Augustā jau otro nedēļu vidēji dienā pret Covid-19 vakcinēto personu skaits nepārsniedz 5000 13
Pagājušajā nedēļā vakcinēšanas pret Covid-19 temps Latvijā turpina samazināties un bijis trešais zemākais šovasar, jo sliktāki potēšanas rādītāji bija tikai Jāņu nedēļā, kad no tās divās darbadienās vidēji dienā sapotēja 4549 cilvēkus, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Pagājušajā nedēļā vidēji dienā savakcinēti 4700 cilvēki. Šovasar sliktāki šie rādītāji bija tikai Jāņu nedēļā, kad vidēji dienā vakcinēja 4549 cilvēkus. Nedaudz vairāk, bet vidēji dienā nesasniedzot 5000 vakcinācijas gadījumu skaitu, tika fiksēts jūlijā un augustā, kad vakcīnas stāv noliktavās un ir brīvi pieejamas.
Līdz šim visaugstākie vakcinēšanās rādītāji bijuši nedēļā no 24.maija, kad vidēji dienā tika vakcinēti ap 16 700 cilvēki. Savukārt vienā dienā vakcinēto skaita rekords līdz šim fiksēts 28.maijā, kad potes saņēma ap 24 700 cilvēki. No 10.maija četras nedēļas pēc kārtas Latvijā katru nedēļu tika vakcinēti vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet kopš vasaras sākuma šie rādītāji krītas.
Svētdien pret Covid-19 kopumā savakcinēti 843 cilvēki, no tiem 493 tikuši pie vakcīnas pirmās devas, 331 – pie otrās, bet 19 sapotēti ar “Johnson & Johnson” (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
NVD statistika par pēdējām dienām vēl varētu mainīties, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts – bieži tas tiek darīts pat ar vairāku dienu nobīdi.
Svētdien Latvijā vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistījušās septiņas ārstniecības iestādes. Visaktīvākie potētāji bijuši “Veselības centra 4”, tajā sapotēti 267 cilvēki, bet “Veselības centru apvienībā” – 260.
No visiem svētdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem lielākā daļa bijuši cilvēki, kuri neietilpst nevienā prioritāri vakcinējamajā grupā. Sapotēti arī 44 seniori vecumā virs 60 gadiem, 12 ārstniecības personas, septiņas personas ar hroniskām slimībām un seši izglītības iestāžu vadītāji.
29.augstā Latvijā izpotēta 466 “Pfizer”/”BioNTech” ražotās vakcīnas pirmā deva un 293 šīs vakcīnas otrās devas, 25 “Moderna” vakcīnas pirmā deva un 38 šīs vakcīnas otrās devas, divas “AstraZeneca” vakcīnas pirmā deva, kā arī 19 J&J vakcīnas devas, liecina NVD dati.
Līdz svētdienai ieskaitot Latvijā kopumā izpotētas 856 987 “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas devas, 294 302 “AstraZeneca” vakcīnas deva, 232 127 “Moderna” vakcīnas devas un 112 629 J&J vakcīnas devas.
Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 496 045 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 740 123 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 755 922 cilvēki. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši “AstraZeneca”, “Pfizer”/”BioNTech” vai “Moderna” ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 45,18% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 40,05% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.
Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un J&J jeb “Janssen”.
Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
