Aukstā metināšana – ļoti izturīga, bez asām smakām un toksiskiem garaiņiem. Un pietam – tik vienkārša! 0
Bieži vien materiālu savienošanai izmantojam īpašas līmes, ko sadzīvē mēdz dēvēt par auksto metināšanu. Ar ko šīs līmes atšķiras no citām, un kā tās lietot?
Vielas, ko šādā gadījumā izmanto materiālu sastiprināšanai, veido ļoti izturīgu savienojumu. Savukārt pati līme var būt gan vienkomponenta, gan divkomponentu, kuras pamatā visbiežāk ir epoksīdsveķi un cietinātājs, kā arī armējošas piedevas.
Metode ir ērta, jo nav vajadzīgs papildu aprīkojums, savienojamo virsmu karsēšana, to var veikt praktiski jebkuros apstākļos.
Ar šādām līmēm arī var pastiprināt konstrukciju montāžas laikā, aizdarīt plaisas un caurumus dažādos priekšmetos. Metode ļauj salīmēt priekšmetus, kas izgatavoti no dažādiem materiāliem, piemēram, metāla un plastmasas, koka un stikla.
Ražotāji šim mērķim piedāvā gan universālas, gan līmes ļoti specifisku materiālu savienošanai.
Cieta vai šķidra līme?
Pēc konsistences līmes var iedalīt vairākās grupās. Daļa no tām ir salīdzinoši cietas konsistences – nopērkamas nelielos stienīšos. Samīcot stienīti, tiek iegūta pietiekami vijīga masa, kas pēc taustes atgādina plastilīnu.
Šādas konsistences līmes visai bieži lieto, lai aizpildītu lielākas plaisas, caurumus, sastiprinātu dažādas konstrukcijas. Samīcot līmi, tiek aktivizētas tās sastāvā esošās vielas, kas sekmē pielipšanu un sāk polimerizācijas reakciju.
Savukārt šķidrās konsistences līmes parasti ir iepildītas lielākās vai mazākās tūbiņās un lietojamas kopā ar stiklšķiedras vai metāla sietu, vai bez tā.
Vieknomponenta sastāviem nav nepieciešama īpaša samaisīšana. Vienīgi cietos sastāvus, kas tiek ražoti stienīšu veidā, jāsasilda rokās.
Savukārt divkomponentu sastāvi, kas tiek piedāvāti stienīšos, jāsamīca ievērojami rūpīgāk, lai sastāvā esošās vielas pietiekami labi sajauktos.
Rūpīgi jāsajauc arī šķidrie divkomponentu sastāvi. Gan vienā, gan otrā gadījumā tas jāpaveic tieši pirms līmes lietošanas. Ir ražotāji, kuri jau paredzējuši abu komponentu sajaukšanos, izspiežot tos caur speciālu uzgali.
Universāla vai konkrētam mērķim domāta?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāsaprot, kādi materiāli jāsastiprina. Piemēram, betona un keramikas virsmām domātajā līmē būs sīkas keramikas daļiņas, savukārt metālam domātajās – metāla pulveris, kas palielina līmes apjomu, nepasliktinot tās īpašības.
Protams, ir līmes bez šādām piedevām, kas samaisīto komponentu dēļ (divkomponentu līmēm) vai gaisa mitruma ietekmē (vienkomponenta līmēm) veido cietu masu ar noteiktām īpašībām.
Ir arī polimēriem domātas līmes, kuru sastāvā ir spēcīgi organiskie šķīdinātāji, kas izkausē salīmējamo materiālu virsmas, tās sajaucas un, šķīdinātājam ātri iztvaikojot, veido drošu savienojumu. Šādas līmes lieto, piemēram, ja jāsalīmē no polivinilhlorīda izgatavoti priekšmeti.
Ja attiecībā uz metāla, stikla, keramikas un koka savienošanu ar šādām līmēm dažādās materiālu kombinācijās parasti ierobežojumu nav, tad, pirms cenšas salīmēt plastmasu, jānoskaidro, kāda tieši ir šī plastmasa un vai konkrētā līme dos vēlamo rezultātu. Piemēram, no polietilēna izgatavotus priekšmetus šādā veidā salīmēt nevar.
