Auksta duša cīņā pret Putinu! Kā pasaule gatavojas bargajai ziemai 32
Rihars Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas sāktais karš Ukrainā licis daudzām Eiropas valstīm steigšus meklēt veidus, kā mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Lai taupītu enerģiju, eiropieši tiek aicināti mazāk darbināt gaisa kondicionēšanas un apkures iekārtas, mazgāties aukstā dušā un naktīs izslēgt āra apgaismojumu.
Putina režīms jau berzē rokas par gaidāmās ziemas tuvošanos, jo uzskata, ka pie ērtībām pieradušie eiropieši nebūs ar mieru drebināties savās mājās un dzīvokļos, tādēļ pieprasīs, lai Eiropas valstu valdības samazina atbalstu Ukrainai un mēģina vienoties ar Krieviju par naftas un gāzes piegādēm. Taču vismaz līdz šim Eiropas politiķi ir pauduši apņēmību nepadoties Kremļa šantāžai.
“Ja Putinam radīsies iespaids, ka viņam ir pa spēkam nopietni kaitēt Eiropas lielāko valstu ekonomikai, viņš nevilcināsies atslēgt gāzes piegādes. Bet, ja kaitējums nebūs pārāk liels, Putins izvēlēsies labāk iekasēt naudu par šīm piegādēm,” sarunā ar laikrakstu “The New York Times” spriež Vācijas pilsētas Augsburgas ekonomikas padomnieks Volfgangs Hībšle, kurš kopā ar kolēģiem meklē veidus, kā samazināt energoresursu patēriņu pilsētā.
Šādas diskusijas notiek arī visas Eiropas mērogā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norāda: ja apkures sezonas laikā eiropieši savu mājokļu temperatūru samazinātu par diviem grādiem, tas ļautu ietaupīt tikpat daudz gāzes, cik Krievija piegādā pa “Nord Stream” cauruļvadu. Līdzīgs princips attiecas arī uz vasaras sezonu, kad eiropieši tiek aicināti tik intensīvi nedarbināt gaisa kondicionēšanas iekārtas, lai ietaupītu enerģiju.
Maksa par atkarību
Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās jau šogad par 15% samazināt gāzes patēriņu, bet Krievijas gāzes importu plānots samazināt par vismaz divām trešdaļām. Pie šī uzdevuma risināšanas īpaši sparīgi nācies ķerties vāciešiem, jo Vācija ir lielākā Krievijas gāzes patērētāja Eiropā. Vācija pirms Ukrainas kara no Krievijas mēdza iepirkt aptuveni pusi sev vajadzīgās dabasgāzes, ar ko ne tikai apsildīja vāciešu dzīvokļus, bet arī darbināja daudzas rūpnīcas. Vācija pat grasījās vēl vairāk palielināt atkarību no Krievijas gāzes, atklājot “Nord Stream” cauruļvada otro kārtu, taču tagad šis projekts ir iesaldēts.
Ziema vairs nav aiz kalniem, tādēļ vāciešiem steigšus jāmeklē risinājumi, kā samazināt enerģijas patēriņu, jo viņiem ir bažas, ka Putins varētu izdomāt pilnībā apturēt gāzes piegādes. Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks aicinājis iedzīvotājus siltināt savas mājas, nedaudz paaugstināt ledusskapja temperatūru, kā arī mazāk laika pavadīt dušā. “Man pašam ir izdevies ievērojami samazināt dušā pavadīto laiku,” ar saviem sasniegumiem enerģijas taupīšanā lepojas Hābeks. Viņš uzskata, ka vajadzētu aizliegt privāto baseinu apsildīšanu, bet atzina, ka šīs idejas īstenošanu būtu grūti izkontrolēt, jo policija diez vai gribēs ielauzties pilsoņu mājās, lai pārbaudītu, cik silts ūdens ir baseinā.
Bažas par protestiem
Līdzīgas idejas par karstā ūdens taupīšanu izskanējušas arī Somijā, kur eksperti norāda, ka karstā ūdens nodrošināšana var sastādīt līdz pat 30–40% no mājokļa apsildīšanas izdevumiem. “Dušā pavadītā laika ierobežošana ir ātrs veids, kā samazināt enerģijas patēriņu. Es iesaku aizmirst par 15 minūtes ilgu mazgāšanos dušā, labāk pavadīt tur ne vairāk kā piecas minūtes,” Somijas medijiem teikusi enerģijas taupīšanas eksperte Peivi Sūra-Uski.
