Kartupeļi 0
Kā katru gadu novāktā bojāšanos veicinās ar lakstu puvi inficētie bumbuļi. Riska grupā uz bojāšanos ietilpst arī baltajām pūtītēm klātie kartupeļi, kuriem augsnes pārliekā mitruma un tādējādi arī lielā blīvuma dēļ ir trūcis gaisa. Kartupeļi sausā un tumšā vietā mierīgi gribēs atpūsties, lai sadziedētu rētas, bet, iespējams, uzrādīt arī slimību pazīmes. Ja ražu pēc novākšanas kādu laiku paredzēts novietot sabērumos, tad zem kaudzēm vēlams izveidot gaisa tuneļus, lai kartupeļi varētu elpot. Ja kartupeļu bumbuļos ir sākusies lakstu puves infekcijas attīstība, tā neapstāsies un ventilācija ražu no sapūšanas neglābs, vien atliks atšķirot bojātos. Sēklas materiālam nebūs par sliktu atrasties gaismā, jo zaļējot nocietinās miza, labi saskatāmi bojātie bumbuļi, bet veselie labāk uzglabāsies. Zaļēšana nav pieļaujama pārtikas un lopbarības kartupeļiem, jo solanīns, kas bumbuļos izdalās, atrodoties gaismā, ir kaitīgs gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
Piemājas platībās reizē ar kartupeļu ražas vākšanu mehāniski iespējams ierobežot kartupeļu lapgrauža jaunās vaboles. Tās, augustā izlīdušas no augsnes, septembrī steidz baroties gan ar kartupeļu lakstiem, gan ar bumbuļiem, jo rudenī pietiekamā daudzumā uzņemtās barības vielas vabolēm garantē pārziemošanu.
Dārzeņi
Kāposti. Ar lapām turpinās baroties balteņu kāpuri, arī pūcīšu kāpuri. Galviņas kļūs pārtikā nelietojamas, ja sausā un siltā laikā palielināsies laputu kolonijas uz tām. Turpretī slimību ierosinātāji tā vien gaidīs lietainas dienas. Tad attīstību turpinās sēņu ierosinātās pelēkā, baltā un fuzariālā puve, kā arī baktēriju ierosinātās puves. Ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un augsnē. Izvēloties, cik daudz uzmanības veltīt puvēm rudenī, jāatceras, ka, baltās puves inficētos augus izvācot no lauka, kāpostaugi un arī citi šīs slimības ieņēmīgie kultūraugi ar mazāku risku inficēties šajā laukā varēs atgriezties agrāk nekā pēc četriem gadiem. Ja puves ierosinātājs ir baktērija, tad velti cerēt uz augu aizsardzības līdzekļu palīdzību – fungicīdi neierobežo baktēriju ierosinātās saslimšanas. Septembrī līdz pat ražas novākšanai turpinās attīstīties krustziežu sausplankumainība. Ja iespējams ievērot fungicīda marķējuma tekstā ieteikto nogaidīšanas laiku no smidzināšanas brīža līdz ražas novākšanai, tad slimības attīstību vēl iespējams ierobežot.
Burkāni. Uz burkānu saknēm iespējama baltās puves un čemurziežu melnās puves izplatība. Turpināsies arī lapu plankumainību izplatība un attīstība uz lakstiem, iespējama arī čemurziežu īstās miltrasas attīstība. Nepieciešamības gadījumā vēl iespējams veikt fungicīda smidzinājumu slimību ierobežošanai, stingri ievērojot preparāta marķējumā norādīto. Jāpievērš uzmanība novākto sakņu kvalitātei, lai glabāšanā neievietotu puvju un burkānu mušu kāpuru bojātās saknes.
Galda bietes. Septembrī turpinās sakņu briešana. Lapu plankumainību attīstība uz lapām ražu vairs nozīmīgi neietekmē. Sakņu vizuālo pievilcību un arī uzglabāšanās kvalitāti turpinās bojāt kraupis. Šī slimība ar fungicīdiem nav ierobežojama, bet, lai no tās izpausmēm maksimāli izvairītos, jāatceras, ka kraupja ieņēmīgi ir arī kartupeļi, rāceņi, kāpostaugi, spināti, redīsi. Ierosinātājas sēnes dzīvo augsnē, un, audzējot kādu no minētajiem kultūraugiem iepriekšējos gados, palielinās infekcijas attīstības iespējas uz biešu saknēm. Sēnes aktivitāti sekmēs arī ražas gadā lietoti kūtsmēsli un svaigi kaļķota augsne.
Sīpoli. Liela daļa izaudzēto sīpolu jau augustā aizceļoja uz glabātavām. Novāktais jāuzmana pietiekami bieži, jo sīpolu kakla puves infekcija mēdz attīstīties ļoti strauji, bet tajā pašā laikā diezgan nemanāmi. Uz vēlāk vācamajiem sīpolu lakstiem iespējamas sīpolu rūsas pazīmes, turpināsies sīpolu neīstās miltrasas un melnplankumainības attīstība. Slimību ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām.
Tomāti. Siltumu un sauli mīlošie kultūraugi šogad ar ievērojamu ražu nespēj iepriecināt. Septembrī tomātus gan stikla, gan plēves seguma siltumnīcās turpinās inficēt augļu brūnā puve, lapu brūnais pelējums, sausplankumainība, arī verticilārā vīte un baltā puve. Dažviet uz augļiem novērojamais kalcija trūkums, kas atgādina puvi, gan nepieder pie parazitāro slimību klāsta. Visviltīgākās slimības pazīmes ir augļu brūnajai puvei – zaļi, it kā veselīgi tomāti pāris dienās krāsojas brūni un kļūst pārtikā nelietojami, lai arī nesapūst. Ja augļi inficējušies ar pelēko puvi, tie kļūst mīksti un pārklājas ar bagātīgu apsarmi. Jebkurā gadījumā no segtajām platībām ir jāizvāc visi bojātie tomāti, jāturpina izgriezt bojātās lapas, jo ierosinātāji turpina inficēt veselos augļus un lapas, gatavojoties pārziemot inficēto augu atliekās.
