Imigrantu nometnēs uzliesmo slimības 22
Kamēr Eiropas Savienības ierēdņi Briselē turpina lauzīt galvas, kā rast risinājumus lielākajai bēgļu krīzei vēsturē, imigrantu plūsma uz Eiropu nav mazinājusies. Prognozes, ka bēgļu plūsma izsīks, iestājoties aukstākam laikam, nav piepildījušās.
Sasniegts jauns rekords
Pakļaujot sevi nāves briesmām, pārpildītās laivās Eiropas krastus oktobrī sasniedzis rekordliels imigrantu un bēgļu skaits. ANO bēgļu aģentūra šonedēļ paziņoja, ka Eiropā ieradušies vairāk nekā 218 000 bēgļu un nelegālo imigrantu, kas ir rekordliels skaits vienam mēnesim un atbilst imigrantu skaitam visā 2014. gadā. Kopumā ES šogad ieradušies jau aptuveni 800 000 nelegālo imigrantu. ES robežapsardzības aģentūras “Frontex” izpilddirektors Fabriss Legeri brīdina, ka nelegālo imigrantu pieplūdums, visticamāk, vēl nav sasniedzis savu kulmināciju. Valstis, kas iepriekš labprāt uzņēmušas no kara un vardarbības plosītajām zemēm bēgošos cilvēkus, spiestas atzīt, ka vairs nespēj tikt galā ar pieaugošo imigrantu skaitu.
Eiropā valda domstarpības
ES radušās acīmredzamas domstarpības par nekontrolētās imigrācijas krīzes risināšanas ceļiem. Dažas dalībvalstis to uzskata par robežu drošības problēmu, imigrantu plūsmas kontrolēšanai uz robežām ceļot žogus, kamēr citas turpina runāt par notiekošā humānajiem aspektiem. “Ja Eiropas Savienība nespēs kolektīvi atbildēt uz bēgļu krīzi, tai draud sairšana,” brīdina ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Milzīgais imigrantu skaits, kas turpina ierasties Eiropā, neskatoties uz to, ka pie durvīm klauvē ziema, var izraisīt humāno krīzi, uzskata analītiķi. “Aukstais laiks iestājas ātrāk, nekā Eiropas līderi spēj pieņemt lēmumus,” raksta britu izdevums “Guardian”. Lai mazinātu spriedzi pie ES dienvidaustrumu robežām, ES ārkārtas mini samitā oktobra beigās tika panākta vienošanās par 100 000 papildu vietu nodrošināšanu bēgļu uzņemšanas centros tā dēvētajā Balkānu ceļā un palīdzību Slovēnijai robežapsardzes pastiprināšanai. Vakar bēgļu priekšā kapitulējusi Zviedrija, atzīstot, ka ir pārslogota. Zviedrija aicinās ES dalībvalstis uzņemt daļu Zviedrijas imigrantu. Tikmēr asas domstarpības imigrantu jautājumā valdīja starp Vācijas vadošajiem politiķiem. Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers Vācijas kanclerei Angelai Merkelei pat izvirzīja ultimātu, prasot ierobežot bēgļu un nelegālo imigrantu plūsmu. Tomēr vakar Vācijas valdošā koalīcijā panākusi vienošanos par jaunu plānu nelegālo imigrantu un bēgļu aizturēšanai uz ES robežām pirms sadalīšanas tālāk pa bloka valstīm. Merkele tautiešiem sola, ka nākotnē bēgļi tiks reģistrēti un taisnīgi sadalīti pa ES valstīm, nevis varēs brīvi plūst cauri visai Šengenas zonai.
