Izsitumi uz ādas – tikai redzamā daļa 0
Pavisam zināmi astoņi herpesvīrusa tipi, kas izraisa slimības. Pirmie cilvēka organismā atrastie un aprakstītie ir jau iepriekš pieminētie – pirmais un otrais tips jeb herpes simplex, kas rada galvenokārt ādas un gļotādas bojājumus. Vēlāk atklāja piekto tipu jeb citomegalovīrusu, ceturto tipu jeb Epšteina–Barra vīrusu un trešo tipu jeb vējbaku vīrusu. Pēdējie zinātnieku atklātie ir cilvēka veselībai īpaši nozīmīgie herpes 6., 7. un 8. vīrusa tipi, kurus dēvē par noguruma un onkoloģisko slimību izraisošiem vīrusiem.
Var teikt, ka uz ādas un gļotādām redzamie herpesvīrusu postījumi ir tikai aisberga redzamā daļa, uzsver Angelika Krūmiņa. Šiem vīrusiem ir tieksme iet plašumā un dziļumā. Smagākos gadījumos tie var pat ierosināt smadzeņu apvalka iekaisumu meningītu vai smagu aknu šūnu iekaisumu hepatītu.
Katram no šiem vīrusiem patīk dažādi orgāni un audi. Pirmā un otrā tipa herpesvīruss var izraisīt ne tikai sāpīgus izsitumus uz sejas un gļotādām, bet arī encefalītu, meningītu, hepatītu, pneimoniju un citu iekšējo orgānu bojājumus.
Vējbakas – viena no herpesvīrusa postošajām izpausmēm
Daudz problēmu cilvēkiem sagādā viltīgais un grūti prognozējamais varicella vīruss – herpesvīrusu trešais tips, kas izraisa vējbakas. Tas cilvēka organismā iekļūst caur augšējo elpceļu gļotādu, spēj dzīvot un vairoties tikai cilvēka organismā, ārpus tā ir vājš, ātri iet bojā saules gaismas un ultravioleto staru ietekmē.
Ar vējbakām lielākoties slimo bērni pirmsskolas un skolas vecumā. Līdz 15 gadu vecumam 70–90% iedzīvotāju tās ir izslimojuši. Saslimstību biežāk reģistrē pilsētu nekā lauku iedzīvotājiem, tai piemīt izteikta rudens un ziemas sezonalitāte.
Inficēt citus ar vējbakām var inkubācijas perioda pēdējās 10 dienās un 5–7 dienas kopš izsitumu parādīšanās. Vecākus uztraucas par izsitumiem, kas ar vējbakām slimam bērnam veidojas uz ādas, bet izsitumi un čūlas rodas arī uz iekšējiem orgāniem – aknām, zarnām utt. Reizēm slimošana ar vējbakām var beigties letāli.
Pēc vējbaku pārslimošanas cilvēkam pret šo vīrusu rodas imunitāte, bet par spīti tam vēlākos gados var attīstīties tāda smaga saslimšana kā jostas roze, ko izraisa vīruss herpes zoster. Slimība izpaužas ar muguras smadzeņu jušanas saknīšu un muguras smadzeņu gangliju iekaisumu, vispārēju intoksikāciju. Pirmie simptomi ir sāpes, durstīga sajūta, nieze un dedzināšana kādā ķermeņa vietā. Šīs pazīmes vairākas dienas iepriekš iezīmē izsitumu parādīšanās vietu. Tām var pievienoties augsta temperatūra, stipras galvassāpes, salšanas sajūta un vispārēja slikta pašsajūta.
Reizēm jostas roze piemeklē pacientus, kuri nav vakcinēti pret vējbakām un nekad nav slimojuši ar tām, bet acīmredzot ir inficēti ar varicella vīrusu. Ar jostas rozi biežāk slimo gados vecāki cilvēki, kam dabiskās organisma aizsargspējas ir mazinājušās. Saslimušo skaits palielinās gada aukstajā laikā.
Jostas rozi ir grūti ārstēt. Pacienti apkārtējo veselību neapdraud, tomēr bērniem, kas agrāk nav slimojuši ar vējbakām, saskarsmē ar jostas rozes slimnieku var attīstīties tipiskas vējbakas. Daļai jostas rozes slimnieku šī slimība mēdz atkārtoties.