Darba gaita
Lai arī pēc sastāva un savām īpašībām līmes ir dažādas, darba principi ar tām ir vienādi.
Jāsāk ar salīmējamo virsmu sagatavošanu. Tās jāatbrīvo no netīrumiem, vecās krāsas, citiem apdares materiāliem, ja tādi ir. Ja virsmas ir ļoti gludas, vēlams tās mazliet saskrāpēt ar kādu abrazīvu materiālu – tas veicinās pielipšanu.
Virsmām jābūt sausām un iepriekš attaukotām ar spirtu, acetonu vai citu šķīdinātāju. Protams, ir izņēmumi, jo pieejamas līmes izmantošanai uz mitrām virsmām.
Kad virsmas sagatavotas, izvēlas nepieciešamo līmes daudzumu, to nogriežot no stienīša vai izspiežot no tūbiņas, un rūpīgi samaisa. Mīcot līmes stienīti, vēlams rokas mazliet samitrināt, lai masa neliptu pie pirkstiem. Līme ir gatava lietošanai, kad tā ieguvusi vienmērīgu konsistenci un krāsu.
Līmi uzklāj uz virsmas un izlīdzina, ja nepieciešams, vai saspiež salīmējamās detaļas. Pēc līmes pilnīgas sacietēšanas vajadzības gadījumā var mehāniski apstrādāt.
Priekšrocības…
• Līmes, kas izgatavotas no epoksīdsveķiem, ir ekoloģiski drošas, un visbiežāk tās var izmantot arī dzīvojamajās istabās, tām nav asas smakas, un tās neizdala bīstamus toksiskus tvaikus.
• Izmantojot šos sastāvus, materiāls apkārt līmējamajai vietai netiek nekādi ietekmēts.
• Sacietējušo līmi var slīpēt, piešķirot tai vēlamo formu un virsmas faktūru. Nav nepieciešamas papildu iekārtas, materiāli.
• Plašs lietojuma spektrs.
• Sastiprinātās detaļas iespējams lietot gan augstā, gan ļoti zemā temperatūrā.
• Materiāls ir noturīgs pret citām ķīmiskajām vielām.
• Salīdzinoši zema cena – līmes nopērkamas, sākot no 4–5 eiro par 50 ml vai 50 g iesaiņojumu. Parasti tas ir pietiekami, lai veiktu nelielu remontu vai salīmētu dažas detaļas.
…un trūkumi
• Lai arī cik droša šķistu salabotā detaļa, jāņem vērā, ka izturības ziņā tā atpaliks no nebojātas vai metālu gadījumā tādas, kas sametinātas ar tradicionālām metināšanas metodēm. Tāpēc šādi sastāvi jāizmanto kā pagaidu risinājums.
SVARĪGI
• Izvēloties līmes, jāņem vērā savienojamo vai remontējamo materiālu īpašības. Svarīgs ir arī temperatūru diapazons, kurā salīmētās detaļas tiks ekspluatētas.
• Rūpīgi jāizlasa lietošanas instrukcija, kurā norādīts, kā jāsagatavo salīmējamās virsmas, tas, cik ātri jāizmanto lietošanai sagatavotā līme un laiks līdz pilnīgai tās sacietēšanai. Lielākā daļa epoksīda līmju nav dārgas, tāpēc vēlams izvēlēties atzītu ražotāju izstrādājumus.
• Šīs līmes nedrīkst izmantot tādu priekšmetu labošanai, kas var nonākt saskarē ar pārtikas produktiem.
• Darba laikā rokās obligāti jābūt gumijas cimdiem. Līmes pie pirkstiem parasti pielīp ļoti labi, bet tās notīrīt ir ļoti grūti.
• Pēc darba un cimdu novilkšanas rokas tāpat rūpīgi jānomazgā.
• Līme jāglabā bērniem nepieejamā vietā.
