Aukstum, nekaitē! Aukstuma nātrene, ziemas astma un citas ligas 0
Kad termometra stabiņš arvien noturīgāk iezīmē mīnusgrādus, daudzās veselības ligās mēdzam vainot aukstumu. Taču tā iedarbība ne vienmēr ir gluži tāda, kā iedomājamies.
Aukstuma nātrene: ne tikai aukstumā, ne vienmēr īsta
Sals rudenī un ziemā nav galvenais iemesls, kura dēļ uz ādas rodas alerģiskas izcelsmes piepacelti, apsārtuši izsitumi. Tie veido diezgan lielus pleķus un rada ne tikai raizes par izskatu, bet liek arī ciest, jo niez un kņud. Noteicošais aukstuma nātrenes vaininieks ir temperatūras kontrasts, kas ietekmē organismu, pēc atrašanās siltumā izejot ārā. Jo īpaši to izjūt vējainā un mitrā laikā. Ādas virsma straujāk izžūst, ātri atdziest, un šī temperatūras atšķirība nospiež nātrenes starta pogu. Šķietami paradoksāli, bet tāda pati alerģiska reakcija var rasties ne vien rudenī vai ziemā, bet arī saulainā, karstā vasarā, piemēram, iznākot no ūdens pēc peldes jūrā.
Tūska un izsitumi veidojas uz ķermeņa atklātajām daļām, kas ir tiešā kontaktā ar aukstu gaisu – uz sejas un kakla, arī rokām un kājām – īpaši, ja, nerēķinoties ar laikapstākļiem, iztiek bez cimdiem vai sievietes valkā pārlieku plānas zeķbikses. Dažkārt izpausmes rodas gļotādā un jutīgāki kļūst, piemēram, elpceļi. Par to liecina pēkšņi aizlikts deguns, tūska kaklā, apgrūtināta elpošana.
Ieejot telpās, kur vēsums un mitrums vairs ādu neskar un temperatūras kontrasts izlīdzinās, cilvēks sasilst, saasinātā reakcija jau pēc piecpadsmit divdesmit minūtēm norimst un izmaiņas ādā vai gļotādā izzūd.
Nav tik viegli konstatēt, kas īsti izraisa šādu pārspīlētu organisma reakciju, atzīst alergoloģe Dina Sebre. Tā mēdz sākties it kā no nekā un lielākoties tāpat pēc kāda laika var arī pāriet. Biežāk šī kaite apgrūtina sievietes, un saasinājuma periodi mēdz būt hormonālu izmaiņu laikā – pubertātes vecumā vai nākot menopauzei.
Aukstuma provocētas slimīgas reakcijas nav arī saistītas ar citām nopietnām alerģijām – cilvēkiem, kuriem tādas ir, temperatūras kontrasts var neizraisīt nepatīkamus simptomus, kamēr citiem tādus sagādā tikai un vienīgi strauja ādas atdzišana.
Vai aukstuma nātreni nepieciešams ārstēt, atkarīgs no tā, cik ļoti sarkanie pleķi uz ādas un nieze traucē. Ja simptomi ir grūti paciešami, jālieto medikamenti, kas mazina un atvieglo alerģisko reakciju. Taču būtiski, ka antihistamīnus saturošie līdzekļi jādzer neatkarīgi no simptomu parādīšanās, kā jebkuras hroniskas nātrenes gadījumā. Nav jēgas, ja šīs zāles lieto tikai tad, kad ir izsitumi – svarīgi nomierināt šīs krasās atbildes reakcijas uz kairinājumu.
Ir cilvēki, kam saskare ar ko aukstu izraisa ļoti izteiktas alerģiskas izpausmes – piemēram, karstā dienā izņemot no ledusskapja minerālūdens pudeli vai ēdot saldējumu, uz roku ādas vai lūpām rodas tūska un apsārtuši plankumi, liecinot par aukstuma izraisītu kontaktreakciju.
Taču nereti ledus tests ir negatīvs, tātad īstas aukstuma alerģijas nav, tomēr tai raksturīgie simptomi rodas. To cēlonis var būt kāda cita hroniska slimība: gastrīts, autoimūns vairogdziedzera iekaisums, sievietēm – ginekoloģiskas problēmas, piemēram, mioma. Tad šāda aukstuma izraisīta neparasta reakcija ir blakus simptoms – tas nav saistīts ar alerģiju, lai gan vizuāli izpausmes izskatās tieši tāpat. Ārstējot pamatslimību, aukstuma provocētās izmaiņas mazināsies un izzudīs.
Kas palīdzēs
Jāvairās no apstākļiem, kas provocē īsto aukstuma alerģiju – no krasiem temperatūras kontrastiem, aukstu dzērienu lietošanas vai saldējuma ēšanas.
Ādas aizsargāšanai no straujas atdzišanas un šķidruma zaudēšanas jālieto taukains krēms. Tas jāuzziež vismaz pusstundu pirms došanās ārā.
Jāārstē pamatslimība, kuras dēļ rodas īstajai aukstuma alerģijai līdzīgas izpausmes.
