L. Rasa: – Taču bijusī labklājības ministre, Saeimas deputāte Ilze Viņķele pat Saeimas sēdē debatēs apgalvoja, ka naudas neesot, teikdama: “Tie cilvēki, kas saka, ka nākamgad varēs pārrēķināt pensijas, melo!” 14
– Problēma ir tajā, ka mums ir divi budžeti. Pirmkārt – speciālais, kura ieņēmumus galvenokārt veido sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet izdevumi tiek paredzēti valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksai. Otrkārt – pamatbudžets, kura ieņēmumus veido citu nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi. Un tad vēl ir trešais – konsolidētais budžets, kurā abi iepriekšminētie ir salikti kopā. Kopš 2009. gada esam daudz darījuši speciālā budžeta sakārtošanai, atbrīvojot to no izmaksām, kas speciālajam budžetam nemaz nebija paredzētas. Tās ir, piemēram, piemaksas par nostrādātajiem gadiem, tie ir pamatbudžeta izdevumi, jo apdrošināšanas iemaksu likmē nekad nebija paredzēti. Tādējādi sistēma strādā un veido uzkrājumu. Taču mums ir sarežģīti no šīs sistēmas palielināt izdevumus, jo pretī – pamatbudžetā ir mīnuss.
– Vai savā piedāvājumā par pensiju pārrēķināšanu ņēmāt vērā arī Pensionāru federācijas prasības, par ko viņi šobrīd vāc parakstus?
– Jā. Labklājības ministrija kopā ar Pensionāru federāciju ir izveidojusi Senioru lietu padomi, kurā tiek izskatītas visas mūsu iniciatīvas saistībā ar Pensiju likuma grozījumiem. Diskusiju laikā bija dažādi viedokļi, bet galu galā esam nonākuši pie kompromisa, ka nevaram visu izdarīt vienā gadā, ņemot vērā citas vajadzības.
– Koalīcijas partneri gan jums pārmet populismu un pensionāru balsu vervēšanu.
– Manas rīcības pamatā ir tikai oficiālās statistikas dati. Tie skaidri parāda, kurām sabiedrības grupām ir lielākais nabadzības risks, un pensionāriem tas ir viens no lielākajiem. Var, protams, labklājības ministrs sēdēt un neko nedarīt, bet tas neuzlabos kopējo situāciju valstī – ne iekšējo patēriņu, ne indivīdu dzīves līmeni, ne kopīgos ienākumus.
Ģ. Zvirbulis: – Pensionāri satraukušies arī par indeksāciju. Proti – vai tajā tiks ņemts vērā algu indekss palielinātajā 50% apmērā?
– Vispirms jāuzsver, ka pensiju indeksācija šoruden notiks, kā plānota. LM arī piekrīt, ka algu indekss pašreizējo 25% vietā jāpalielina uz 50%, kā tas bija pirms krīzes, lai pēc iespējas ātrāk celtu indeksācijas apjomu. Tas ir svarīgi, jo inflācija ir kritusi attiecībā pret budžetā plānoto. Redzam, ka budžetā plānotajos indeksācijas izdevumos mums veidojas ietaupījums astoņu miljonu apmērā. Tas ļautu algu indeksu palielināt jau šogad. Taču diez vai tas izdosies, jo vienošanās būtu jāpanāk jau līdz 14. augustam, lai Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu sagatavoties, notestēt programmu izmaiņas un pārliecināties. Visticamāk, ka algu indeksu varēsim palielināt 2016. gadā.
– Vēl viena lieta, ko jau ilgāku laiku pieprasa pensionāri, ir veselības apdrošināšana senioriem. Kad tā varētu sākt darboties?
– Tas droši vien vairāk būs jautājums Veselības ministrijai, cik no tā viņi varēs sava budžeta ietvaros īstenot. Ceru, ka tā nāks ar šādām iniciatīvām.
– Un kādas būs Labklājības ministrijas prioritātes nākamā gada budžetam?
– Pirmkārt, krīzes laika pensiju pārrēķināšana. Otrkārt – indeksācija. Treškārt, mums joprojām nav atrisināts jautājums par bērnu ārpusģimenes aprūpes attīstīšanu, aizstājot bērnu namus. Lai to visu realizētu, mums ir nepieciešami resursi. Piemēram, bērnu uzturlīdzekļu lielums audžuģimenēm nav mainījies desmit gadus, un ir diezgan sarežģīti piesaistīt un motivēt jaunas audžuģimenes. Protams, nauda nav vienīgais stimuls audžuģimeņu veidošanai. Nepieciešama arī sabiedrības izpratne un vēlme atrisināt šo problēmu. Tad vēl ir virkne mazāku, bet aktuālu jautājumu – Valsts bērnu inspekcijas diennakts tālruņa uzturēšana, aukļu uzraudzības un uzskaites programmas turpināšana, tad vēl jautājums par Sociālās integrācijas valsts aģentūras kapacitāti. Prognozēju, ka koalīcijā būs diskusija – vai tas ir jāsāk nākamgad, varbūt to var darīt no aiznākamā gada. Sarunas būs smagas.
