Austrālija gatava maksāt “jebkuru cenu” cīņā pret krūmāju ugunsgrēkiem 0
Austrālijas valdība pirmdien paziņoja, ka maksās “jebkuru cenu”, lai palīdzētu kopienām atgūties pēc postošajiem krūmāju savvaļas ugunsgrēkiem, kas pārņēmuši valsti.
Premjerministrs Skots Morisons paziņoja, ka valdība ir gatava ugunsgrēku seku novēršanai jau solītajiem desmitiem miljonu dolāru atvēlēt vēl papildu divus miljardus Austrālijas dolāru (1,2 miljardus eiro).
“Ugunsgrēki joprojām turpinās. Un tie turpināsies tuvākajos mēnešos,” teica Morisons.
“Un tādēļ es šodien paziņoju, ka šī ir sākotnējā papildu investīcija divu miljardu dolāru apmērā. Ja būs nepieciešama lielāka summa un izmaksas būs augstākas, mēs sniegsim vairāk,” viņš piebilda.
Kopumā savvaļas ugunsgrēkos Austrālijā gājuši bojā vismaz 25 cilvēki un nopostīti 2000 māju.
Pirmdien daudzviet ir samazinājusies gaisa temperatūra un līst lietus, bet šonedēļ atkal gaidāms jauns karstuma vilnis.
Pašlaik Jaundienvidvelsas štatā reģistrēti vairāk nekā 135 savvaļas ugunsgrēki, tostarp gandrīz 70 no tiem netiek kontrolēti.
Viktorijas štata ārkārtas dienestu ministre Līza Neville sacījusi, ka liesmu apslāpēšanai īsā laikā būtu jānolīst vismaz 200 milimetriem lietus, kas ir apmēram 20 reižu vairāk nekā pēdējās diennakts laikā reģionā reģistrēto nokrišņu apmērs.
Amatpersonas brīdina, ka Austrālijas savvaļas ugunsgrēku sezona, kas ierasti turpinās līdz martam, netuvojas beigām, tādēļ aicina iedzīvotājus nezaudēt modrību un būt gataviem izaicinājumu pilnam laikam.
Dūmu dēļ Kanberā pirmdien reģistrēta sliktāka gaisa kvalitāte nekā jebkurā citā pasaules lielpilsētā. Daudziem darbiniekiem ieteikts palikt mājās.
Ķenguru salā, kur Dienvidaustrālijas štata piekrastē dzīvo daļa valstī visapdraudētāko dzīvnieku sugu, ieradušies speciālisti, lai palīdzētu iemidzināt ugunsgrēkos cietušos savvaļas un mājdzīvniekus. Tiek uzskatīts, ka ugunsgrēkos gājuši bojā simtiem miljoni dzīvnieku.
Premjerministrs paziņoja, ka armija cenšas nogādāt pārtiku, degvielu un ūdeni liesmu nopostītajām kopienām, bet inženieri strādā, lai atjaunotu autoceļu satiksmi un krājumus evakuācijas centros.
Morisons izpelnījies daudzu Austrālijas iedzīvotāju kritiku par novēloto reakciju uz krīzi.
Sestdien viņš paziņoja par 3000 armijas rezervistu piesaisti cīņai pret ugunsgrēkiem un 20 miljonu Austrālijas dolāru atvēlēšanu, lai ārvalstīs varētu iznomāt ugunsdzēsējiem nepieciešamās lidmašīnas.
Savvaļas ugunsgrēki dienvidu puslodes vasaras sezonā ir bieži izplatīti. Ierasti Austrālijas iedzīvotāji pret tiem izturas pragmatiski. Tomēr šogad ugunsgrēku sezona sakās neierasti agri, un tos veicina sausums un karstums, kas ir šogad ir lielākais Austrālijas novērojumu vēsture.
Zinātnieki nešaubās, ka liela nozīme bijusi cilvēka izraisītai globālajai sasilšanai, ka arī citiem faktoriem, piemēram, izkaltušajiem krūmiem un kokiem un spēcīgajam vējam.
Vides aktīvistu grupa “Greenpeace” pirmdien paziņoja, ka Morisona izsludinātais finansējums ir “piliens okeānā”, ņemot vēra ugunsgrēku nodarītos postījumus.
“Greanpeace” Austrālijas Klusā okeāna kampaņu vadītājs Džeimijs Hensons paziņoja, ka “katram centam šajā summa jānāk no ogļu, gāzes un naftas kompānijām, kuru radītais ogļskābās gāzes piesārņojums ir izraisījis klimata krīzi, kas ir vainagojusies ar šiem ekstremālajiem ugunsbīstamības apstākļiem visā valstī”.