Imigrantu nometnēs plosās infekcijas
Kamēr ES politiķi neveiksmīgi mēģina rast risinājumus pieaugošajai bēgļu krīzei, desmitiem tūkstoši cilvēku, tostarp bērni un sirmgalvji, laikā, kad laukā ir zema gaisa temperatūra, spiesti nakšņot zem klajas debess, raksta “Guardian”. Piemērotu mitekļu trūkuma dēļ daudzi joprojām spiesti dzīvot mītnēs, kas nav atbilstošas ziemas apstākļiem. Strauji pazeminoties gaisa temperatūrai, mediķi konstatē arvien vairāk gadījumu, kad imigranti cietuši no ķermeņa atdzišanas. Daudzi cilvēki ir guvuši apsaldējumus. Imigrantu nometnēs plosās pneimonija un dažādas vīrusu izraisītas saslimšanas. Lai gan ANO Bēgļu aģentūra izsniedz laikapstākļiem atbilstošu apģērbu, apavus un segas, visiem to nepietiek. Uz prognozēto bēgļu plūsmas mazināšanos, tuvojoties ziemai, cerēja arī Grieķijas Lesbas sala. Tomēr skaitļi liecina pretējo – cilvēku vēlme veikt bīstamo ceļojumu pāri Egejas jūrai no Turcijas uz Grieķiju nav mazinājusies. Pagājušajā mēnesī Lesbas salā, kurā dzīvo tikai 85 000 iedzīvotāju, ieradušies 111 000 imigrantu. Iestājoties aukstākam laikam, kontrabandisti nekaunas piemērot “ziemas sezonas” atlaides “ceļojumam uz Eiropu”. Taču vēsais laiks padara šos ceļojumu vēl bīstamākus. Dzīvībai bīstami apstākļi kļūst arī patvēruma meklētāju nometnēs. Keita O’Salivana no organizācijas “Glābiet bērnus” atklāj, ka pagājušajā nedēļā uz salas piedzīvotās vētras un lietus dēļ daudzi cietuši no ķermeņa atdzišanas, dažiem konstatēts, ka sākusies gangrēna. Vecāki, lai bērnus pasargātu no lietus, tinuši tos atkritumu maisos. Lesbas salas mērs Spiross Galinoss ziņu aģentūrai “Reuters” jau iepriekš atzinis, ka salā vairs nav vietas, kur glabāt bojā gājušos imigrantus. Gaisa temperatūrai pazeminoties, to skaits varētu tikai pieaugt. Lesbas salā, neskatoties uz vēsajām naktīm, tomēr vēl ir salīdzinoši silts. Tālākais ceļš uz kārotajām Eiropas valstīm cilvēkiem, kas nav raduši pie aukstajiem un nemīlīgajiem ziemas apstākļiem, var kļūt vēl sarežģītāks un grūtāks.
Laika jautājums, kad nosals pirmais mazulis
Arī Vācijā, kas tās dāsno pabalstu un Merkeles vilinošā ielūguma dēļ ir kļuvusi par imigrantu iecienītāko galamērķi, viss neiet tik gludi, kā cerēts. Tajā 42 000 – 50 000 bēgļu joprojām mitinās vasarā uzslietās telšu nometnēs. Bēgļu izmitināšanai trūkst piemērotu mitekļu, taču Vācijā ik dienu ierodas jauni imigrantu tūkstoši. Ārkārtas izmitināšanas centros brīvu vietu vairs nav, un liels skaits bēgļu spiesti aukstumā uzturēties zem klajas debess. “Tas ir tikai laika jautājums, kad šeit nosals pirmais mazulis,” sacīja Vācijas dienvidu federālās zemes Bavārijas robežpilsētas Pasavas policijas pārstāvis Lotārs Vēnuss. Par skarbajiem dzīves apstākļiem bēgļu patvēruma nometnēs kritizētas arī citas Eiropas valstis. Francijā pat ar tiesas lēmumu valstij likts uzlabot apstākļus nelegālo imigrantu patvaļīgi ierīkotajā nometnē Kalē. Tajā antisanitāros apstākļos jau vairākus mēnešus mitinās 6000 bēgļu, kas reiz cer nokļūt Britānijā. Dots arī rīkojums pastiprināt drošību nometnē un apkurināt teltis, kur izmitināt sievietes un bērnus.
