Kuri akmeņi ir piemērotāki akmeņdārzam? 0
“Kuri akmeņi ir piemērotāki akmeņdārzam?” JANĪNA SIGULDĀ
Latvijas Dabas muzeja ģeoloģe Sanita Lielbārde atzīst: kā jebkurā lietā, arī akmeņdārza ierīkošanā akmeņu izvēle ir gaumes lieta. Būtiski, lai tie iederētos apkārtējā ainavā un patiktu pašiem. No izturības viedokļa raugoties, piemērotāki būs magmatiskie ieži, piemēram, granīti, rapakivi granīti, kas ir vieni no izplatītākajiem iežiem Latvijas laukakmeņu sastāvā, kā arī pegmatīti, aplīti un dolerīti. Magmatiskie ieži veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai. Šie ieži ar retiem izņēmumiem sastāv no kristāliskiem minerālu graudiem, kas vizuāli ir pievilcīgi un izturīgi akmeņdārza ierīkotājam.
Nogulumieži, kas rodas, nogulsnējoties dažāda rupjuma un izcelsmes minerālu iežu graudiem, piemēram, smilšakmens, dolomītsmilšakmens, šūnakmens un dolomīts, ir daudz neizturīgāki pret dažādiem nokrišņiem. Plienakmeņi ir cieti, sastāv no kalcija karbonāta vai dolomīta, tomēr to noturība, ņemot vērā pēdējo gadu ziemas, nebūs tik ilgstoša kā magmatiskajiem iežiem. Porainie ieži ne vienmēr ir neizturīgākie, piemēram, vezikulārais bazalts ir porains, bet tam ir augsta izturība.
Akmeņdārza ierīkošana un kopšana prasa daudz pūļu, jo augu un akmens saskaņu iespējams panākt tikai vairāku gadu laikā. Vēlams veidot kompozīciju, kurā augi ziedētu cits pēc cita un ar sulīgajām, pūkainajām, ādainajām vai adatainajām lapām veidotu gan sīkus spilvenus, gan plašus paklājus. Tad akmeņdārzs visu sezonu izskatīsies dekoratīvs. Akmeņi ir lielisks papildinājums arī ziemā, kad izceļas vienīgi mūžzaļie augi un akmeņi. Turklāt ne mazāk svarīga ir augu un akmeņu saderība, piemēram, radzenēm, pušķpulkstenītēm tīk augt kaļķakmens tuvumā, savukārt gundegas, flokši, penstemones labāk jutīsies pie granīta sāniem.
