Pret alerģiju var vakcinēties 2
Verners Lozovskis uzsver, ka medikamentu lietošana vērsta uz alerģisko iesnu un citu ziedputekšņu alerģijas simptomu novēršanu, bet nepasargā no slimības komplikācijām. “Alerģiskais process skar ne tikai deguna un acu gļotādu, bet arī bronhus, nereti izraisot bronhiālo astmu,” skaidro pieredzējušais ārsts, norādot, ka augu ziedēšanas laikā no astmas cieš apmēram 30 – 50% pacientu. Lai prognozētu iespējamo astmas risku, jāveic speciāls izmeklējums, nosakot bronhu nespecifisko reaktivitāti, piemēram, pret ķīmiskām vielām vai citiem kairinātājiem. Ja tā ir augsta vai arī ģimenē jau ir astmas slimnieki, vienīgā iespēja izvairīties no saslimšanas ir vakcinēšanās pret ziedputekšņu alerģiju.
Lai to uzsāktu, vispirms precīzi jānosaka, kura auga ziedputekšņi ir alerģijas izraisītāji. To var uzzināt, veicot alergoloģiskos testus. Mūsdienās izmanto gan ādas dūriena testus, gan laboratoriskos, nosakot antivielas asinīs. Ādas testi rāda, vai reaģē vai nereaģē pret varbūtējo alergēnu. Šīs pārbaudes laikā uz ādas uzpilina testa šķīdumus ar dažādiem alergēniem, pēc tam ādā zem piliena viegli iedur un pēc 15 – 20 minūtēm novērtē ādas reakciju, vai neveidojas apsārtums vai čulgas. Reizēm tiek veikti arī provokācijas testi uz pacienta deguna, retāk – acu gļotādas, uzpilinot testa šķīdumu, bet pēc tam ar īpašu datorprogrammu nosakot gaisa plūsmas izmaiņas degunā pirms un pēc tam.
“Vakcinācijai ar ziedputekšņu alergēniem ir vismaz trīs ieguvumi. Tā uzlabo pašsajūtu, aizkavē polisensibilizāciju jeb paaugstinātas jutības rašanos vienlaikus pret vairākiem alergēniem un novērš vai aizkavē astmas attīstīšanos. Turklāt šis aizsargājošais efekts saglabājas vēl 5 – 10 gadus pēc vakcinācijas kursa beigām,” saka V. Lozovskis. Ārstēšanas kurss, kura laikā vakcīnu ievada zem ādas ik pēc viena – diviem mēnešiem trīs gadu garumā, izmaksā 200 – 220 eiro gadā. Latvijā pieejamas arī vakcīnas, kuras pacients pats var pilināt sev zem mēles. Ārstēšanās kurss ar tām ir dārgāks – ap 400 eiro gadā.
