Austrieši vērtē partijas 0
Austrijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, austriešiem vērtējot divu lielāko partiju koalīcijas valdības darbu pēdējos sešos gados. Savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie.
Prognozē koalīcijas partiju uzvaru
Aptaujas liecina, ka kanclera Vernera Faimana pārstāvētās Sociāldemokrātu partijas un konservatīvās Tautas partijas koalīcija, kas tika izveidota 2007. gadā, varētu gūt virsroku pār trim opozīcijas partijām, ko pārstāv labējie populisti, vides aizstāvji un liberāļi.
Parlamentā visplašāk pārstāvētās Sociāldemokrātu partijas (SPO) pro-grammā uzsvērta jaunu darba vietu veidošana un pensiju sistēmas stabilizācija. SPO grib ieviest “miljonāru nodokli” naudasmaisiem, samazināt nodokli mazo algu saņēmējiem un palielināt banku nodokli. Partijas vadītājs 53 gadus vecais kanclers Verners Faimans kā valdības panākumu atzīmē zemo bezdarbu valstī laikā, kad globālajā ekonomikā joprojām vērojama lejupslīde. Tautas partijas (OVP) priekšvēlēšanu kampaņā uzsvērti pasākumi uzņēmējdarbības atbrīvošanai no birokrātiskiem priekšrakstiem un pausta negatīva attieksme pret jauniem nodokļiem, tajā skaitā sociāldemokrātu ierosināto bagātības nodokli, to vērtējot kā apgrūtinājumu ekonomikai, atzīmē raidsabiedrība BBC. Šobrīd otra lielākā partija – Tautas partija – vēlēšanās cer apsteigt sociāldemokrātus, lai tās līderis Mihaels Špindelegers, kurš pašreiz ir kanclera Faimana vietnieks, varētu kļūt par valdības vadītāju. Abas partijas ir noteikušas toni Austrijas politikā pēc Otrā pasaules kara.
“Lielās koalīcijas” valdības, kas sākotnēji tika veidotas, lai izvairītos no dramatiskajām varastrīcēm pirmskara Austrijā, pārvaldījušas valsti 39 no pēdējiem 68 gadiem.
Taču skandālu virkne un pašapmierinātība ar noteicošo stāvokli valsts politikā mazinājusi atbalstu valdošajai divu partiju koalīcijai no 90 procentiem pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados līdz nedaudz pāri 50 procentiem pēdējās vēlēšanās, atzīmē BBC.
Eiroskeptiķi šūpo laivu
Austrijas politikas visai mierīgo ainavu cenšas sašūpot eiroskeptiskā un pret imigrāciju vērstā Brīvības partija (FPO). Cenšoties apsteigt Tautas partiju no labējā spārna, FPO apsūdz koalīciju neefektīva publiskā sektora briedēšanā, korupcijā un pārliekas imigrācijas pieļaušanā. No 2000. līdz 2005. gadam, kad Brīvības partiju vadīja harismātiskais politiķis Jērgs Haiders, tā izveidoja koalīciju ar Tautas partiju, izraisot asu nosodījumu ES mītnē Briselē.
Analītiķi atzīmē, ka kopš tā laika Britānija, Francija, Vācija un vairākas citas ES valstis ir stingri ierobežojušas imigrantu pieplūdumu un atzinušas, ka tā dēvētais multikulturālisms, cenšoties integrēt imigrantus no islāma valstīm vietējā sabiedrībā, ir cietis neveiksmi. Jaunajos apstākļos Haidera karogu cenšas pārņemt Brīvības partijas pašreizējais līderis Heincs-Kristians Štrāhe.
Ienācējs Austrijas politikā ir 81 gadu vecais Austrijā dzimušais, bet Kanādā par veiksmīgu uzņēmēju kļuvušais miljardieris Franks Štronahs. Pērn viņš izveidoja liberālas ievirzes partiju “Štronaha komanda Austrijai”, kuras programmā aizstāv brīvo tirgu, pieprasa vienādu 20% nodokļa likmi, ierēdņu skaita samazināšanu par 10% piecos gados, līdzsvarota budžeta veidošanu un iestājas par eiro likvidēšanu. Štronahs uzskata, ka Austrijai būtu jāpaliek ES, taču nodēvējis eiro valūtu par “kroplību”.
Pret tēriņiem imigrantiem
2012. gadā Austrijā pa-tvērumu pieprasīja 17 400 ieceļotāji, kas bija par 21% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr citās rietumvalstīs bēgļu skaita pieaugums vidēji sastādīja tikai astoņus procentus. Vislielākais patvēruma meklētāju skaits Austrijā šobrīd ierodas no Afganistānas. Afgāņiem seko Krievijas pilsoņi, pamatā čečeni. Daudzi austrieši, neskatoties uz zemāko bezdarba līmeni Eiropas Savienībā un tautsaimniecības izaugsmes tempu, kas pārsniedz vidējo ES, uzskata par netaisnību arvien lielākos tēriņus, kādus no valsts prasa pieaugošais patvēruma meklētāju skaits. Brīvības partija noraida apsūdzības, ka tā būtu pret ārzemniekiem noskaņota partija un labprātāk sevi dēvē par “proaustrisku” partiju, brīdinot par katoliskajai Austrijai draudošo “islamizāciju”. Jau tagad aptuveni 1,6 miljoni jeb 19% no Austrijas iedzīvotāju kopskaita ir pirmās vai otrās paaudzes imigranti. Aptuveni trešdaļa ieceļojuši no citām ES dalībvalstīm, vēl trešdaļa – no kaimiņos esošās bijušās Dienvidslāvijas, bet vairākums atlikušo ir turki. Vienlaikus austriešu neapmierinātība, šķiet, nav tik liela, lai sociāldemokrātu un konservatīvo koalīcija tiktu padzīta.
Tomēr pat gadījumā, ja Brīvības partija paliks opozīcijā, tradicionālajām partijām nāksies tuvināties galēji labējo nostājai, ja eirozonā turpināsies krīze, uzskata eksperti.
