„Ja mērķis ir redzams, ir daudz vieglāk organizēt savu dzīvi. Tādas darbības tu vismaz var izskaidrot cilvēkiem, par to var runāt. Citādi ir rakstot dziesmas – tad tev pašam tas mērķis tā īsti nav zināms, tu raksti, raksti, un ir grūti paskaidrot cilvēkiem, ar ko īsti nodarbojies. Rakstu. Meklēju un meklējos. Roku dziļumā un mēģinu atrast saķeri ar šo pasauli. Atrast veidu, kā par to runāt.”
0
Joprojām Latviju koncertos apceļo Gorana jaunākā, pērn izdotā albuma „Mosties” koncerti, kuros skan dziesmas ar Knuta Skujenieka dzeju. „Iekritu azartā. Gribējās vēl un vēl. Viss sākās pavisam nejauši – biju koncertā apsolījis atskaņot vienu dziesmu latviski, un tad nu ķēru, un meklēju viņa grāmatu, sāku lasīt, un sapratu, ka arī pārējie dzejoļi ir tādi, uz kuriem uzķeros. Knuta gadījumā jutu – tas ir mans. Ja ir kāda saķere ar kādu dzejnieku, tad kaut kas sanāk. Tikai tagad mēģināt pēc viņa pašam kaut ko latviski rakstīt – briesmīgi grūti! Pat ja rodas kāda spārnota frāze, viss pārējais liekas stulbs. Rakstīt angliski ir vieglāk, tur kaut kā viss labi izklausās. Mēģinu izbraukt pa šauru celiņu – gribu runāt par dziļām lietām, bet reizē negribu, lai tas kādu nomāc – klausies, bet tev šķiet, ka kāds morāli lasa. Eju cauri visādām dzejām, meklēju, iespaidojos. Domas jau lidinās citā virzienā. Ir jāattīstās pašam. Tikai mainīties, meklēt jauno virzienu. Nav jēgas rakstīt tādu pašu albumu, kāds bija iepriekšējais.”
Gorans atzīst – veselu gadu pēc meitiņas Ronjas piedzimšanas neesot varējis rakstīt. „Bērns bija nobloķējis manu radošo strūklu. Tagad esmu iemācījies darboties arī meitas klātbūtnē. Protams, laikam jau drusku esmu kļuvis par to noliedzošo tēvu – jau tagad redzu viņu nākotnē sakām – tētis nekad negribēja spēlēties, jo mūzika bija svarīgāka! Šobrīd ir atvēries radošais vāciņš, un tur pabāž galvu visādas interesantas lietas!”
Varbūt Skujeniekam varētu sekot Rainis, kura ādā jau pusgadu nācies iejusties? Gorans noliedzošu purina galvu un steidz iebilst – „Ar Raini man vairāk ir kopīga kaut kāda misijas apziņa. Es viņu neuztveru kā cilvēku, drīzāk – kā prāta stāvokli. Gara kustību, kas aicina uz garīgumu un domas skaidrību. Viņa rakstītais ir ļoti dziļš, un es nejūtu, ka Rainim būtu vajadzīga mūzika klāt. Ielikt Raini trīs minūšu radio hīta formātā nav iespējams,” prāto Gorans un tikmēr rāda telefonā nofotografētu Imanta Ziedoņa mājās atrasto Raiņa citātu. „Tur dzejnieks saka, pat ja mums šķiet, ka esam kaut ārkārtīgi milzīgs, bieži izrādās, ka tieši tas ir pats mazākais, kas var būt. Tikai pēc laika tu ieraugi cilvēka īsto lielumu. Kā Štrauss un Mālers, – pirmais bija leģenda jau dzīves laikā, un otrs, kuru novērtējam tagad. Tā ir doma, kas man patīk – kaut kā redzu šo sakarību arī mūsdienās. Tas, ka tev ir pārbāztas koncertzāles un miljoniem „jūtūba” skatījumu, tas vēl nenozīmē kvalitāti. Jebkurā kultūras izpausmē, ko sniedz kaut kāds darbs, to novērtē tikai vēlāk.”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
