Augusts Brigmanis velk lomu 0
Sarežģītajos apstākļos, kad ilggadējie valsts sekretāri plašā diapazonā saslimst, tiek atstādināti vai atlūdzas no darba, kad NEPLP locekļu lieliskajam piecniekam būs jāmeklē cits robs, kurā izpausties, kad ievērojamiem speciālistiem un direkciju darbiniekiem draud amatvietas zaudēšana, Brigmaņtēvs sabangotajos ūdeņos valdības ostā lūdzis iespēju rast piestātni arī ZZS ministriem.
Tie varētu būt divi gruntsgabali Ministru kabinetā – ne jau vairāk ietekmes teritorijas. Tās nebūšot kartē neatzīmētas zemūdens klintis, uz kurām uzdurties kā lainerim “Costa Concordia”, vai pelēko baronu atgriešanās pie varas. Zaļo zemnieku savienībai jāsamaksā loms, lai viņi no laba prāta piekristu mazās Latvijas uz mūžu laulāšanai ar Briseli, parakstot starpvaldību līgumu par pastiprinātu Eiropas ekonomisko ogļu, tērauda un zelta kviešu savienību.
Vai tas ir piedāvājums, no kura nevar atteikties? “Vienotība” un Nacionālā apvienība nav ar sekumiem pretī, ka Augusts izvedis savu partiju staidzināt gar valdības logiem. Augusts stāsta, ka vaļsirdīgie valdošo frakciju puiši tāpat caurām dienām virinot viņa saimes istabas durvis, uzsaucot: “August, palīdzi nospiest stopkrānu!” vai: “August, piesvied balsis!” Ir grūti būt par tādu nomakšķerējamu Figaro šurpu turpu, un nav noslēpums, ka darbs opozīcijā ir tikpat kā āzi slaukt, it īpaši miermīlīgiem ļautiņiem, kuri radniecisku partiju pulkā raduši būt par koalīciju lāpītājiem, kuri priekšzīmīgā kārtībā atstājuši sev uzticētās Latvijas lauku vai izglītības nozares un kuru panākumi, kā maziem ģelzīšiem pretojoties valsti pārņēmušajai krīzei, ir neatsverami un nenovērtējami.
Zināms, ka sarkano semafora signālu iedeguši nepielaidīgie zatlerieši, kuri nemitējās apgalvot, itin kā zemnieciņi būtu oligarhu izsūtāmie zēni, patriarhālās viensētas reakcionārie ideologi vai pat rūdīti sociālisti.
Turpretī sirmgalvis Augusts nevilcinoties mierina – laiks dziedējot visas problēmas, Ķegums ražo elektrību, divas sirdis mīlestību. Kam dzīvē daudz nācies balansēt, taču zina, ka, papildinot valdības trīsvienību ar vēl vienu partiju, valdība stabilizējas un nometas četrrāpus, nevis lec uz trim kājām, tirinot savainoto ceturto ķepu. Tomēr pacietību un vēlreiz pacietību opozīcijā ieslodzītajiem.
Nacionālo apvienību 10. Saeimā kā “nelīdzsvarotu” vai “nenobriedušu” arī atstāja aiz borta, taču “Visu Latvijai” jaunieši neņēma ļaunā uzteikumu un solidāri balsoja par reformām, tiesiskumu, latviskumu, visu gaišo un jauko, ko valdība lika priekšā. ZZS kā disciplinēts provalstisks veidojums nešaubīgi rīkosies tāpat, lai arī viņiem nevienu amatu neizbrīvētu un nepiekārtu. Viņi necietīs lakstošanos ar pretlatvisko “Saskaņas centru”, kurš ir Saeimā stingri izolējams un kurš vairāk velk uz Eirāzijas pusi, nevis Eiropas Savienību.
Protams, Zemnieku savienības padoto apelāciju izskatīs un vērtēs, vai šie ar švammi nomazgājušies un tīri dezinficējušies, plikiņi kā no mātes miesām nākuši stāv valdībā uzņemšanas komisijas priekšā. Taču es vis daudz neceru, ka izdos “rīkojumu nr. 3” par koalīcijas paplašināšanu, jo, kas lasījuši Blaumani, nelāgi atceras, ka jaunie reformatori neapžēlojās par veco Indrānu. Kā uz pirtiņu izdzina, tā viņš tur arī palika.
