Austrālijas izjūtās . Ceļojums uz tālo kontinentu 0
– Gribu būt pirmais latvietis, kurš apceļojis visas pasaules valstis! – apņēmies mārketinga speciālists, ceļotājs un fotogrāfs IVARS KRŪTAINIS. Martā viņa personālizstāde ”100 valstis pirms 30” bija apskatāma Rīgā, Kalnciema kvartāla izstāžu zālē, tagad atsevišķas fotogrāfijas redzamas vairākās Rīgas kafejnīcās.
Ivara izaicinājums – apceļot 100 valstis radies pirms 30 gadu dzimšanas dienas. Trīs gadu laikā daudz piedzīvots un redzēts, sākot no vingrojošām cūkām Kolumbijā, militārām parādēm Kijevā, beidzot ar savvaļas zirgiem Islandē un pagrīdes boksa cīņām Bangkokā.
Patlaban Ivars bijis jau 108 pasaules valstīs un pēc deviņu gadu (seši gadi Londonā un trīs gadi Austrālijā) prombūtnes ir atgriezies Latvijā, lai Rīgā izveidotu drēbju zīmolu ”Skinny Latvian”. Taču vēl šogad jāpagūst redzēt septiņas valstis – Baltkrievija, Irāna, Irāka… Tā kā ar visu viņa ceļojuma izjūtu albumu nespējam iepazīstināt, tad izraudzījāmies tikai Austrāliju, jo tur Ivars pavadīja ilgāku laiku, strādāja un iekrāja naudiņu nākamajiem braucieniem.
Ivara dzimtā pilsēta ir Liepāja, tētis strādājis ”Liepājas metalurgā”, mamma – bērnu psihiatre. Ģimenē valdījusi vēlme redzēt tālas zemes, iepazīt neierastu vidi, izjust dabas kolorītu. – Mans krusttēvs bija jūrnieks, viņam uz pleca bija uztetovēts liels enkurs. Toreiz, būdams puika, nodomāju – acīmredzot jākļūst par jūrnieku, lai redzētu tālas, svešas zemes.
Pirmie ceļojumu iespaidi gūti astoņpadsmit gadu vecumā, kad Ivars pavadījis vasaru Latviešu centrā Garezerā – dienvidu Mičiganā (ASV).
Pēcāk Londonā divus gadus studējis komunikāciju zinātni un strādājis mediju aģentūrā. Šajā specialitātē nostrādājis jau kādus desmit gadus un krājis līdzekļus nevis auto vai mājai, bet – ceļojumiem. Studējot Londonā, apguvis arī fotografēšanas smalkumus.
Redzeslaukā – kontrasti
Sākotnēji Ivars Austrālijā uzturējās pāris nedēļu, pēc tam, pateicoties Londonas mediju aģentūras plašajiem sakariem, jau ticis pie labi apmaksāta darba Sidnejā.
– Pirmie spilgtākie iespaidi? Saule vai katru dienu! Zems noziedzības līmenis, jo nav krasas atšķirības starp bagātajiem no nabadzīgajiem. Plašs vidēji turīgo iedzīvotāju slānis (ap 60 – 70%) – ļaudis labi nodrošināti, vai katram ir māja, auto. Varbūt arī tāpēc vietējie iedzīvotāji ir harmoniski, relaksēti, patiesi draudzīgi. Nav tik uzspēlēti smaidīgi kā amerikāņi. Slengā varētu teikt – austrālieši ir čomiski.
Pirmo reizi satiekot kādu svešinieku, viņš tev uzsit uz pleca, saka – čau! Ejam iedzert kādu aliņu…
Manuprāt, Sidneja ir paraugs nākotnes labklājības pilsētai, kur nav krasi izteiktu sociālo problēmu, atliek viegli pačalot par sīkumiem, modi, sadzīvi, attiecībām…
Austrālija – daudznacionāla valsts. Noteikti jāpiemin pamatiedzīvotāji aborigēni, kas Austrālijā dzīvo jau vairāk nekā 42 000 gadu. Visvairāk viņu ir centrālajā daļā, piemēram, Alisspringsā (“Alice Springs”), kā arī ziemeļos, Dārvinā. Valsts politika aborigēnus atbalsta ar subsīdijām – maksā par to, ka viņi ir aborigēni. Ja jau valsts viņus uztur, kāpēc lieki sevi piepūlēt darbā? Tāpēc liela daļa nestrādā, nodzer to naudu vai nosmēķē… Aborigēni var strādāt nacionālajos parkos kā uzraugi, gidi, ekskursiju vadītāji, bet viņi diezgan maz to izmanto. Valsts ir atdevusi viņiem zemes, tajās ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas, bet viņi jau nemāk tās apsaimniekot.
