Augu aizsardzības pasākumi augļu dārzā martā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Augļu dārzu kaitēkļi ar nosacīto ziemu ir ļoti apmierināti. To ziemojošās stadijas var izturēt diezgan lielu salu, dažkārt tās no bojāejas paglābj sniega kārta, bet martā tik jāgaida saule un siltums. Arī augļu koki un ogulāji jau ir atdzīvojušies – par to liecina piebriedušie bumbieru un krūmmelleņu pumpuri, dažviet cidonijām un ērkšķogām paplaukušas pirmās lapiņas.
Vispieticīgāko siltumu – 3 0C, lai pārtrauktu ziemošanu, vajag bumbieru lapu blusiņai, tad seko ābeļu ziedu smecernieks ar 6 0C, tad nāk pumpuru un lapu tinēji.
Martā var paveikt to, kas nav paspēts vēlā rudenī. Upeņu pumpuru ērces savas ziemas mājvietas – apaļos, kāpostgalvām līdzīgos pumpurus – martā noteikti nepametīs.
Tāpēc no upeņu stādījumiem var izgriezt invadētos zarus vai, ja tas iespējams, nolasīt invadētos pumpurus. Līdz ogulāja ziedēšanai pumpurā attīstīties vismaz divas ērču paaudzes, un tikai tad tās izklīdīs pa ogulāja zariem.
Efektīvāks paņēmiens gan ir invadētos krūmus likvidēt un izvēlēties izturīgas šķirnes.
Dažkārt pirmās jāņogu sarkanpangu laputis novērojamas reizē ar pirmo lapu plaukšanu – šogad arī tā varētu notikt, jo utis bija diezgan izplatītas, tās būs pārziemojušas un agri sāks baroties.
Vasaras aveņu stādījumos jāpievērš uzmanība to stumbriem, jo uzbriedumos jeb pangās ziemo aveņu pangodiņa kāpuri. Bojātie dzinumi izgriežami un iznīcināmi.
Savukārt aveņu dzinumu pangodiņa attīstību var ierobežot, apberot augsni ar 10–15 cm biezu kūdras slāni, kas liedz kaitēklim nokļūt augsnes virspusē.
Slimību izplatība augļu dārzos martā nav paredzama, bet, lai tās mazāk intensīvi izplatītos, turpmākajos mēnešos darāmais vienmēr atrodams.
Gan ābelēs un bumbierēs, gan plūmēs atrodami mumificējušies augļi – augļu parastās puves ierosinātāji. Tos izvācot no vainagiem un savācot sapuvušos augļus no apdobēm, minētā slimība būs mazāk izplatīta.
Kad iestāsies silts laiks, uz kadiķiem modīsies bumbieru–kadiķu rūsas ziemojošā stadija – oranži dzeltena gļotaina sēne uz stumbriem. Šīs izpausmes labāk iznīcināt.
Arī savākt ražas un vēja aizlauztos zarus būs īsts bezsniega marta darbs. Jauna dārza ierīkošanai gan labāk vēl nogaidīt, kad iestāsies tāds īstāks un ticamāks pavasaris, jo daba mēdz būt kaprīza un neparedzama.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas kaitēkļu un slimību monitoringu veicošie inspektori šogad turpinās kaitīgo organismu uzraudzību Latvijas novadu laukos un dārzos. Redzētais būs pieejams VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.
