– Reālisti teiks: mums vajadzēs imigrantus, kas nākotnē strādās un pelnīs mums pensijas… Runājot par vēl vienu šīs vasaras aktuālo jautājumu – gaidāmo 250 bēgļu uzņemšanu un nodarbināšanu. Straujumas kundze teikusi, ka arī Labklājības ministrijai būs šajā sakarā jāstrādā. Vai esat jau saņēmuši kādu uzdevumu šajā sakarā? 14
– Es nezinu, ko tieši Ministru prezidente ar šiem vārdiem bija domājusi, bet šobrīd jau strādā ar viņas rīkojumu izveidotā darba grupa Iekšlietu ministrijas vadībā. Tā izstrādās kritērijus un redzējumus, kā šis bēgļu jautājums Latvijā tiks risināts. Tie ir gan integrācijas jautājumi, gan valodas apguve. Darba tirgum vissvarīgākais būs tieši valodu zināšanas. No savas puses Labklājības ministrija varēs piedāvāt visus tos pašus pakalpojumus, ko jau tagad sniedzam mūsu valsts iedzīvotājiem. Neuzskatu, ka bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējam vajadzētu piedāvāt kādas īpašas priekšrocības darba tirgū. Viņiem būs tādas pašas iespējas un tiesības iesaistīties darba tirgū kā ikvienam iedzīvotājam.
– Nē! Tas tiek maksāts no Iekšlietu ministrijas budžeta un, visticamāk, tāpat arī tiks turpināts. Šis pabalsts nekādi nav saistīts ar speciālo budžetu! Mums vēl jātiek skaidrībā, kam varēs izmantot tos 6000 eiro, ko par katru uzņemto personu piešķirs Eiropas bēgļu fonds.
L. Rasa: – Problēma ir tajā, ka politiķi bēgļu uzņemšanas jautājumu nav sabiedrībai izskaidrojuši. Un sabiedrība no politiķiem gaida atbildes arī uz pavisam vienkāršiem jautājumiem – piemēram, kādēļ bēgļu bērniem pabalsts būs daudz lielāks nekā vietējiem bērniem un kāpēc pieaugušie bēgļi saņems lielāku summu nekā daļa Latvijas pensionāru.
– Kā jau es minēju, ģimenes valsts pabalstu pagājušajā gadā mēs no šā gada esam sākuši diferencēt, dubultojot par katru nākamo bērnu. Un to iespējams saņemt līdz 18 gadu vecumam vai pat līdz 24 gadiem, ja bērns turpina mācīties. Bēgļiem mēs maksājam tikai vienu gadu, bet alternatīvā statusa saņēmējiem – deviņus mēnešus. Pēc tam viņiem pienākas tikpat daudz, cik ikvienam šeit Latvijā dzīvojošam. Un nekas vairāk! Mēs nevaram diskriminēt savus Latvijas iedzīvotājus. Pieļauju, ka Iekšlietu ministrijas vadītā darba grupa varētu pārskatīt bēgļu pabalsta apmēru un tā pamatotību. Pieļauju, ka tas varētu arī nebūt tik augsts.
– Joprojām sabiedrībā aktuāls ir arī Grieķijas jautājums. Izmantošu izdevību un citēšu: “Es ieteiktu Grieķijas valdības vadītājiem tikties ar Latvijas pensionāriem un pārliecināt viņus, ka Latvijai nepieciešams piedalīties Grieķijas budžeta caurumu lāpīšanā. Latvijas iedzīvotāju algas un pensijas joprojām ir ievērojami mazākas, nekā tās ir Grieķijā.” Tādu viedokli jūlijā Latvijas medijiem izplatījusi “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, kaut gan īstais adresāts šim rakstam būtu Grieķijas mediji, nevis mūsējie…
ES prezidentūras laikā jūs tikāties ar saviem kolēģiem no citām Eiropas valstīm. Vai jūs viņiem un Grieķijas ministram nodevāt šo pozīciju – ka mūsu cilvēki nesaprot, kāpēc mums būtu jāglābj Grieķija?
– Jā, mums bija saruna, un Grieķijas kolēģis sākotnēji gaudās par demokrātijas ierobežošanu un tamlīdzīgi. Tad es sāku stāstīt, kā mēs Latvijā pārvarējām krīzi, un viņa sejas izteiksme diezgan uzskatāmi mainījās. Es kā starptautisks politiķis nevarēju to pateikt tik skaidri kā Āboltiņas kundze savā rakstā, bet diplomātiskā valodā nodevu vēsti, ka mūsu pensionāri nevēlēsies maksāt, ja grieķi turpinās veikt maksājumus no nenopelnītas naudas.
Diemžēl šobrīd tur notikusi ministru maiņa, bet ar viņa pēcteci vēl neesmu paguvis tikties. Es personīgi palieku pie viedokļa, ka Grieķijai ir jāizpilda savi mājasdarbi, jāveic aizdevēju piedāvātās reformas.
– Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas ieguvumus no prezidentūras? Dzirdēts, ka ierēdņi saņēmuši pensijas, bet kāds no prezidentūras “sausais atlikums” valstij?
– Jā, ierēdņi saņēma prēmijas, bet viņi arī veica lielu darbu, ko grūti iztēloties cilvēkam no malas. Es varu būt pateicīgs saviem ierēdņiem, jo uz manām padomes sēdēm nebija strīdīgu jautājumu. Tie visi tika saskaņoti. Arī Latvijas iniciatīvas. Kā lielāko varētu minēt secinājumus un priekšlikumus pensiju atšķirību mazināšanai starp vīriešiem un sievietēm, kā arī par pensiju pietiekamību, darba drošību, jauniešu nodarbinātību, sociālo dialogu. Nākotnē šie priekšlikumi kļūs par pamatu regulas vai direktīvas veida dokumentiem. Organizējām lielu konferenci par invalīdu problēmjautājumiem. Laukums tiešām ir plašs. Luksemburgas prezidentūrā jautājumu spektru, par ko Latvijā atbildu es, pārvalda četri ministri.
