Augu stādīšana siltumnīcā: cik biezi, cik dziļi, kā sagatavot bedri. Dārzkopja padomi 0
Gaismas un siltuma beidzot netrūkst, un viss aug kā traks. Daudzus dārza darbus gan vēl labāk atlikt, kamēr zeme iesilst un lietū kārtīgi samitrinās. Visvairāk uzmanības tagad velta dārzeņu un puķu stādiem.
“Jau drīz varēs stādīt dēstus neapkurināmā plēves siltumnīcā. Tagad ir īstais laiks izplānot, cik un kādus stādus vajadzēs,” teic dārzeņkopis Aivars Presnikovs.
Kaimiņiem jāsadzīvo
Parasti mazdārziņā ir tikai viena siltumnīca. Teorētiski gurķiem un tomātiem vajadzētu katram savu, jo šo augu prasības atšķiras, taču praktiski visus augus var stādīt arī vienā siltumnīcā. Populārākie siltumnīcu iemītnieki ir tomāti, gurķi, paprika.
Stādījumu biezumu un izvietojumu nosaka siltumnīcas novietojums attiecībā pret debespusēm, konstrukcijas un iekārtojuma īpatnības.
Presnikovu siltumnīca ir novietota ziemeļu–dienvidu virzienā, lai saulīte dienas laikā to apiet apkārt.
Gar siltumnīcas ārmalām stāda papriku. Tā ir zemāka auguma gaismas un siltuma mīle. Stādīšanas attālums tām nav tik svarīgs, taču pārlieku cieši citu pie citas augus nestāda. Krūmiņu var paveidot, virzot vairāk uz augšu, vai plakanāku, paralēli plēvei. Taču to var arī nedarīt un ļaut brīvi augt.
Gurķus vislabāk stādīt siltumnīcas vidū, kur tie mazāk cietīs no vēdināšanas, kas savukārt vajadzīga tomātiem. Gurķiem vairāk vajadzīgs mitrs un silts gaiss, bieža rasināšana. Arī mēslojumu un laistīšanu gurķi grib biežāk. Ja siltumnīcas izmēri ļauj, dažkārt gurķu apdzīvoto daļu pat nodala ar plēves vai agrotīkla aizkaru, taču nelielā namiņā tas neder, jo apgrūtinās vēdināšanu, gaisa cirkulāciju.
Tomātus stāda ar aprēķinu, lai būtu 5 stādi uz 2 kvadrātmetriem (2–3 stādi uz kvadrātmetru). Stādīšanas attālumus nosaka arī šķirnes īpatnības. Biezāk tomātus nevajag saspiest. Lai saprastu, cik stādu nepieciešams, zemē var saspraust mietiņus. Pērkot uz aci, parasti nopērk daudz vairāk stādu, nekā vajadzīgs. Ja stādi izaudzēti vai iegādāti vairāk, tos kādu laiciņu patur izvietotus starp siltumnīcā iestādītajiem tomātiem un vasaras sākumā izstāda uz lauka. Stādīšanai uz lauka gan ir speciāli piemērotas izturīgas šķirnes, taču labu ražu dod arī citas (sevišķi karstā vasarā).
• Tas ir mīts, ka saldo un aso papriku nevar audzēt vienā siltumnīcā, jo saldās augļi būšot negaršīgi. Negaršīgi augļi var veidoties, ja sēti no sliktas sēklas (piemēram, pašu vāktas hibrīdo šķirņu sēklas).
• Ja stāda rindās, atstājot starp tām ap metru platas slejas, tad gurķu un tomātu dēstus izvieto pusmetru citu no cita. Papriku var stādīt mazliet ciešāk.
Ievēro distanci
Viena no biežākajām kļūdām – siltumnīcu pārblīvē ar augiem, rezultātā ir slikta ventilācija, stādiem trūkst gaismas. Savukārt sliktajā mikroklimatā ir lieliska vide dažādu slimību un kaitēkļu attīstībai.
Jārēķinās, ka raiba augu kompānija pievilina arī daudzveidīgu kaitēkļu baru. Gurķiem pirmajiem piemetas tīklērces, paprikai baltblusiņas. Kā viens no profilkases līdzekļiem jau tagad, pirms ienesti stādi, – siltumnīcā izkārt dzeltenos līmes vairogus. Kopā ar augiem siltumnīcā der ielaist labos kukaiņus: plēsējērces (fitosējuluss), spožlapsenītes.
• Slimības un kaitēkļi sevišķi sarosās vasaras otrajā pusē, kad augi siltumnīcā jau mazliet panīkuši, atdevuši spēkus un nereti cieš no barības trūkuma.
Sagatavo stādīšanas bedri
Stādot augus siltumnīcā, vissvarīgāk ielabot katram paredzēto stādīšanas bedri (to rok aptuveni spaiņa lielumā). Gurķiem vislabāk patīk, ja tiem apakšā paber daļēji sadalījušos kūtsmēslus, kompostu. Ja komposts pašu gatavots, to var lietot droši, taču ar pirktajiem kūtsmēsliem jāuzmanās, jo nevar zināt, cik tie vērtīgi un cik labi sadalījušies. Ar tādiem arī var apdedzināt augu saknes.
Tāpēc kā drošāko metodi Aivars uzskata komplekso ilgas iedarbības minerālmēslu sauju (aptuveni 2 ēdamkarotes) un kalcija nitrāta iebēršanu stādīšanas bedrē. Bedres apakšā to samaisa ar augsni, virsū uzber augsnes slāni, lai stāda saknes tūliņ tieši nesaskaras ar minerālmēsliem, bet tos uzņem pamazām, augšanas laikā.
Jārēķinās, ka siltumnīcai paredzēto šķirņu tomātiem ir ražens augums, uz kura veidosies branga raža. Tāpēc augam vajag uzņemt daudz barības vielu.
Aptuveni divas nedēļas pēc iestādīšanas augiem vajadzēs papildmēslojumu. Lielās saimniecībās tas notiek mehanizēti – barības vielu komplekss tiek pievienots laistāmajam ūdenim. Mazdārziņā to aizvieto, tomātus piebarojot katru nedēļu. Piemēram, vienu reizi dod komplekso ūdenī šķīstošo vai šķidro pilnmēslojumu, otru – kalcija mēslojumu.
• Papildbarībai var sākt gatavot nezāļu vircu. Taču, lietojot tikai to, augiem var rasties trūkumi vai tos var pārmēslot (nevar noteikt precīzu devu kā minerālmēsliem).
