Augu slimību un kaitēkļu izplatība augļu dārzos novembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Bīstamākā slimība, kas rudens periodā izplatās augļu dārzos, ir lapu koku vēzis. Lapkriša laikā katra vieta uz zara, kur atdalījusies lapa, ir neliela brūcīte augļu kokā, pa kuru spēj iekļūt vēža ierosinātājspora. Šoruden infekcijas risks līdz oktobra beigām, par primāro uzskatot gaisa mitrumu, bija zems.
Bet inficēšanās notiek šādu apstākļu sakritības gadījumā: nav iestājusies negatīva temperatūra; augļu dārza tuvumā vai pašā dārzā atrodas lapu koku vēža infekcijas perēklis – ne tikai augļu koks ar vēža brūcēm, bet arī inficētas liepas, apses, kļavas un bērzi; lapkriša laikā pārsvarā ir lietains, miglains un vējains laiks.
Sausā un vējainā laikā mazās brūcītes ātri nožūst un kļūst neuzņēmīgas pret atlidojušo vēža sporu. Izvērtējot minētos laika apstākļus, pēc ražas novākšanas var izzāģēt vēja un ražas aizlauztos zarus, likvidēt vēža inficētos zarus un kokus. Brūces rudenī nekavējoties apstrādājamas ar šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, lai papildus nerastos vēža infekcijai labvēlīgi apstākļi.
Pēc ražas novākšanas iespējams turpināt ābeļu un bumbieru kraupja un augļu parastās puves ierobežošanu. Kraupja ierosinātāji saglabājas nobirušajās lapās (protams, ja tās bijušas inficētas veģetācijas periodā). Parastās puves ierosinātāji gatavojas ziemot mumificētos augļos ābeļu un bumbieru vainagos. Ja no dārza nav izvākti ar puvēm inficētie nobirušie augļi, tad arī tie kalpos par lielisku slimības ierosinātāju perēkli pavasarī.
Mehāniski savācot infekcijas perēkļus vai liekot tiem ātrāk sadalīties, piemēram, apsmidzinot nobirušās lapas ar 5% karbamīda šķīdumu, nākamajā pavasarī būs mazākas minēto slimību izplatības iespējas. Pirms lapu apstrādes gan jāseko līdzi laika prognozei, jo karbamīds var kļūt arī par slāpekļa mēslojumu.
Vēls rudens vai pat ziema ir pats labākais laiks, lai veiktu jauno kociņu kaļķošanu. Agrā pavasarī, kad dienām ar spēcīgu marta sauli seko aukstas naktis, radot krasas temperatūras svārstības, kaļķošana pasargā no iespējamajiem mizas bojājumiem. Ja vien gribas darboties, tad miera periodā var ierobežot kaitēkļu populācijas arī vecākos un ne tik labi koptos dārzos. Nosūnojušie zari un stumbri ziemā ir īsts kaitēkļu rezervāts. Ar asu birsti novācot un savācot sūnas, daudzi īpatņi pavasarī postošo darbību neuzsāks.
Miera periodā uz ābeļu zariem ar lupu var saskatīt garenās ābeļu lapu blusiņas olas, apaļās sarkano tīklērču un melnās spīdīgās laputu sadētās olas. Zem mizas krāsas vairodziņiem paslēptas bruņutu oliņas. Bruņutu vairodziņi labi saskatāmi arī uz ogulāju zariem.
Arī krūmogulāju stādījumos novembra dienās var turpināt kopšanas darbus. Izgriežot ērkšķogu Amerikas miltrasas bojātos zarus (tajos joprojām saglabājušās lapas), arī vecos, savu laiku noražojušos zarus, būs sakopts dārzs un vairāk laika pavasara darbiem.
Arī upeņu pumpuru ērces, gaidot ziemu, ir mājās – apaļos, kāpostgalvām līdzīgajos pumpuros. Tos izvācot no dārza un iznīcinot, ērcēm būs mazākas iespējas izplatīties pavasarī. Aveņu stādījumos jāizgriež un jāiznīcina dzinumi ar pangām – tajās ziemo aveņu pangodiņi. Par augsnes rušināšanu ap avenājiem nepriecāsies aveņu dzinumu pangodiņa, aveņu smecernieka un aveņu vaboles ziemojošā stadija.
Jaunos augļu dārzos jūtamus postījumus var nodarīt dažādu izmēru grauzēji. Peļveidīgajiem patiks pērnā zāle neizpļautos dārzos, kur varēs mieloties ar nezāļu sēklām, pie reizes apgraužot jauno kociņu stumbrus un saknes. Zaķi nespēj ievērot, ka saskaņā ar cilvēku pieņemto uzskatu viņi jaunās ābelītes drīkst apgrauzt tikai pēc Jaungada.
Stirnas un buki mēdz sabojāt kociņus tā, ka pavasarī jālūkojas pēc jauniem stādiem. Tādēļ labāk, tuvojoties aukstajam gadalaikam, sakārtot žogus un aizvērt dārzu vārtus. Mazākās platībās, sevišķi, kamēr augļu kociņi vēl jauni, kociņu stumbrus var aptīt ar skujām vai norobežot tos no lielajiem kaitniekiem ar citu piemērotu materiālu. Var lietot kādu no tirdzniecībā pieejamiem preparātiem, kas atbaida meža dzīvniekus.
Ja dārzs atrodas ūdenstilpes tuvumā, to noteikti apciemos ūdensžurkas. Ierobežot var mēģināt ar saindētām ēsmām, kuras ievieto caurulēs ar mazu diametru, lai nepiekļūtu mājdzīvnieki.
Gada nogalē, beidzoties veģetācijai un kaitēkļu aktivitātēm, VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv būs aplūkojama atsevišķu kaitēkļu ziemojošo stadiju izplatība. Pavasarī, atjaunojoties veģetācijai un mostoties kultūraugu kaitīgajiem organismiem, interesenti, kā ierasts, varēs turpināt saņemt jaunāko informāciju par kaitīgo organismu izplatību un attīstību Latvijas novadu sējumos un stādījumos.
Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit
