Aukstu ūdens malku karstā laikā. Saruna ar dziesminieku Goran Goru 0
Dziesminieks, komponists, sabiedriski aktīvs pilsonis, meitas tētis un latvju dižgara Raiņa tēla iemiesotājs, Goran Gora dziesmās devis jaunu elpu Knuta Skujenieka dzejai, rakstījis mūziku teātrim, bet šovasar pirmoreiz viņa dziesmas skanēs kopā ar kamerorķestri. Mūziķis ir pārliecināts, mūsdienās cilvēkam trūkstot klusuma un iespējas mierā uzdod jautājumus pašam sev. Tieši tāpēc viņš jau otru reizi iesaistījies Baznīcu nakts akcijā, 5. jūnijā aicinot ikvienu uz mirkli piestāt tās ietvaros notiekošajos mūziķa koncertos Daugavgrīvas un Jēzus baznīcās Rīgā.
„Viegli un gaiši ir tad, ja vari piedalīties labā lietā ar skaidru ideju, kas sakrīt ar tavu paša ceļa virzienu,” saka Gorans. Tieši tāpēc līdzās dziesmu radīšanai, koncertiem viņš ikdienā bieži manāms rosāmies dažādās sabiedriskās akcijās un pasākumos – te pasniedzot Ziedoņa balvas dažādu jomu censoņiem, te, ieguvis tik pazīstamo ķīļbārdiņu, iemiesojoties latvju dzejas dižgara tēlā Rainim un Aspazijai veltītā televīzijas īsfilmu sērijā.
Gorans ir viens no aktīvākajiem Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” dalībniekiem, ne tikai uzstājoties koncertos un radot mūziku ar Imanta Ziedoņa dzeju, bet arī kopā ar fonda atzaru jeb „mazo kavalēriju” – Gorana dzīvesbiedri, dziedātāju un radio personību Māru Upmani-Holšteinu, Renāru Kauperu, Jāni Strapcānu un citiem – dažādos Latvijas nostūros sakopjot dažādus vides objektus.
„Vienmēr esmu bijis tāds drusku vides fanātiķis – esmu cilvēks no laukiem, lai arī pēdējos 20 gadus no mana 31 gada ilgā mūža esmu rīdzinieks. Pilsētā jūtos mazliet neērti, nepatīk tas ritms un temps, asfalts un betons. Kad nosēdi nedēļu mājās, mēģinādams rakstīt dziesmiņas un radoši izpausties, tad aizbraukt un vienkārši rakt zemi ir tik forši! Gandarījums, darbojoties dabā, ir pilnīgi cits, kad redzi reāli izdarītu darbu – radošā sfērā mazliet pietrūkst tā iespēja redzēt sava darba augļus tūlīt. Tu ieraksti dziesmu, palaid to tautiņās, bet to, vai tā ir laba vai slikta, redzi tikai pēc gadiem. Ar mazo kavalēriju mēģinām to vides sakopšanas sēklu sēt jauniešos. Pastrādājam, uzspēlējām futbolu un pēc tam – arī mazu koncertiņu. Ja vēlies klausīties – ir jāpastrādā! Gribu ticēt, ka iedvesmojam jauniešus – padomā, ja reiz Kaupers var zemi rakt, kāpēc to nevarētu citi!”