Kontrastaina iezīme ir arī baikeri – tos fotografēt izvairījos, jo viņi ir ļoti agresīvi. Austrālijā ir daudz viņu klubu, kuros uzturas ar narkotikām saistīti noziedzīgi grupējumi. Labāk viņu ceļā negadīties…
Visu Austrāliju neapskatīt, tāpēc jāizraugās ko vienu. Es izvēlējos kontrastus – no vidienes saules svelmes līdz auglīgām krastmalām. Skatīju kalnu virsotnes, prērijas, sālsezerus, lielos klinšu monolītus, zeltainas pludmales, bezceļu tuksnešus, biezos lietus mežus…
Strādājot mediju aģentūrā Sidnejā, Ivara Krūtaiņa enerģisko darbošanos ievēroja arī Austrālijas lidsabiedrība “Qantas Airways”, kas puisim piedāvāja labi apmaksātu darbu.
– Viņi mani uzaicināja veidot lidsabiedrības mājaslapu. Lai īstenotu šo projektu, pat aizsūtīja fotografēt uz Portduglasu, izdevīgu vietu, no kuras doties uz kādu no daudzajiem rifiem – tajos dabas radītos efektīgos zemūdens mākslas darbus var aplūkot snorkelējot vai nirstot. Izrādījās, ka viņiem bija svarīgs tieši ārzemnieka skatījums – kādu redz Austrāliju ceļotājs no svešām zemēm.
Brīnumaini iespaidīgā daba
Aptuveni 10% no pasaules dzīvnieku un augu sugām dzīvo un aug Austrālijā. Apbrīnojama flora un fauna! Līdzās vietējiem dabas iemītniekiem Austrālijā ir arī daudz ievesto dzīvnieku, piemēram, kamieļi, ūdens bifeļi, dingo, kaķi, truši, lapsas, mežacūkas, aļņi – tie visi neesot vēlami, jo apdraud vietējo dabu. Piemēram, ūdens bifeļi izrakņā un sajauc sālsūdens un saldūdens vietas. Tām saplūstot kopā, mainās biosfēra.
– Dzirdēts – ja gribi redzēt indīgo rāpuļu zemi, dodies uz Austrāliju. Staigājot pa pludmali, no ūdens vajadzētu turēties pa gabalu, jo tajā dzīvo krokodili, rajas, nāvīgi indīgas medūzas…
Austrālijas ūdeņos – daudz haizivju, arī krokodilu, kas reizi nedēļā meklējot ēdamo…
Tā kā vairāk dzīvoju pilsētās, indīgos briesmoņus nesatiku. Protams, ceļoju arī pa tuksnešainiem apvidiem, kur aug tikai krūmi… Jāpārvar iespaidīgi attālumi. Piemēram, Rietumaustrālijā, lai tiktu degvielas uzpildes stacijā, jābrauc kādi 200 km. Degvielas cena litrā – apmēram eiro. Austrālija ir dārga zeme, dzīve Sidnejā – dārgāka nekā Londonā. Taču salīdzinājumā ar Latviju cilvēki pelna labi, minimālā darba alga – ap 16 Austrālijas dolāriem stundā.
Ivaram dzīvokļa īre esot maksājusi apmēram 1000 eiro mēnesī. Lēti nav, toties kādu dabu baudi līdzās!
– Sikspārņi tik izplatīti kā pie mums, piemēram, baloži. Papagaiļi – kā zvirbuļi. Kur vien ārā ej, tev pretim steidz kāds papagailis, nāk klāt un ēd no rokas! Jāuzmanās pat istabā, jo gadās, ka pa atvērto logu ielien kāds apmēram pusplaukstu liels zirneklis… Nevari būt drošs, ka tas nav indīgs…
Viņš devies arī makšķerēt, ar laivu braucis pa iekšējo kanālu deltu, kas savienojas ar okeānu. – Lai gan laika apstākļi ir burvīgi, dažbrīd uzmācas neomulīgas izjūtas – ja nu uznāk virpuļviesulis, kas izveidojas silto un auksto gaisa masu saskares rezultātā! Un ja nu šādā brīdī laivai noslāpst dzinējs, no ūdens iznirst kāds ūdens mošķis… Labāk par to nedomāt.
