Aukstuma alerģija 6
Un tā nav tikai kaprīze, ka organisms ar asarām vai iesnām reaģē uz aukstiem laika apstākļiem. Paaugstināta jutība patiešām var izraisīt alerģisku reakciju.
Aukstuma alerģija ir viena no paradoksālākajām saslimšanām. Ir saprotams, kā ādas reakciju provocē pārtikas produkti vai ķīmiskās vielas, bet ar šo alerģiju viss nav tik skaidrs. Turklāt tā sievietes piemeklē biežāk nekā vīriešus.
Aukstums pats par sevi nav alergēns tradicionālā izpratnē, jo organisms neizstrādā antivielas, kā tas notiek saskarsmē ar ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai putekļiem.
Iespēja saslimt būtiski palielinās, ja ir nosliece uz bronhiālo astmu vai sirds slimībām. Riskē nenorūdīti cilvēki, īpaši tādi, kuriem ir hronisks haimorīts, tonsilīts, bronhīts, holecistīts, pielonefrīts un pat kariess. Arī zarnu trakta un aknu saslimšanas vai disbakterioze rada alerģijas varbūtību, tostarp arī aukstuma ietekmē. Dažkārt par palaišanas mehānismu kļūst pat vienkārša roku salšana, saldējums vai daži malki ledusauksta dzēriena. Tas liecina vien par to, ka aukstuma alerģijas rašanās cēlonis ir imunitātes traucējumi.
Atpazīstamība
Aukstuma izraisīta alerģija rada simptomus, kas atgādina gan saaukstēšanos, gan dermatītu un alerģiju. Līdzība ar saaukstēšanos ir klepus, iesnu, aizlikta deguna un acu asarošanas dēļ. Turklāt šie simptomi izpaužas tikai aukstumā un tūliņ pazūd siltumā. Slimības izpausmju tālāka attīstība nenotiek – nav ne paaugstinātas temperatūras, ne kakla sāpju!
Līdzība ar saaukstēšanos ir klepus, iesnu, aizlikta deguna un acu asarošanas dēļ. Turklāt šie simptomi izpaužas tikai aukstumā un tūliņ pazūd siltumā.
Problēma var izpausties arī kā nātrene, kad rodas intensīvs ādas pietūkums un apsārtums, ienākot siltās telpās. Dažkārt aukstums izraisa nepatīkamu asinsvadu reakciju, kad atklātās ķermeņa daļas arī izteikti niez, īpaši ap acīm un lūpām. Turklāt arī tas notiek nevis ārā, bet ienākot telpās siltumā. Reizēm atsegtās ķermeņa daļas – seja, ausis, plaukstas – kļūst sārtas un zvīņojas gluži kā dermatīta gadījumā. Dažkārt šī reakcija novērojama arī uz ādas, ko sedz apģērbs, taču vietās, kas ir visai jutīgas, piemēram, cisku iekšpusē un ap ceļgaliem. Var parādīties pat alerģiski izsitumi.
Starp citu, šī alerģija ir iespējama ne tikai auksta gaisa, bet arī auksta ūdens ietekmē.
Atšķirībā no normālas fizioloģiskas reakcijas, kad diskomforta sajūta pazūd pēc 10 – 15 minūtēm, alerģiskās izpausmes uz ādas var saglabāties pat vairākas stundas vai parādīties pat nenozīmīgā temperatūras pazeminājumā. Tāpēc šo alerģiju mēdz dēvēt arī par pseidoalerģiju. Visos šajos gadījumos tomēr padoms jāprasa alergologam.
Ārstēšana
Lai apstiprinātu diagnozi, izmanto dažādas metodes. Viena no tām ir aukstuma prove, kad rada ādas un alergēna kontaktu un pēc 15 – 20 minūtēm novērtē reakciju. Šajā gadījumā pietiek ar ledus gabaliņu vai aukstu krāna ūdeni, kas ļauj spriest, vai uz ādas parādās balti plankumi un kāds ir normālās krāsas atjaunošanās laiks. Savukārt asins analīzēs vērtē krioglobulīna līmeni. Lai izslēgtu jebkādas citas saslimšanas, var būt nepieciešama gastroenterologa, pulmonologa, zobārsta un sievietēm – arī ginekologa konsultācija, jo alerģija pret aukstumu parādās arī kā dažu slimību simptoms, ko diagnosticēt iespējams tikai ar speciālām analīzēm.
Antihistamīna līdzekļi ir noderīgi dažādu alerģiju gadījumos, bet šoreiz var arī nebūt pietiekami efektīvi, jo aukstums ir tikai šīs reakcijas palaišanas mehānisms. Ja uz ādas ir dermatīta izpausmes, nozīmē lokālo terapiju (ziedes), bet smagākos gadījumos var būt nepieciešami hormonālie preparāti. Pilieni, ko iesnu reizēs ierasts lietot asinsvadu sašaurināšanai, šoreiz arī neder, jo pēc dažām dienām deguns būs aizlikts ne vien ārā, bet arī mājās. Nepieciešamības gadījumā piemērotākie ir pilieni ar antihistamīna efektu.
Profilakse
Diemžēl nevienam nav iespējams pilnīgi izvairīties no aukstuma, tādēļ cilvēkiem ar šāda veida alerģijām Latvijas astmas un alerģijas biedrības speciālisti iesaka ļoti silti ģērbties vienmēr, pat vasarā, un izmantot aizsargkrēmus gan sejai, gan ķermenim, kā arī nelietot aukstu pārtiku un dzērienus un obligāti pārbaudīt kopējo veselības stāvokli, jo šī alerģija var signalizēt par kādu citu slimību, piemēram, par vairogdziedzera traucējumiem.
Nekad nevajadzētu doties ārā tukšā dūšā, bet gan atrast laiku apēst kaut ko siltu, vislabāk – zupu, vai izdzert vismaz karstu tēju, kas organismu kādu laiku nedaudz silda no iekšpuses.
Ja iespējams, ikdienā jāvalkā modernā termoveļa, jo sintētika un vilna var pastiprināt alerģijas izpausmes. Nekad nevajadzētu doties ārā tukšā dūšā, bet gan atrast laiku apēst kaut ko siltu, vislabāk – zupu, vai izdzert vismaz karstu tēju, kas organismu kādu laiku nedaudz silda no iekšpuses. Ieteicams arī pārskatīt kopējo ēdienkarti, jo aukstajos mēnešos alerģijas izpausmes (nātrene) pastiprinās no citrusaugļiem, šokolādes, kafijas, žāvētiem produktiem, ananasiem, siera, spinātiem un svaigiem jūras produktiem. Termiski apstrādātas zivis nav bīstamas.
Ja aukstuma alerģija parādās galvenokārt uz ādas, vannoties vai dušoties nav ieteicams biežāk kā reizi diennaktī, izmantot putas un želejas nav vēlams. Pēc ūdens procedūrām ieteicams hipoalerģisks mitrinošs vai barojošs krēms, kura sastāvā ir, piemēram, E vitamīns.
Organisma stiprināšana ar vitamīniem un norūdīšanos ir atbalstāma, taču visa gada garumā, nevis tad, kad vilks jau aitās.