Protams, šādi ieteikumi, kas eiropiešiem prasa upurēt savas ērtības kopējā labuma vārdā, riskē izraisīt negatīvu reakciju, jo daudziem nav skaidrs, kāda saistība ir viņu mazgāšanās paradumiem ar karu Ukrainā. “Politiķiem ļoti nepatīk aicināt cilvēkus kaut ko upurēt, tādēļ viņi pēc iespējas centušies atlikt šādu lēmumu pieņemšanu, jo gribēja ticēt, ka Krievija neuzdrošināsies ierobežot gāzes piegādes. Taču tagad viņiem varētu nākties spert šādus soļus, jo citādi Eiropai būs jāslēdz daudzas rūpnīcas, lai ģimenes nepaliktu bez gāzes,” ziņu aģentūrai “Reuters” stāsta enerģētikas eksperts Simone Taljapjetra.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs atzinis, ka straujš apkures rēķinu kāpums var izraisīt “sprādzienbīstamu efektu”, tādēļ viņa valdība darīs visu iespējamo, lai palīdzētu vāciešiem tikt galā ar enerģijas cenu krīzi. Aprēķini rāda, ka vidējā vāciešu ģimene ar četriem cilvēkiem, kas apdzīvo 100 kvadrātmetru lielu mājokli, gadā patērē ap 18 000 kilovatstundu enerģijas. Līdz šim tas viņiem izmaksāja ap 1080 eiro gadā, bet ar tagadējām cenām izmaksas būtu trīsreiz lielākas: līdz 3240 eiro.
Pašvaldības gatavojas ziemai
Ar gāzi tiek apkurināta aptuveni puse vāciešu mājokļu, savukārt Vācijas rūpniecībā gāze nodrošina aptuveni trešdaļu energoresursu patēriņa. Par enerģijas taupīšanu nākas domāt arī pašvaldībām, kuru pārziņā ir daudzas sabiedriskās ēkas. Piemēram, galvaspilsētā Berlīnē jau pieņemts lēmums naktīs vairs neizgaismot aptuveni 200 ievērojamu ēku, jo tas palīdzēs ietaupīt elektroenerģiju.
Bavārijas lielpilsētā Minhenē pašvaldība nolēmusi atslēgt karsto ūdeni administratīvās ēkās; ziemā gaisa temperatūra pašvaldības namu telpās nedrīkstēs pārsniegt +19 grādus. Izskanējusi pat ķecerīga ideja atcelt pasaulslaveno alus dzeršanas festivālu “Oktoberfest”, lai gan vācieši un tūristi ir ļoti noilgojušies pēc šī pasākuma, kas divus iepriekšējos gadus nevarēja notikt koronavīrusa pandēmijas dēļ.
Par visaptverošu enerģijas taupīšanas plānu paziņojusi Vācijas ziemeļu lielpilsēta Hannovere, kur apkures sezonas laikā gaisa temperatūra pašvaldības ēkās nedrīkstēs pārsniegt +20 grādu un dušās tiks atslēgts karstais ūdens. Tiesa gan, pieļaujami izņēmumi attiecībā uz skolām, bērnudārziem, pansionātiem un slimnīcām. Tāpat pilsētā tiks izslēgtas strūklakas un apturēta ēku izgaismošana. “Mūsu mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu par 15%. Un svarīga ir katra ietaupītā kilovatstunda,” uzsver Hannoveres mērs Belits Onajs. Ne visi ir sajūsmā par šādiem ierobežojumiem, piemēram, opozīcijas politiķis, bijušais Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns uzskata, ka valdība ar enerģijas taupīšanas pasākumiem mēģina piespiest vāciešus “dzīvot aukstumā, mazgāties aukstumā un saķert saaukstēšanos”.
Labākā situācijā ir cita Eiropas lielvalsts Francija, kas ap 70% sev vajadzīgās elektroenerģijas saražo atomelektrostacijās, tādēļ ir mazāk atkarīga no Krievijas gāzes. Tomēr arī Francijas valdība domā par enerģijas taupīšanu, tādēļ ir pieņēmusi virkni ierobežojumu. Piemēram, vasarā veikaliem, kuros ir uzstādītas gaisa kondicionēšanas iekārtas, pavēlēts turēt ciet durvis, lai vēsais gaiss neplūstu ārā. Aprēķini rāda, ka atvērtas durvis šādos veikalos par 20% palielina enerģijas patēriņu. Veikaliem par ierobežojumu pārkāpšanu draudēs 750 eiro naudassods. Tāpat visā Francijas teritorijā plānots ieviest aizliegumu, kas neļautu darbināt izgaismotās āra reklāmas no pulksten 1 naktī līdz 6 no rīta. Francijas valdības pārstāvis Olivjē Verāns aicinājis ikvienu francūzi aizdomāties par veidiem, kā taupīt enerģiju. “Ja dodaties brīvdienās vai atvaļinājumā, nepieciešams atvienot no kontakta visas elektroierīces, jo tās turpina patērēt enerģiju. It sevišķi tas attiecas uz “Wi-Fi” iekārtām.”
Nost ar kaklasaiti!
Grieķijā valdība ieteikusi darbiniekiem dienas beigās noteikti izslēgt datoru. Savukārt sabiedriskās ēkās gaisa kondicionieri jānoregulē tā, lai telpās būtu ne vēsāks par +27 grādiem. “Mums visiem jāapzinās, ka vairs nevaram izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis. Eiropā notiek karš, kas veicinājis neredzēti lielu enerģijas krīzi. Mums visiem jāsaprot, ka nevaram atļauties izšķērdēt energoresursus,” uzsver Grieķijas vides un enerģijas ministrs Kosts Skreks.