Ka neuzlec ķengurs…
– Brīvdienās izīrēju auto un aidā – uz pludmali! Pēc pusstundas vai stundas esi jau pie dabas. Kristāldzidrs okeāna ūdens, baltas smiltiņas, daudzviet gan ir arī lielāki akmeņi. Nekādu privātīpašniecisku ierobežojumu, pludmalē ir brīva ieeja! Arī parkos nejūties diskriminēts.
Ivaram paticis aizklejot patālāk no civilizētajām peldvietām, kur atklājas neredzētāka, savdabīgāka, mežonīgāka daba – oāze bez cilvēkiem, kur vari ļauties vienatnē viļņu, vēja un gaisa peldēm.
– Atvērta sabiedrība, ir arī nūdistu peldvietas, Sidnejā sastopamas dažādas minoritāšu kolonijas, arī lesbiešu un geju sabiedrība. Viņiem katru gadu Sidnejā notiek ”Mardi Gras” parāde – kā teatrāls gājiens! Taču cilvēki ir toleranti, saprotoši un nav naidīgi ”uzvilkti” pret citādajiem.
Lielākajā daļā lagūnu un upju ir uzraksti – peldēties aizliegts, krokodili! Pludmalēs brīdina arī par haizivīm.
– Redzēju, kā pa tuksnesi traucas autovilcieni ar vairākām piekabēm. Autobusiem priekšā ir aizsargrestes pret ķenguriem. Šie somaiņi nokrēslā lec pār ceļu un bieži turpat arī paliek… Redzot, ka ķengurs stāv ceļmalā, nevari būt pārliecināts, vai viņš vienā brīdī nemetīsies pāri ceļam, tāpēc labāk piebremzēt. Ja tāds uzlec virsū, avārija kā likts!
Austrālijā vietās, kur uz ceļa bieži parādās vombati, arī izliktas īpašas ceļazīmes, lai brīdinātu autovadītājus.
– Vombats man atgādināja druknu dzīvnieciņu – līdzīgu nelielai mežacūkai. Interesanti, ka viņš var izrakt zemē bedri tikpat ātri kā pieaudzis cilvēks ar lāpstu. Šis dzīvnieks ir vienpatis, dzīvo paugurainās vietās tuksnešos un mežmalās. Pārtiek galvenokārt no zāles, saknēm, koku mizas un sēnēm. Ja vombats pagadās zem auto riteņiem, tad auto sēdošie saņem tādu triecienu, it kā būtu pārbraukts pāri akmenim. Ir bijuši gadījumi, kad auto tiek pamatīgi iebuktēts, pat pārlocīts…
Baudīt Tasmānijas vīnu, redzēt… velnu
– Jau pirms ceļojuma neklātienē biju guvis vispārīgu priekšstatu par Tasmānijas salas (platība 68 000 km²), kas atrodas Austrālijas dienvidu piekrastē, neskarto dabu, patīkamu mērenās joslas klimatu un dzirdējis par ļoti labām makšķerēšanas vietām. Ainava ir īpaša, sākot ar lietus mežiem un beidzot ar alpīnajām pļavām un kalnu virsotnēm.
Salai ir izteikti kalnains reljefs, kas nav piemērots lauksaimniecībai, taču vīnkopība gan ir attīstīta. Dzēru vietējo ”Riesling”. Tasmānijas vīni izceļas ar lielisku kvalitāti, tie ir ražoti vēsā klimatā, līdzīgā, kāds ir galvenajos vīna reģionos Eiropā, ar maigām vasarām un garu rudeni, kas ļauj vīnogām nobriest lēni un pamatīgi.
Tūristiem ir pieejami vismaz četri vīnu darītavu maršruti. Salā ražo mērenās klimatiskās zonas vīnus: “Pinot Noir”, “Riesling”, “Chardonnay” u. c. Lielākā daļa vīna darītavu ir nelielas un piedāvā vīnu degustāciju tieši vīna pagrabos.
