Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī graudaugu sējumos 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kultūraugiem kaitīgie organismi oktobrī vēl turpina baroties un attīstīties, dažs jau atradis drošu vietu pārziemošanai, bet dažs, ja saimnieks nepamanīs, kopā ar augļiem un dārzeņiem dosies uz noliktavām.
Oktobrī ziemojošo kultūraugu optimālais sējas laiks ir beidzies. Protams, vienmēr atrodas kāds, kurš riskē dažus hektārus iesēt vēlāk, bet lielākā daļa graudaugu lauku jau pasen sadīguši un turpina attīstīties. Graudaugu sēju un arī dīgšanu septembra sākumā daudzviet apgrūtināja sausums. Sējmašīnas pavadīja putekļu mākonis, un arī iesētajai sēklai bija jāsagaida septembra vidus lietus mākoņi.
Kā vienmēr pirmie sāka zaļot ziemas miežu sējumi, tiem arī bija atrodamas pirmās slimību pazīmes – miežu lapu tīklplankumainība. Tā jau septembrī sāka attīstīties uz jauno augu (AS 14) lapiņām.
Iepriekšējā gada septembrī–oktobrī bija izplatīta arī miežu pundurrūsa – pateicoties siltajam un garajam rudens periodam. Cik vasarīgs vai rudenīgs šogad būs oktobris, rādīs laiks, bet Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ilggadēji veiktajā nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringā iegūtie dati liecina, ka graudaugu sējumos katru rudeni tiek konstatētas pirmās sēņu slimību pazīmes.
Izplatītākas tās ir ar nekodinātu sēklas materiālu apsētajos laukos.
VAAD speciālisti, apsekojot rudens sējumus, parasti konstatē stiebrzāļu gredzenplankumainību, kviešu lapu pelēkplankumainību, graudzāļu miltrasu un brūno rūsu. Visbiežāk slimību izplatība nepārsniedz jēdziena pirmās pazīmes robežas un neapdraud kultūraugu pārziemošanu. Tomēr, sakrītot labvēlīgiem agrotehniskiem un meteoroloģiskiem apstākļiem slimību attīstībai, slimākos sējumus neparedzamais ziemas periods var ietekmēt negatīvi.
Oktobrī graudaugu sējumos joprojām būs vērojama kaitēkļu klātbūtne. Sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu barošanās sekas vieglāk konstatējamas, kamēr augi nav sākuši cerot. Asni vīst un ir viegli izraujami no zemes, jo sakni apēdis dzeltenīgais kāpurs.
Otrs rudens kaitēklis graudaugos ir melnā stiebrmuša. Mušas, rūpējoties par populācijas izdzīvošanu, par labu vietu atzinušas cerojošos ziemājus. No savlaikus iedētās oliņas līdz augu cerošanas sākumam attīstījies kāpurs barojas ar kādu no dzinumiem. Bojātais dzinums dzeltē un ir viegli izraujams no auga. Kaitēklis saknes nebojā, bet samazina produktīvo stiebru skaitu. Iestājoties salam, kāpuri barošanos pārtrauc un turpat augā pārziemo.
Kaitēkļa darbība gan nav vērtējama kā ekonomiski nozīmīga. Gan septembrī, gan oktobrī sējumos sastopami daži spradži, kuri turpat grāvmalās pārziemos. Uz lapām izvietojušās atsevišķas nelielas laputu kolonijas. Un labi, ka Latvijas dabā vēl tā ir, jo līdzsvaram tomēr ir nepieciešami gan spradži, gan laputis – pārnestā nozīmē pavisam noteikti.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
