Gorana sabiedriskajā misijā itin labi ierakstījusies arī atkārtota muzicēšana ikgadējā Baznīcu naktī. „Manā gadījumā tur nav sakara ar reliģiju, jo neesmu tās piekritējs. Manuprāt, baznīcas rituāli ir tikai virspuse, svarīgs ir garīgais dziļums, kas, manuprāt, mūsdienās diemžēl ir atrodams tikai baznīcā – vietā, kur vari parunāties ar sevi mierā un klusumā. Kā saka Juris Rubenis, tādā tempā un dinamikā, kāda ir šodien, cilvēkam pat nav iespējas dzirdēt savas domas un parunāties ar sevi. Manuprāt, mūsdienās baznīcai jābūt tādai bākai, jāsniedz iespēja būt dialogā ar sevi, nevis jābaida cilvēki ar grēcīgas dzīves bēdīgo finālu. Baznīcas mierā tu gribot, negribot, pieslēdzies citam garīgam slānim. Jau sāc domāt. Tas ir mans motīvs piedalīties baznīcu naktī. Es nesludinu, ka nu visiem pēkšņi jāattopas un jāskrien uz baznīcu katru svētdienu, bet ir ārkārtīgi būtiski aiziet turp vismaz reizi gadā, kaut vai Ziemassvētkos. Tāpēc ir forši, ka ir tāda Baznīcu nakts. Cilvēki, kas ierodas Baznīcu naktī, ir pilnīgi cita publika ar pilnīgi citu klausīšanās intensitāti. Viņi nāk nevis pēc izklaides, bet pēc kaut kāda auksta ūdens malka karstā laikā. Pašam uznāk mirkļi, diezgan neregulāri un neplānoti, kad jūti, ka Tev ir nepieciešams uzlādēt baterijas. Ja netieku pie dabas, kas ir mana baznīca, tad baznīcas labi noder. Aizej vienkārši pasēdi mieriņā. Sakoncentrējies. Tāpēc ir ļoti būtiski tādus mazus atslēgšanās mirkļus no realitātes piekopt kā tradīciju, lai vispār saprastu, kādā virzienā doties tālāk.” 0
Gorana Baznīcu nakts pirmais koncerts skanēs Vecmīlgrāvī, Daugavgrīvas baznīcā – Jana Babre-Laime lasīs Imanta Ziedoņa dzeja par ticību un skanēs Gorana dziesmas ar dzejnieka vārdiem. „Ejam stundu garā ceļojumā, kurā cilvēks no kūniņas pārtop par taureni.” Tajā pašā vakarā Jēzus baznīcā skanēs Gorana solo dziesmas. „Pagājušajā gadā, spēlējot Baznīcu naktī savas solo dziesmas, sapratu, ka arī to laiku pa laikam gribas izdarīt. Vienam aizbraukt, nospēlēt koncertu – tad tam ir pilnīgi cita intensitāte. Bariņā jau sākas spēlītes un joki.”
Gorans šobrīd vairāk manāms dažādos muzikālos ansambļos – nule uzvaras gājienu radiostacijās uzsākusi kopā ar Aiju Andrejevu iedziedātā dziesma „Pavasaris”, viņa balss skan Renāra Kaupera un Ineses Zanderes albumā bērniem „Sasauc smieklus izklīdušus”. „Manā gadījumā sadarbības ir apvāršņu paplašināšana. Šobrīd izaicinājuma virpulī mani iemetis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – ir uzstādījums šī gada vasaras festivālā „Vasarnīca” Cēsīs pirmoreiz radīt manu dziesmu aranžējumus kamerorķestrim. Ņemot vērā, ka esmu diletants, proti, neskolots mūziķis, uzdevums ir vēl grūtāks. Toties prieka tāpēc jo vairāk. Bet „Pavasaris” tapis jau pirms trim gadiem kādam labdarības pasākumam. „Aija to atkal izcēla laukā, šogad dodoties koncertturnejā, un arī tagad tā, izrādās, izklausās svaigi. Sākšu vēl domāt, ka esmu rakstījis pāri savam laikam,” pasmīn mūziķis.
