Latvijā ir vislabāk 0
“Kad atskatos uz jau padarīto, ir sajūta, ka sasniegts daudz. Esam bijuši daudz un dažādos mūzikas festivālos, piemēram, Malaizijā, Spānijā, Vācijā. Arī Latvijā esam paveikuši daudz. Mūs klausās gan vecāki cilvēki, gan jaunāki, piemēram, šovasar uzstājāmies festivālā “Laba daba”, kuru apmeklē gandrīz tikai jaunieši, un viss bija forši. Man ir interesanti tādēļ, ka visu laiku notiek kaut kas jauns, nav tā, ka kaut ko izdarījām un tagad dzīvojam uz veciem lauriem. Pieņemam arvien jaunus izaicinājumus. Ļoti svarīgs ir ārzemju tirgus, cenšamies tikt uz arvien jauniem festivāliem, vietām – tas ir tas, pie kā strādāju es. Taču man negribētos daudz runāt par to, kas būs nākotnē, jo šobrīd vēl esmu šī projekta, ko veidojam kopā ar “Tautumeitām, zenītā. Gribētos teikt, ka šajā procesā esam ielikuši sirdi – tik daudz enerģijas, spēka, emociju. Šobrīd es vēl neskatos uz kādu nākotnes lielo mērķi, es dzīvoju šodien. Negribas ātri skriet pāri un ķerties pie nākamā, gribas izdzīvot šo brīdi, nākamie mērķi atnāks paši.” Ja dalība “Skyforger” bija tikai kāds posms no Kaspara dzīves, tad muzicēšanai “Auļos” viņš paredz ilgu mūžu, sakot: “Auļi – tas jau ir kā dzīvesveids!”
Tautas mūzika, ko rada un izpilda “Auļi”, ir atgriešanās pie saknēm, pie pamatvērtībām, tā liek mums atcerēties, kas mēs esam, no kurienes nākam, un varbūt uz brīdi aizmirst visu negatīvo. “Man ne reizi nav bijusi vēlme doties prom no Latvijas. Jā, es visu laiku runāju par to, ka jābrauc spēlēt uz ārzemēm, taču tas ir savādāk. Es neuzskatu, ka visur, kur es neesmu, ir labāk. Jāmeklē savas iespējas, un tās ir visur. Protams, es nenoliedzu, ka ir pārdomas par to, ka Latvijā nodokļi ir par lielu, ka vienmēr jāpadomā par to, kā lai kaut ko izdara, lai tas būtu legāli un oficiāli, bet, manuprāt, ja cilvēks atrod savu sirds nodarbošanos, tad ir iespējams ar to nopelnīt. Uzskatu, ka es tam esmu labs piemērs. Agrāk nekad nedomāju, ka ar to, ko daru, varēšu pelnīt sev iztiku. Es neesmu bagāts, bet varu izdzīvot, un mani tas apmierina. Lai gan vienmēr jau gribas vairāk, tomēr izvēlos strādāt tādu darbu, kas man patīk.”
“Latvijai mani piesaista mūsu atšķirīgā valoda un kultūra. Ļoti nepatīk, ka, aizbraucot uz Parīzi, Londonu, Berlīni, nevar redzēt atšķirību starp cilvēkiem. Tur atšķirības var redzēt tikai arhitektūrā. Manuprāt, ir forši, ka cilvēki var ceļot pa pasauli, bet labāk ir dzīvot savā zemē. Tad, apciemojot citu valsti, var redzēt un sajust to dažādību. Man ir ļoti svarīgi būt daļai no Latvijas, daļai no šīs kultūras, kura atšķiras no citām.”
