– Vai tas, kas bija slikts padomju laikā, būtu uzskatāms par labu tagad? Vai mēs tagad sauktu par nodevēju jaunieti, kurš, piemēram, drošības iestādēm ziņotu par vectēva iecerētu vardarbīgu aktu pret mūsu neatkarīgo valsti? 7
– Tas ir sarežģīts jautājums. “Ausma” sākas ar to, ka puika jau pirms filmas sākuma ir aizgājis uz politpārvaldi un pastāstījis, ka tēvs gribējis iet kopā ar draugiem dedzināt kolhoza valdi. No padomju laika viedokļa skatoties, mēs teiktu – dēls ir ziņotājs, nekāda nodevība te nefigurētu. Bet, manuprāt, tas nav tik vienkārši, ka viss, kas bijis labs toreiz, ir slikts tagad, vai tas, kas slikts tagad, būtu bijis labs toreiz. Tā nav. Jo katras rīcības vērtējums, manuprāt, jāatbrīvo no politiskā noformējuma un jāskatās cilvēciski. Manā filmā nav pozitīvo varoņu. Nav tā kā no padomju laika viedokļa, ka puika ir varonis, bet tēvs – antivaronis, sliktais. Taču “Ausmā” tēvs nav arī nekāds pozitīvais varonis tāpēc vien, ka spēka trūkumā cīnīties pret sistēmu viņš ir vienkārši nodzēries. Turklāt filmā, kaut tēvs nav dziļi ticīgs, viņš izmanto Dieva vārdu vai ik uz soļa un uzskata, ka atļauju nogalināt savu dēlu viņam izsnieguši Bībeles teksti. Kā pārsvarā filmas varoņi “saspiedušies” ar padomju idejām, tā tēvs piesmēlies ar baznīcas dogmām.
