Ar tupeņu dīgšanu mostas arī kaitēkļi. Kas darāms kartupeļu slimību profilaksei 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kartupeļu audzētājiem šajā pavasarī galvenais bumbuļus vagās neieguldīt pārāk agri, neizvērtējot augsnes mitrumu un temperatūru. Pārmitrā augsnē iestādīt ir tehniski apgrūtinoši vai neiespējami, bet auksta augsne darbu neapgrūtina. Toties tā apgrūtina kartupeļu tālāko attīstību, kas sākas ar dīgšanu. Iestādīts aukstās un dziļās vagās, kartupelis atkal jūtas kā pagrabā un ar dīgšanu nemaz nesteidzas. Process ieilgst, un to savā labā izmanto dīgstu puve. Ja vēl kartupeļu bumbuļi ir bagātīgāk klāti ar melnā kraupja sklerocijiem, tad nelabvēlīgākos apstākļos dīgšanas procesā asni inficēsies. Tādējādi sadīgušie ceri veidosies novājināti, kartupeļi laukā var sadīgt retāk nekā iestādīti. Ja tomēr nolemts stādīt melnā, parastā, paugurainā vai sudrabainā kraupja inficētos bumbuļus, tad slimību negatīvo ietekmi var mazināt, kartupeļu sēklas materiālu pirms stādīšanas apstrādājot ar pieskares iedarbības kodnēm. Kodināšana samazinās arī sauso puvju negatīvo ietekmi uz ražu.
Pirms konkrēta lauka stādīšanas ieteicams izvērtēt arī sprakšķu un maijvaboļu kāpuru klātbūtni arumā. Ja lauks invadēts ar minētajiem kāpuriem, tad kartupeļu sēklas materiāla kodināšanai izmantojama sistēmas iedarbības kodne. Nogaršojot šādu kartupeli, kāpuri aizies bojā, bet izaugušie laksti tiks pasargāti arī no pirmajiem kartupeļu lapgraužu (Kolorādo vaboļu) īpatņiem un laputīm. Aizvadītajā ziemā, lai arī negatīvo temperatūru ziņā tā sevi nedaudz parādīja, nav domājams, ka vaboles būs masveidā aizgājušas bojā. Apšaubāms, vai arī pārmitrais laiks rudenī, kas liedza novākt dažu labu kartupeļu hektāru, ietekmēja kaitēkļa gatavošanos ziemošanai, jo, atceroties vairāku gadu desmitu senu pagātni, – pirmās kartupeļu lapgrauža vaboles izskaloja jūra. Tas nozīmē, ka, sajūtot maija siltumu, reizē ar kartupeļu stādījumu dīgšanu modīsies arī populārākais kartupeļu kaitēklis. Tā kaitnieciskā darbība notiks nākamajos vasaras mēnešos – maijā vaboles vairāk rūpēsies par sugas turpināšanu.
Drīz vien pēc kartupeļu stādīšanas attīstību sāk nezāles. Stādījums vēl ir šķietami melns, kad nezāles atrodas balto diegu attīstības stadijā. Šajā stadijā tās ir visjutīgākās pret ecēšanas un rušināšanas darbiem. Protams, no augsnē esošajiem nebeidzamajiem sēklu krājumiem dīgs nākamā nezāļu paaudze.
Kartupeļu audzētājiem pieejami arī vairāku nosaukumu herbicīdi, ko turpmākajā sezonā iespējams lietot nezāļu ierobežošanai. To pareizas lietošanas nosacījumi atšķiras – ir herbicīdi, kas jāsmidzina stādījumos pirms nezāļu un kartupeļu sadīgšanas (AS 00-10), ir herbicīdi, kas jāsmidzina pēc kartupeļu sadīgšanas līdz lakstu saskaršanās vagās sākumam (AS 12-31), ir herbicīdi, kas sekmīgi ierobežos nezāles, ja tiks smidzināti kartupeļu stādījumā, nezālēm vai labību sārņaugiem atrodoties divu līdz piecu lapu stadijā (AS 12-15). Lai izvēlētos visiedarbīgāko un kartupeļu stādījumā sastopamo nezāļu spektram atbilstošāko nezāļu ierobežošanas līdzekli, jāielūkojas jaunajā VAAD sagatavotajā izdevumā Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2018. gadam, kas pieejams arī elektroniski VAAD mājas lapā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
