Slimību un kaitēkļu izplatība augļu dārzos jūnijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Jūnijā augļu dārzos vērojama gan slimību attīstība, gan dažādu kaitēkļu darbības turpinājums. Turpinās
ābeļu
un
bumbieru kraupja
pazīmju veidošanās uz lapām un augļiem. Tā lielā mērā atkarīga no infekcijas materiāla daudzuma atrašanās dārzā, no slimības pirmo pazīmju parādīšanās laika, kā arī no veiktajiem ierobežošanas pasākumiem.
Karstā un sausā laikā iespējama arī
ābeļu miltrasas
infekcija uz jaunajiem dzinumiem un lapām. Miltrasa bīstamāka ir jaunajos stādījumos, kur tās ietekmē dzinumi nobrūnē un pārstāj augt. Iespējamas pirmās
bumbieru-kadiķu rūsas
pazīmes uz bumbieru lapām.
Upenēm un jāņogām uz lapām un ogām parādīsies
ogulāju kausiņrūsas
infekcija. Mitrā un karstā laikā paredzams arī ērkšķogu
Amerikas miltrasas
attīstības sākums – slimība inficē gan dzinumus, gan lapas un ogas.
Ābeļu dārzos siltos un rāmos jūnija vakaros sāksies
ābolu tinēja
tauriņu lidošana. Drīz vien tie uzsāks arī intensīvu oliņu dēšanu uz ābeļu lapām un auglīšiem. Lai no tinēju oliņām nespētu attīstīties kāpuri, dārzā var izlaist trihogrammas – tas jādara divas reizes ar 7–10 dienu intervālu, jo tinēji lido un dēj ilgstoši. Ja ierobežošanai paredzēts lietot insekticīdu, tas jāpaspēj, pirms kāpuri nav paguvuši iegrauzties augļos.
Ja augļu dārza tuvumā aug ievas un pīlādži, tad pastāv lielāka iespēja, ka dārzā būs izplatīta arī
pīlādžu tīklkode.
Arī šo kaitēkļu mātītes dēj olas uz āboliem kausiņa tuvumā. Pēc izšķilšanās kāpuri pārceļas uz dzīvi ābolā – tur tie barojas, veidojot augļos sīkas ejas un padarot tos rūgtus. Abu minēto kaitēkļu lidošanas sākumu un turpmāko intensitāti iespējams uzzināt, izvietojot dārzā feromonu lamatas, kas pievilina kaitēkļu vīrišķos īpatņus.
Jūnijā dārzos turpinās vairoties dažādas
laputis
. Retāk sastopama, tādēļ arī nekaitīgāka būs ābeļu
sarkanpangu laputs,
kuras bojājumi izceļas ar sarkanas krāsas deformētām lapām. Īpaši jaunajos dārzos bīstamas var kļūt ābeļu
zaļās laputs
kolonijas, kas, blīvi pārklājot jaunos dzinumus un sūcot no tiem sulu, ierobežo ābelīšu attīstību. No laputīm nav pasargātas arī bumbieres, plūmes, ķirši, avenes un krūmogulāji.
Jūnijā vairs nav jāsatraucas par
jāņogu sarkanpangu laputīm
, jo būs palikusi tikai kaitēkļa iezīmētā mājvieta – sarkanīgās deformētās lapas. Pašas utis jau pārcēlušās uz citiem savvaļas barības augiem.
Turpretī vērība jāvelta saldo ķiršu vainagiem – ja
ķiršu-madaru
melnās laputis savairojas masveidā, tās spēj par nelietojamu pārvērst pat visu ražu. Ķiršus jūnijā sāks invadēt arī
ķiršu mušas
. Tās izlidos no augsnes un dēs oliņas attīstīties sākušajās ogās. No oliņām savukārt ogās attīstīsies balti kāpuri, kas nebūt neceļ preces tirgus vērtību. Novados, kur maz lijis lietus un augsne sakaltusi, mušu izlidošana no tās varētu būt apgrūtināta. Ķiršu vainagos izvietojot dzeltenos līmes vairogus, iespējams pārliecināties par kaitēkļu klātbūtni, kā arī daļēji tos ierobežot.
Ražojošos plūmju dārzos izplatīti ir
plūmju tinēji
. Jūnijā kaitēkļi turpinās lidot un dēt olas, šķilsies kāpuri, kas barosies ogās. Olu dēšanas maksimums parasti ir jūnijā, tad arī ieteicams kaitēkļa ierobežošanai izmantot trihogrammas.
Bumbieru stādījumos arī turpināsies kaitēkļu aktivitātes. Bumbieru
lapu blusiņas
nimfas un pieaugušie īpatņi uz zariem atrodami visu vasaru. Attīstoties vairākām paaudzēm, kaitēkļi nepārtraukti barojas, bojājot jaunos dzinumus, lapas un augļus. Bieži uz stipri invadētiem kokiem novērojama medus rasa, kas savukārt veicina
kvēpsarmes sēnes
attīstību – augļi kļūst vizuāli nepievilcīgi.
Lapu koku tinējsmecernieku
vaboles no lapām satītajos cigāros maijā sadēja oliņas, bet jūnijā izšķilsies kāpuri, kas ar visu nomelnējušo cigāru nokritīs zemē, un kaitēklis iekūņosies augsnē. Mazās platībās no zemāka auguma kokiem tinumus ieteicams mehāniski savākt un iznīcināt. Tāpat iznīcināmi arī
bumbieru pangodiņa
kāpuru invadētie augļi. Turpināsies arī bumbieru lapu
pangērču
attīstība. To bojājumi gadu no gada kļūst izplatītāki – ērces barojas lapās, veido daudz sīku pangu, lapas nobrūnē, nespējot pilnībā pildīt savas funkcijas.
No aveņu stādījumiem jūnijā jāizgriež
aveņu dzinumu mušas
bojātie dzinumi, kuros barojas mušas kāpuri. Ja vīst sākušos dzinumus atstāj stādījumā, tiek veicināta kaitēkļa savairošanās. Aveņu ziedpumpuros olas dēs
aveņu ziedu smecernieks,
īsi pirms aveņu ziedēšanas ierobežojami pieaugušie īpatņi.
Pārziemojušie d
ārza vaboļu
kāpuri, kas līdz jūnijam būs pārvērtušies par vabolēm, salīdzinoši īsu laiku lidināsies virs zālājiem dārzos un parkos. Vaboļu mērķis ir turpināt savas populācijas attīstību – augsnes virskārtā sadēt oliņas. Novērots, ka pieaugušās vaboles jaunajos ābolos un bumbieros mēdz izgrauzt robus, bet līdz šim tās ražu nopietni nav apdraudējušas. Kāpuri, kas izšķilsies tikai pēc mēneša, barosies ar zālaugu saknēm.
VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv sadaļā Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai katru dienu pieejama jauna informācija par nozīmīgāko kultūraugu slimību un kaitēkļu izplatību dažādos Latvijas novados.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