Prasība noregulēt gaisa kondicionēšanas iekārtas uz temperatūru, kas ir ne zemāka par +27 grādiem, stājusies spēkā arī Spānijā. Paredzams, ka ziemā tur apkures temperatūra nedrīkstēs pārsniegt +19 grādus. Spānijas premjers Pedro Sančess pavēstījis, ka nepieciešamību pēc gaisa kondicionieriem varētu mazināt, ja vīrieši pie uzvalka vairs nevalkātu kaklasaites. Viņš nolēmis rādīt piemēru un atteicies no kaklasaites nēsāšanas.
Itālijas ziemeļos apkures sezonu paredzēts sākt ne agrāk kā oktobrī, savukārt valsts dienvidos tas varētu notikt tikai decembrī. Tikmēr ziemeļvalsts Somija gatavojas arī ļaunākajam scenārijam, kas izpaustos kā elektroenerģijas deficīts un elektroapgādes traucējumi. Šādā situācijā varētu tikt pieņemts lēmums kontrolēti apturēt elektroenerģijas padevi uz divām stundām diennaktī.
Raizējoties par palikšanu bez apkures, Vācijā šovasar strauji audzis pieprasījums pēc elektriskajiem sildītājiem un radiatoriem. Elektriķi gan brīdina, ka tas diez vai būs risinājums ziemā, jo elektrotīkli vienkārši neizturēs tādu slodzi, ja visi pēkšņi izdomās vienlaikus ieslēgt sildītājus. Citi vairāk paļaujas uz tādu tradicionālo apkures veidu kā koksne, tādēļ Vācijā vērojams milzīgs pieprasījums pēc malkas un granulām. Apkures katlu uzstādītāji, granulu ražotāji un skursteņslauķi vēsta par milzu rindām pēc viņu pakalpojumiem, dažkārt iespējams pierakstīties tikai uz nākamo vasaru.
Polijā lielu rezonansi izraisīja valdības amatpersonu izteikumi, ka poļiem ir iespēja doties mežā, lai savāktu kritušos kokus un zarus, ko iespējams izmantot apkures sezonas laikā. Lai gan ieteikums bija domāts nopietni, lai palīdzētu iedzīvotājiem sagādāt malku ziemai, daudzi to uztvēra kā ņirgāšanos. Polijas valdība gan domā arī par moderniem risinājumiem apkures nodrošināšanai, piemēram, tiek subsidēta siltumsūkņu uzstādīšana.
Ukrainā daudzviet nebūs apkures sezonas
Vācijā dažas pilsētas apsver iespēju ziemā uzstādīt apsildāmas teltis, kurās bezpajumtnieki un grūtībās nonākuši iedzīvotāji varēs sasildīties ziemas salā. Par šādiem risinājumiem nākas domāt arī Ukrainā, kur karadarbības apstākļos gaidāmā apkures sezona būs daudz smagāka nekā citviet Eiropā. Ukrainas rietumu pilsēta Ļviva atrodas tālu no karadarbības zonas, bet pilsētas mērs uzdevis ziemā pašvaldības ēkās turēt gaisa temperatūru ne augstāku par +15 grādiem. Vēl neapskaužamākā situācijā ir daudzu Ukrainas austrumu pilsētu iedzīvotāji, jo šīs pilsētas ir cietušas karadarbībā, komunālo pakalpojumu infrastruktūra ir izpostīta, tādēļ nemaz nebūs iespējams uzsākt apkures sezonu.
Doneckas apgabala amatpersonas aicinājušas civiliedzīvotājus evakuēties no apdraudētā reģiona, jo ziemā tur nebūs ne apkures, ne gāzes un ūdens padeves. Komunālo pakalpojumu lietotāju apvienības vadītājs Oļegs Popenko norāda, ka Doneckas apgabala pilsētu Kramatorsku ziemā gaida “komunālā katastrofa”. “Doneckas apgabalā nav gāzes. Pilsētā ir 912 daudzstāvu nami, tātad 60 000 dzīvokļu. Līdz ar ziemas saliem nāksies atslēgt ūdensapgādi, jo pretējā gadījumā aizsals caurules. Lifti nedarbosies, nebūs apkures, gāzes, ūdens, kanalizācijas. Ja cilvēki mēģinās izmantot elektriskos sildītājus, tīkli neizturēs slodzi, izcelsies ugunsgrēki,” brīdina Popenko. Viņš aicina Kramatorskas daudzdzīvokļu namu iemītniekus jau laikus evakuēties no pilsētas vai arī pārcelties pie radiem privātmājās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka gaidāmā ziema ukraiņiem būs grūtākā kopš neatkarības iegūšanas. Taču viņš ir pārliecināts, ka ukraiņi izturēs arī šo pārbaudījumu. Jāiztur, nav variantu.
