“Auļi” un “Skyforger” foršākie pasaulē. Saruna ar dūdinieku Kasparu Bārbalu 0
Dzīve ir interesanta tad, ja tā nav vienveidīga, saka bungu un dūdu grupas “Auļi” līderis Kaspars Bārbals. Viņam patīk pieņemt izaicinājumus, un jaunākais “Auļu” projekts ir sadarbība ar etnomūzikas grupu “Tautumeitas”, kuras rezultātā tapis albums un tiek sniegti koncerti dažādās Latvijas pilsētās.
Tikšanās ar Kasparu norunāta ierakstu studijā “Lauska”, kur viņš strādā par skaņu režisoru. Kaspars ir ļoti daudzpusīgs – gan dūdinieks, gan producents, gan menedžeris, gan mūziķis, pēc izglītības radiotehnikas inženieris, bet, ja jāizvēlas kāda īstā sirds nodarbe, tā esot skaņu režija. “Bērnībā nevarēju izdomāt, kas vēlos būt. Vēlāk savu ceļu mēģināju atrast tīri intuitīvi – man patika mūzika, mūzikas atskaņošana, tāpēc aizgāju mācīties radiotehnikas inženieriju, taču secināju, ka tas nav īsti mans. It kā uz to pusi, bet es aizgāju nepareizi. Mani vairāk interesēja nevis tas, kā uztaisīt elektroniku, bet gan – ko ar to var radīt. Darbs mūzikas jomā nāca grūti, likās, ka ar to jau neko nevarēs nopelnīt. Man šķita – ja gribi darīt to, kas patīk, nekāds darbs no tā nesanāk, drīzāk hobijs, nauda jāpelna paralēli ar citām lietām. Tomēr mazpamazām esmu nonācis pie tā, ka šis ir mans pilna laika darbs paralēli “Auļu” koncertiem. Sapratu, ka Latvijā ar mūziku varu nopelnīt tikai tad, ja būvēšu pats savas studijas.”
Satikšanās ar dūdām
Bungu un dūdu grupu “Auļi” veido deviņi vīri no Latvijas un meitene no Igaunijas. Grupas pamatus 2003. gadā ielicis grupas toreizējais bundzinieks Mikus Čavarts. “Tas notika ļoti vienkārši – viņam piezvanīja no Liepājas, tur bija tādi Līvas ciema svētki, un bija lūgums savākt kopā dažus bundziniekus, lai uztaisa kādu šoviņu. Mikus savāca teju visus, kuri tolaik spēlēja bungas un dūdas. Ātri salikām kopā tautiskus gabalus, danču gabalus un nospēlējām koncertu. Mums vēl ir videoieraksts no tā pasākuma, kurā var redzēt, ka mums diez ko labi neiet, bet tā sajūta, kad tu stāvi cilvēku grupā un viss dūc, pūš, rūc, rīb – tik ievelkoša. Pēc koncerta sanācām kopā un sapratām, ka tās nedrīkst būt beigas. Un tas turpinās jau 14 gadus ar nelielām sastāva izmaiņām, taču ideja ir tā pati, kas sākumā.”
Kaspara mūzikas instruments grupā “Auļi” ir dūdas, visai rets un nenobružāts instruments. “Koledžas laikos kursabiedri spēlēja ģitāras metālistu grupās, viņi man iedeva paklausīties grupas “Skyforger” albumu, kas man sākumā likās visai dīvains, bet vēlāk ļoti piesaistīja tieši tautas un smagās mūzikas sintēzes dēļ. Šīs mūzikas iespaidā izdomāju, ka vēlos iemācīties spēlēt kokli. Uzzināju par kokļu meistaru Māri Jansonu, kuram gribēju pasūtīt kokli, taču viņš atbildēja, ka tobrīd īsti neesot tam laika, bet pēc nedēļas būšot dūdu taisīšanas kursi. Tā arī tur nonācu – sākumā gan nevarēju saprast, kā to maisu savākt, jo viss pīkst uz visām pusēm, bet vispār process bija ļoti interesants.” Tagad jau pats Kaspars iejuties skolotāja lomā, viņš ir autors grāmatai, ar kuras palīdzību var apgūt dūdu spēli. “Mums bija sadarbība ar Māri Jansonu – kursi cilvēkiem, kuri vēlas mācīties spēlēt tautas instrumentus. Nebija neviena, kas varētu pamācīt spēlēt dūdas, tāpēc es kādu brīdi piepalīdzēju. Taču tas aizņēma ļoti daudz brīvā laika; tad nu sarakstīju mazu grāmatiņu, kurā ieliku savas elementārās zināšanas. Vai tas kādam ir palīdzējis? Grūti teikt, bet ik pa brīdim dzirdu kādu atsauksmi.”
