Sieva mani saprot 0
Ir grupas, kuru dalībnieki ir sirdsdraugi arī ārpus ierakstu studijas un skatuves, bet vai desmit cilvēki spēj uzturēt labas attiecības arī ārpus grupas rāmjiem? “Kaut kā dabīgi ir sanācis tā, ka ārpus grupas mums nav baigā draudzība. Ja draudzība ir pārāk ilga vai cieša, var sākties personiskas lietas, var viens otram apnikt. Piemēram, kad aizbraucam kādā tūrē, pēc tam ir forši kādas pāris nedēļas nesatikties. Manuprāt, satikšanās ar pārtraukumiem ir pamats veiksmīgai grupas pastāvēšanai. Tam jābūt vairāk saistītam ar mūziku, nevis privāto dzīvi. Protams, ja kādam vajag palīdzību, viens otram neatsakām.”
Runājot par privāto dzīvi, Kasparam tai laika atliek maz, lai kā negribētos to atzīt. “Ja ir savs uzņēmums, ja tu strādā savā, nevis kāda cita labā, jārēķinās ar to, ka darba laiks ievelkas. Es reizēm strādāju pa 12 stundām diennaktī. Vismaz sākumā bija bail: ja nepielāgošos klientiem, viņi aizies prom. Man ir paveicies, ka mana sieva arī ir ļoti radoša personība, un mēs saprotam viens otru. Dagmāra ir RTU tautas deju ansambļa “Vektors” vadītāja un strādā deju studijā “Dzirnas”. Viņa ļoti labi saprot, ko nozīmē strādāt radošajā jomā. Grūti ir tad, ja viens ar otru nerēķinās, ja viens dara visu, bet otrs neko. Mums ir mēnesi veca meitiņa, tāpēc ceru, ka mums izdosies rast iespēju turpināt darboties radoši, kā arī veltīt vairāk laika ģimenei.”
Jaunā albuma, kā arī koncertturnejas tematika ir kāzas. “Pamatā paņēmām tautasdziesmas, kuras izvēlējās “Tautumeitas” no dažādiem Latvijas reģioniem – simboliski sakārtotas tādā secībā, ka sākumā meita dzīvo tēva mājās, domā par precībām, tad sākas precību padarīšanas, atvadīšanās no vecākiem, mičošana, un beigās jau atmiņas par piedzīvoto. Tas nav ļoti tradicionāli – nezinu, vai kāds varētu ņemt un šo mūziku izmantot savās kāzās, jo tas ir vairāk tādā filozofiskā pārdomu līmenī – var klausīties un varbūt kādos brīžos sasaistīt ar sevi.” Kasparam laulību tēma ir svarīga, jo pagājušogad mijis gredzenus ar Dagmāru. “Visu iepriekšējo gadu biju kāzu plānošanas procesā, tāpēc gluži vai likumsakarīgi, ka satikāmies ar “Tautumeitām” un radījām šo kopdarbu – es vēl biju savu kāzu noskaņās, man šī tēma bija ļoti tuva, varēju iztēloties, kā tas viss skanēs, kā izskatīsies. Uzskatu, ka laulībai ir liela nozīme, sevišķi, ja zini, ka cilvēks, ar kuru esi kopā, ir īstais. Man pašam iepriekš ir bijušas attiecības, kurās ilgi dzīvoju kopā, bet neprecējos. Nezinu, kādēļ cilvēki tā dara – varbūt nav pārliecības par to, ka tas ir īstais cilvēks. Apsvērumi noteikti ir dažādi, bet vismaz tad, kad es satiku īsto cilvēku, uzreiz zināju, ka gribu viņu precēt.”
