiem upuriem fonā.
