“August, nu atzīsties taču beidzot, ka esi čekists!” Pētnieki netiek pie čekas dokumentiem 21
“August, nu atzīsties taču beidzot, ka esi čekists!”
“Artus, man ar tādu idiotu nav ko runāt!”
Apmēram šāda līmeņa diskusija otrdien izvērsās starp Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, runājot par VDK zinātniskās izmeklēšanas komisijas nedienām. Jau aprīlī pētnieki sūdzējās par problēmām piekļūt Satversmes aizsardzības birojā (SAB) uzglabātajiem čekas dokumentiem. Risinājuma joprojām nav.
“Pēc iepriekšējās komisijas sēdes vairākkārt mēģinājām sazināties ar Cilvēktiesību komisiju, bet nezinājām, ka [iepriekšējā komisijas vadītāja Inese] Laizānes kundze ir slima, un visas mūsu prasības palika bez atbildes. Sarunājām tikšanos ar Valsts prezidentu, bet viņam mainījās plāni un nebija laika. Izrunājām ar prezidenta kancelejas darbiniekiem, kas solīja vērsties SAB un pārrunāt šo lietu,” rokas noplātīja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Tikmēr komisija turpinājusi pētniecību ierobežotā apmērā.
SAB direktors Jānis Maizītis pauda nožēlu, ka SAB tiek minēts kā traucēklis VDK izpētes komisijas darbam. “Mēs savu esam izdarījuši. Esam no saviem iekšējiem resursiem atraduši līdzekļus, lai uzsāktu datu bāzes “Delta” digitalizāciju. Šim darbam nepieciešami 10 000 eiro šogad un 30 000 eiro nākamgad, un līdz nākamā gada otrai pusei plānojam pabeigt digitalizāciju. Kopiju saņems arī izpētes komisija savam darbam,” teica Maizītis. Šeit jāpaskaidro, ka VDK dokumenti patiesībā sastāv no vairākām daļām. Kartotēka ar aptuveni 4300 personu datiem un viņu vervētāju vārdiem bez sīkākas informācijas. Savukārt operatīvā informācija, aģentu ziņojumi un citi dokumenti tika apkopoti VDK elektroniskajā datu bāzē “Delta”, bet tur savukārt personu dati mēdz būt šifrēti. Tagad SAB sola, ka aptuveni no nākamā gada vidus pētnieki varēs sākt darbu ar “Delta” dokumentiem. Savukārt kartotēku drošības dienests pagaidām nav gatavs nodot atklātībai, jo saskaņā ar likumu tā esot ierobežotas pieejamības informācija. SAB arī īpaši nevēlas ļaut neatkarīgiem pētniekiem, kuri nav dienesta darbinieki, strādāt savās telpās, jo tās esot “kritiskās infrastruktūras objekts”. “Ja vēlaties noteikt citu kārtību, tad jāgroza likums,” nelokāms bija Maizītis. Paši pētnieki nekādus likuma grozījumus pagaidām nepiedāvā, un arī Cilvēktiesību komisijas deputāti nešķiet gatavi tādus izstrādāt. Tā vietā tautas kalpi iegrima kaismīgās diskusijās, kur ar savstarpējiem apvainojumiem īpaši izcēlās Artuss Kaimiņš un Augusts Brigmanis.
Meklē jaunu komisijas vadītāju?
Izpētes komisijas uzdevums ir bijušās VDK dokumentu zinātniska, vēsturiska un juridiska izpēte, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšana, ko čeka nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem. Šā uzdevuma paveikšanai tai dots laiks līdz 2018. gada 31. maijam. Taču kopš tās izveides 2014. gadā komisijas darbu nemitīgi pavada strīdi par tās pakļautību, finansējumu, dokumentu pieejamību. Tādēļ maz ticams, ka darbu izdosies paveikt noteiktajā laikā. To daļēji atzina arī izpētes komisijas vadītājs Kangeris, piebilstot, ka uzsāktas sarunas ar Latvijas Universitāti, lai tajā izveidotu Publiskās atmiņas centru, kas varētu turpināt komisijas iesāktos darbus.
Politiķi neoficiālās sarunās sprieda, ka šīs komisijas vadībā vajadzētu cilvēku ar izteiktākām vadītāja un administratora spējām.
