Augustā jau varētu rīkot sporta pasākumus ar 3000 cilvēku klātbūtni 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa krīzē cietuši esam visi, arī sporta nozare, kurā joprojām lielākajai daļai ir dīkstāve.
Situācija gan strauji mainās, no 1. jūnija profesionāliem sportistiem ar darba līgumiem būs atļauti kontakta treniņi (izņemot cīņas sporta veidus), savukārt pēc 9. jūnija, ja valstī tiks atcelts ārkārtas stāvoklis, tiks atļautas arī sacensības.
Atbildīgās amatpersonas vēlas panākt, lai sākumā varētu rīkot sacīkstes līdz 300 cilvēkiem, no jūlija latiņu paceļot līdz 1000.
Ja nebūs krasi slimības uzplaiksnījumi, augustā jau varētu rīkot sporta pasākumus ar 3000 cilvēku klātbūtni.
Šādu plānu sarunā ar “LA” atklāj Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP).
“Es šobrīd nezinu, kāds valdībai ir plāns, bet manis iniciētā sporta pārstāvju darba grupā esam vienojušies par plānu, kas derētu sporta nozarei. Cik saprotu, tad veselības ministre Ilze Viņķele ir izteikusies, ka pēc ārkārtas situācijas noteikumu mīkstināšanas vai atcelšanas 9. jūnijā būtu atļauti pasākumi līdz 200 cilvēkiem.
Mēs uzturēsim lūgumu par 300 cilvēkiem sportā, jo ir pamatojums un visu izskaidrosim, kāpēc tā. Tālāk jāskatās, ko kaimiņi Igaunijā dara, ja viņi tiešām jūlijā atļaus pasākumus līdz 1000 cilvēkiem, tad arī mēs sportā prasīsim līdzīgu atļauju,” situāciju ieskicē Riekstiņš.
Lielākā problēma šobrīd varētu būt vieglatlētikai, jo sporta veida specifika paredz, ka lielākās sacensībās ir teju pie 500 dalībniekiem, vēl treneri, tiesneši. “Vieglatlētika ir galvenais kritērijs, ja viņiem derēs, tas visiem derēs,” atzīst deputāts.
Desmit miljoni
Viena lieta ir panākt sporta sacensību atļaušanu, bet nākamais uzdevums, pie kura jau notiek aktīvs darbs, ir aprēķināt nozares zaudējumus. Publiski no Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) vadītāja Einara Fogeļa izskanējis, ka tie varētu būt aptuveni desmit miljoni eiro.
“Mēs to vērtējam, summu prātā paturam, bet iespējams, ka tā būs mazāka. Negribu skriet pa priekšu vilcienam, taču ir negatīvi piemēri. Viens no tiem – tiek apgalvots, ka nav iegūta sponsoru nauda, taču pretī līgumu ar sponsoru nolikt nevar.
Ja būtu šāds līgums, tad varētu ticēt, bet tikai tas, ka šāds līgums kaut kad varētu būt, bet krīzes dēļ netika noslēgts, nav korekti. Nevar zem Covid-19 krīzes pagrūst lietas, kas nav izdevušās pirms tam, vai savus parādus tagad atgūt ar krīzes starpniecību.
Tā tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, un nebūs tā, ka tagad to bārstīs pa kreisi un labi. Uzreiz pateicu, visu stingri vērtēsim.
Jā, situācijas ir dažādas, taču arī sportā iesaistītajiem jāsaprot, ka šobrīd nodokļu maksātājiem ir grūtības, līdz ar to visiem ir konsekvences, arī sportistiem,” uzsver Riekstiņš.
Viņa rosinātā darba grupa no sporta cilvēkiem pirmo reizi kopā sanāca pagājušajā nedēļā. Deputāts gan saņēma kritiku sociālajos tīklos, jo darba grupā bijuši tikai vīrieši.
Krīze palīdzēs ar prioritātēm
Vēl pirms krīzes notika darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas Latvijas sportā, kurā aktīvi piedalījās arī Riekstiņš, cieši sadarbojoties ar IZM Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu.
Šobrīd gan šis darbs ir “uz pauzes”.
“Krīzē ir svarīgākas lietas, taču ir arī labā ziņa, ārkārtas situācija izgaismojusi jaunas lietas, kuras varēs ielikt kopējā stāstā par prioritātēm.
Naudas sadalīšanas sistēma sportā, manuprāt, joprojām nav pareiza. Nesaprotu, kāpēc vajadzīgi pieci starpnieki, kuri beigu beigās neatbild ne par ko, bet vainīgā izrādās ministrija.
Tāpat nesaprotu, ka kritizē Severu. Viņš pelnījis vislielāko uzslavu, kritiķiem vajadzētu aiziet un paspiest roku.
Sporta departamentā darbinieku resurss nav liels, tie ir septiņi cilvēki, bet atslēgas amatpersonas trīs, pārējie pilda administratīvo darbu.
Mums ar Edgaru komunikācija citreiz ir jau pussešos no rīta, bet pēdējā pusdivpadsmitos vakarā. Severs ir veicis milzīgu darbu, ko cilvēki nemaz nesaprot un neredz, darot arī mūsu vadošo sporta vadoņu vietā, par to saņemot šo kungu kritiku.”
Futbola rekets
Visskaļāk neapmierinātību ar valdības lēmumiem krīzes laikā pauduši futbolisti, taču Riekstiņš norāda, ka viņiem pašiem vajadzētu ieskatīties spogulī, kājbumbas darboņu rīcību nosaucot arī par reketu.
“Brīžiem futbolistus nesaprotu, jo viņi katrs mēģina man kaut ko citu stāstīt – vieni grib to, otri to, trešie vēl pavisam citu. Futbolistiem joprojām nav prezidenta, tā viņiem jūtīga situācija.
Futbola saime lamā valdību, bet paši tikai pagājušajā otrdienā uzražoja ieteikuma vēstuli, ar kādiem nosacījumiem var sākt sezonu. Pēc tam izrādās, ka tā ir nokopēta no igauņiem.
Futbolistiem ieteiktu vispirms sākt ar sevi un tad brukt citiem virsū.
Šobrīd no malas izskatās tā, kurš skaļāk soctīklos “nobļaujas”, tam taisnība. Jau iepriekš izteicos, ka futbola klubi nodarbojas ar reketu, ka spēlēs Lietuvā, Igaunijā.
Privāti klubi, var spēlēt kur grib, taču ne lietuvieši, ne igauņi nemaz nezināja, ka latvieši grib spēlēt pie viņiem.
LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskim piekodināju, ja gribat normālu dialogu un sadarbību, tad ar šādām spēlītēm nenodarbojieties. Viņš teica, ka klubiem šo vēsti nodos,” skarbs bija Riekstiņš.