Aukstuma dermatīts: vainīgs sausums
Gaisa temperatūras un mitruma izmaiņas nereti ir arī ādas iekaisuma cēlonis, jo jutīgākam cilvēkam tie var būt papildu kairinājumi. Iekaisumu, par ko liecina ekzēmai raksturīgu ap- sārtušu, niezošu pleķu rašanās, kur āda var mitroties vai zvīņoties, izraisa nevis kāds alergēns, bet gan gaiss, kas aukstuma dēļ kļuvis sauss. Savukārt telpās, kur rudens un ziemas sezonā pavadām vairāk laika, to sausina centrālapkure. Atrodoties telpās, iekaisuma skartie ādas laukumi mēdz būt pat košāki nekā uzturoties ārā. Šīs izmaiņas vidē var izraisīt vai saasināt dermatītu. Taču izpausmes rodas pakāpeniskāk – atšķirībā no aukstuma nātrenes, kas sākas akūti, strauji, dermatīts ir lēnā tipa reakcija, kad ādas kairinājums pieaug pamazām. Un arī norimst lēnāk.
Klimats dzīvoklī vai darba vietā ietekmē arī dažādus alerģisku reakciju izraisītājus. Ideāli, ja gaisa relatīvais mitrums telpās ir 40–60 procenti, jo putekļu ērcītēm, sēnītēm, arī dažādām baktērijām un vīrusiem patīk vai nu ļoti sauss, vai mitrs gaiss – tādā tie vairojas aktīvāk, alerģiski jutīgiem cilvēkiem bieži vien izraisot iekaisumu ādā.
Kas palīdzēs
Dermatīta gadījumā svarīgākā loma ir ādas kopšanai – lietojot krēmu, speciālu losjonu vai piedevas vannai (jo arī bieža vannošanās ādu sausina!), jānodrošina šķidruma līdzsvara atjaunošana un ādas mitrināšana.
Jo īpaši tas jāņem vērā cilvēkiem, kuriem ir sausa āda, arī sportistiem, kas aktīvi trenējas un bieži iet dušā, un baseina apmeklētājiem, jo ūdens, lai gan slapjš, veicina ādas izžūšanu un līdz ar to – lielāku tās iekaisuma risku.
Ziemas astma: tādas nav
Nav ziemas un vasaras astmas. Tā ir viena un tā pati slimība, kuras saasinājumam var būt dažādi iemesli – gan katram savi, individuāli alergēni, gan gada ritumā atšķirīgi vides un klimata apstākļi. Ziemas astma ir sadzīvisks apzīmējums, uzsver daktere Sebre.
Taču viens no astmas izpausmju izraisītājiem un pastiprinātājiem var būt arī auksts, mitrs gaiss. Ja jutīgums pret aukstumu ir pastiprināts un, dzestrā laikā sportojot vai ātri ejot, elpojam dziļāk un intensīvāk, vēsais gaiss ietekmē elpceļu gļotādu un nereti veicina astmai raksturīgu kairinošu klepu un elpas trūkumu.
Aukstums ir nespecifisks kairinātājs, līdzīgi kā citā gadījumā ilgstoša atrašanās telpās, kur veic remontu un gaiss ir pilns ar celtniecības materiālu putekļiem. Astmai raksturīgu reakciju, ja organisma vājā vieta ir elpceļi, spēj izraisīt arī emocijas – gan pozitīvas, kuru dēļ no sirds smejamies, gan satraucošas.
Tāpat kā dermatīta gadījumā, vairāk laika pavadot telpās, palielinās arī risks, ka astmas simptomus izprovocēs šajā vidē esošie dažādie sadzīves alergēni – piemēram, putekļu ērcītes vai pelējuma sēnītes.
Tomēr visnozīmīgākā loma astmas saasinājumu izcelsmē aukstajā sezonā ir vīrusiem. Nevis kādiem īpašiem, reti sastopamiem, bet iesnu jeb rinovīrusam, kuram ir neskaitāmi daudz apakštipu. Ir medicīniski pierādīts: 60–70 procentos smagu astmas uzliesmojumu pirmais ierosinātājs ir kāds no rinovīrusiem. Ziemā tie cirkulē aktīvāk, telpās ciešākā saskarsmē ir veseli un iesnaini cilvēki, arī organisma aizsargspējas, kad esam pakļauti aukstuma ietekmei un pārsalstam, vājinās – un tas dara savu. Antivielas, kas organismā izveidojas pēc saskarsmes ar vienu no tiem, ir tik nespecifiskas, ka nepasargā no inficēšanās ar nākamo, nedaudz atšķirīga tipa iesnu vīrusu.
Kas palīdzēs
Cik iespējams, jāvairās no auksta, mitra gaisa pastiprinātas elpošanas.
Jāspēcina organisms, jāvairās no liekas atrašanās cilvēkos, lai mazinātu iespēju saslimt ar saaukstēšanās vīrusu izraisītām infekcijām, tostarp iesnām.
Jālieto ārsta ieteiktie medikamenti astmas izpausmju atvieglošanai un slimības ārstēšanai.
Pēdējā laikā tiek aktualizēta hipotēze par D vitamīna vai precīzāk – tā trūkuma ietekmi uz organismu un dažādu – sirds asinsvadu sistēmas, endokrīno, elpceļu un arī alerģisku – slimību rašanos. Ziemā mūsu platuma grādos saules ir maz un D vitamīns dabiski ādā nerodas. Tāpēc ir vērts pārbaudīt tā daudzumu asinīs un, ja nepieciešams, ārsta ieteiktā profilaktiskā vai ārstnieciskā devā uzņemt papildus.
Ledus tests
Lai pārbaudītu, vai nātrene rodas īstas aukstuma alerģijas dēļ, veic testu – ledus gabaliņus uzliek uz ādas elkoņa ielokā, kādu laiku patur un vēro reakciju. Ja kontakta vietā veidojas pietūkums, pierādīta īsta alerģija.
