Nauda mums ir! Bet grūti tikt tai klāt. Saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli 14
Valdībā šonedēļ sākas diskusijas par nākamā gada budžeta prioritātēm. Par to, kas nākamgad sagaida pensionārus, ģimenes un citu pabalstu saņēmējus, stāsta labklājības ministrs ULDIS AUGULIS. Viņu redakcijā iztaujāja “Latvijas Avīzes” žurnālisti Linda Rasa un Ģirts Zvirbulis.
L. Rasa: – Premjerei un citiem ministriem runājot par nākamā gada budžeta prioritātēm, mēs dzirdam piesaucam aizsardzību, iekšējo drošību, veselību, izglītību, bet par sociāliem jautājumiem īpaši nedzird.
U. Augulis: – Iekšējā drošība pirmām kārtām ir arī sociālā stabilitāte un sociālā drošība, jo iekšējo drošību jūtami ietekmē sabiedrības neapmierinātības līmenis. Ja mēs paskatāmies uz pensionāriem, tad diemžēl redzam, ka pēdējos desmit gados viņiem ir vislielākais risks nokļūt nabadzībā, un tas tikai palielinās. Labi vismaz, ka strādājošo pusē šis risks mazinās. Jāņem vērā, ka pensionāriem ir fiksēti ienākumi katru mēnesi, kuri atbilstoši ekonomiskajai situācijai ir jāmaina, ņemot vērā patēriņa cenas, inflāciju, algu pieaugumu.
Jau pirms Saeimas vasaras sesiju starplaika mums bija karsts strīdus jautājums ar finanšu ministru par krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu. Ar 2016. gada janvāri mēs varētu sākt pārrēķināt pensijas, kas 2010. gadā tika piešķirtas ar negatīvu kapitāla indeksu.
Ģ. Zvirbulis: – Bet vēl nav skaidrības, kā šī pārrēķināšana notiks. Mūsu lasītāji ir satraukušies par nepatīkamiem signāliem no valdības, ka pārrēķinātas varētu tikt tikai mazās pensijas zem 200 eiro. Vai tā ir? Vai tiešām cilvēks, kas strādādams maksājis nodokļus 40 gadus un nopelnījis lielāku pensiju, nav pelnījis tādu pašu attieksmi kā tas, kuram darba stāžs tikai 15 gadu un pensija zem 200 eiro?
– Es uzskatu, ka pareizi būtu pārrēķināt uzreiz visas pensijas, sadalot tās pa gadiem, – 2010. gadā piešķirtās pensijas pārrēķināsim 2016. gadā, 2011. gadā piešķirtās – 2017. gadā, un 2018. gadā šo programmu beidzam. Būtu nepareizi tās gradēt pēc apjoma. Nav iespējams objektīvi pamatot, kādēļ 200 eiro saņēmējam mēs pārrēķināsim, bet 201 eiro saņēmēju atstāsim bešā. No politikas veidotāju puses tā strādāt būtu nepareizi, jo arī šis cilvēks ir strādājis, pelnījis un maksājis iemaksas. Savu piedāvājumu mēs sagatavosim iesniegšanai valdībā un skatīsim reizē ar budžetu.
– Bet no jūsu partneriem koalīcijā dzirdēts, ka naudas pārrēķināšanai varētu nepietikt. Kāda vispār ir situācija sociālajā budžetā?
– Pēc mūsu aplēsēm, pensiju pārrēķināšana 2016. gadā prasīs četrus miljonus eiro, 2017. gadā – 21 miljonu eiro, bet 2018. gadā – 47 miljonus eiro.
Ja mēs skatāmies uz speciālo jeb tā saukto sociālo budžetu, tad situācija tajā ir laba. Mums veidojas uzkrājums. Ja līdz 2018. gadam mēs neveiksim nekādus grozījumus, tad uz to brīdi uzkrājums sasniegs vairāk nekā miljardu eiro. Pat ja izdarām visus grozījumus, ko esmu piedāvājis valdībai, mums tik un tā 2018. gadā būtu vairāk nekā 800 miljonu uzkrājums. Šeit neviens nevar pārmest, ka Labklājības ministrija rīkotos nepareizi vai nesaprātīgi.