Tasmānija ir kā magnēts tūristu piesaistei – viskalnainākais Austrālijas štats. Kalni ir veci un ne visai augsti, tie atrodas salas centrālajā un rietumu daļā (augstākā virsotne Osas kalns, 1617 m) – pie tā Ivars arī nofotografējis vulkāna ezeriņu.
Lielākais līdzenums dienvidu virzienā viļņveidīgi plešas no Launcestonas uz Tasmānijas galvaspilsētu Hobārtu, kas dibināta 1803. gadā. Tasmānijas krastus apskalo Indijas un Klusā okeāna ūdeņi, Austrāliju no tās šķir Basa jūras šaurums. Tūristiem tiek piedāvātas visdažādākās aktīvās izklaides, kā, piemēram, niršana, braucieni ar jahtu, kanoe un kajakiem, sērfings, raftings pa upju krācēm…
Tasmānijā ir daudzi nacionālie parki, kuros var redzēt neskartas dabas apgabalus, pastaigāties mežonīgā dabā, izjust tropiskā meža savdabību un sajūsmināties par ūdenskritumiem.
– Redzēju to biedējošo Tasmānijas velnu. Tiešām diezgan nesimpātisks somainis – takša lieluma “suņa – kaķa krustojum” ar allaž asiņainu purnu ( viņu baro ar jēlu, asiņainu gaļu), kurš diezgan neveikli kārpās pa savu teritoriju.
Šis dzīvnieks nosaukumu esot ieguvis, pateicoties eiropiešiem, kuri, ierodoties Tasmānijas salā, dzirdējuši džungļos briesmīgas skaņas, tāpēc viņiem licies, ka tur mīt dēmoni. Tasmānijas velns patiešām izdod rēcošas, biedējošas skaņas, turklāt šie indivīdi ir visai plēsīgi cīņā par pārtiku un partneri savā barā.
Diemžēl šie somaiņi izmirst, jo tos apdraud galvas vēzis, kas izplatās tieši starp dzīvniekiem, galvenokārt caur kodumu brūcēm zvēru savstarpējās cīņās par barību un partneriem. Tasmānijas velni 2008. gadā iekļauti ANO apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā grāmatā, bet Austrālija tagad ir paaugstinājusi to apdraudētības statusu no aizsargājama uz apdraudētu, kas paredz papildu aizsardzību.
Hobārtas pārsteigumi
Tasmānijas galvaspilsēta piesaista uzmanību ar iespaidīgo arhitektūru – lielākā daļa pilsētas ēku, pat ostas noliktavas, būvētas apburošā neogotikas stilā. Līdzās senajām ēkām atrodas fantastiski dabas parki, uzmanību piesaista arī pirmais legālais valsts kazino, kā arī bēdīgi slavenā katordznieku apmetne Portartura – bargākā soda vieta, kurā ieslodzītajiem bija jāstrādā īpaši smagos apstākļos.
Pilsēta iepriecina ar daudzveidīgu kultūras, mākslas dzīvi: izstāžu zālēm, muzejiem. Viens no jaunākajiem – 2011. gadā atklātais Hobārtas mākslas muzejs Mona – Austrālijas lielākais privātais muzejs uzcelts uz vīnogulāju ieskautas klints, kuras galā atrodas trīs stāvos klintī izveidots mākslas muzejs un blakus liela estrāde. Muzeja teritorijā – vīna darītava, viesnīca, restorāns, vīna bārs, degustāciju vīna pagrabi, maza alus darītava, sauna, trenažieru zāle un lieliska mākslas kolekcija.
– Šajā modernās mākslas muzejā mani visvairāk izbrīnīja liela siena ar… sieviešu vagīnu ekspozīciju. Tās bija veidotas ģipsī – līdzīgi kā rada sejas atlējumus ģipsī, tā tapuši arī šie dzimumorgānu atveidi no reāliem cilvēkiem. Pie šiem ”mākslas brīnumiem” visilgāk uzkavējās vīrieši.
Ēdu krokodilu…
Atšķirībā no Londonas ēdiens Sidnejā ir dabiskāks un veselīgāks. Austrālijā – iespaidīgi daudz savvaļas dzīvnieku: dingo, Indonēzijas govis, putni, bruņurupuči, pitoni, krokodili… Vairākus no tiem var ēst. Ivars ticis pie krokodila miesas.
– Krokodila gaļu var ēst, sagatavotu steikā vai burgerā… Fritēta krokodila gaļa ir tāda mazliet pacieta un muskuļota. Garšoja tā kā pēc kalmāra, tā kā pēc vistas… Šķiet, tomēr vairāk sajutu zivīgu garšu, – atceras Ivars.
Ķengura gaļa ir liesa, un tajā ir maz holesterīna, tāpēc tā lieliski piemērota arī tiem, kas cīnās ar lieko svaru. Tā kā no ķengura ķermeņa var iegūt dažādus gaļas gabalus, Austrālijas radošie pavāri ir radījuši lērumu atšķirīgu ķengura gaļas ēdienu, kas apmierinās jebkuru gardēdi. No grilētas gaļas līdz vokpannā gatavotai, no krāsnī ceptas līdz sautētai – ķengura gaļa allaž ir lieliska un labi sader kopā ar visdažādākajām garšvielām, marinādēm un piedevām.
– Nogaršoju arī strausa gaļu – tipiska putna gaļa! Tādu var iegādāties arī Latvijā. Tiešām, strausa gaļu iecienījuši Latvijas restorānu apmeklētāji, dažkārt tā nopērkama arī atsevišķos lielveikalos. Strausa gaļu pārstrādā steikos, šašlikos, salami un mednieku desiņās, kā arī kotletēs.
– Ievēroju, ka daudzviet māju balkonos cilvēki grilē gaļu vai zivis. Čurkst gaļa, dūmi kūp griezdamies, kož acīs … Virmo kārdinoša smarža, bet neviens pret šādu nodarbi neiebilst. Acīmredzot to pieņēmuši kā pašsaprotamu.
Austrāliešiem ir arī iecienīts atpūtas veids – pārģērbšanās, lai iejustos citos tēlos, un izklaide uz palielas baržas klāja. Daudzi tā izklaidējas vai katras nedēļas nogalē, jo tādā veidā var arī satikt savus draugus, paziņas… Kā saka – tikšanās vietu nemainām!
Ierasti ap pusdienlaiku baržas piestātnē sapulcējas kādi pārsimts cilvēki, kas jau mājās uzvilkuši atbilstošu kostīmu vai uzlikuši masku, iegādājas biļetes un dodas uz baržu tusēt – līdz pat vakaram. Tur tad sākas pamatīga ballīte – skan mūzika, dejo, bauda dzērienus… Relaksēta atmosfēra garantēta!
– Laba ierosme mūsu kuģiniekiem Daugavā, – smaidot nosaka Ivars.
Ieteikums
Neapkrāmēties ar mantām, ņemt līdzi mugursomu, ne smagāku par 8 kg (kopā ar fototehniku).
Pietiek ar pāris krekliem un šortiem, visu pārējo var nopirkt uz vietas.
Neiekrist suvenīru pirkšanas azartā.
Austrālija
Pēc platības sestā lielākā valsts pasaulē. Platība – 7 617 930 km2, garums aptuveni 3700 km, platums 4000 km.
Vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Vismazākais kontinents pasaulē.
Sausākais kontinents pasaulē, lielus iekšējos apgabalus aizņem tuksneši.
No visām pusēm kontinentu apskalo Klusā un Indijas okeāna ūdeņi.
Karogā ir iekļauts britu karogs, jo šī zeme kādreiz bija britu kolonija, bet tagad tā ir neatkarīga valsts.
Valsts galvaspilsēta ir Kanbera.
Lielākās pilsētas – Sidneja, Melburna, Brisbena, Pērta u.c.
Oficiālā valoda – angļu.
Naudas vienība ir Austrālijas dolārs.
Gar kontinenta ziemeļaustrumu piekrasti 2000 km garumā stiepjas Lielais barjerrifs – pasaules lielākā koraļļu rifu sistēma. Tā ir mājvieta vairāk nekā 2000 zivju sugām.
Bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem: svinu, dzelzi, varu, niķeli, mangānu, zeltu, akmeņoglēm. Pasaulē lielākās urāna atradnes (40%).
Iecienīti Austrālijas dārgakmeņi – opāli, kurus izmanto juvelierizstrādājumiem. Austrālijas piekrastē iegūst pērles, kuras zvejo gan zvejnieki, gan izveidotas speciālas pērleņu audzētavas.
