Kaitēkļu izplatība augļu dārzos jūlijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ābeļu un bumbieru kraupja izplatība šogad, pēc VAAD inspektoru novērotā, ir lielāka nekā iepriekšējā gadā.
Jūlijā turpinās attīstīties kraupja sekundārā infekcija, tādēļ, izvērtējot situāciju dārzā, vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos jāturpina lietot fungicīdi ražas aizsardzībai.
Arī bumbieru-kadiķu rūsa šovasar attīstās ļoti bagātīgi – attīstībai atbilstošu laika apstākļu sakritība un jau jūnija vidū gandrīz visas lapas atsevišķos dārzos bija noklātas ar dzeltenajiem plankumiņiem. Ja kādā jaunā dārzā maziem kociņiem rūsas bojājumi redzami tikai uz dažām lapām, tās var nolasīt, lai rudenī nepalielinātu slimības izplatību.
Lielākiem kokiem var izzāģēt un iznīcināt stipri bojātos zarus, lai no rūsas inficētām lapām rudenī nepaspētu izlidot sporas. Fungicīda smidzinājumam rudenī nozīme būs tikai tad, ja tas būs veikts pirms sporu izlidošanas. Iespējams, ka koši dzeltenie rūsas plankumi parādīsies arī uz bumbieriem – arī šie augļi savācami un iznīcināmi.
Jūlijā dārzos turpināsies augļu briešana un noteikti būs novērojamas augļu parastās puves pazīmes gan āboliem un bumbieriem, gan plūmēm un ķiršiem. Slimības attīstībai patīk siltais laiks un vajadzīgs arī nedaudz mitruma. Katrs sapuvušais un dārzā palikušais auglis kalpo kā slimības infekcijas avots, tādēļ, domājot par augļu dārza veselību turpmākajos gados, bojātos augļus vajadzētu savākt un iznīcināt. Ja puvušie augļi paliek zaros, tad daļa no tiem mumificēsies, nākamajā sezonā veicinot agru puves izplatību.
Skābo ķiršu stādījumos jūlijā jāturpina likvidēt ar kauleņkoku pelēko puvi inficētos zarus, kas pastiprināti sveķojas, ir nokaltuši ar visiem ziediem, lapām vai jaunajām ogām. Nākamajā gadā šie zari neizplauks, bet vairos infekciju augļu kokā.
Arī pāragrā rudens pazīmes jūlijā (dzeltējošās lapas) galvenokārt skābo ķiršu stādījumos liecina par ķiršu lapbires klātbūtni. Dzeltenās lapas rūpīgāk apskatot, redzami plankumiņi, kuros atrodas sēnes sporas. Tas veicina lapu atmiršanu, tādēļ raibi dzeltenās lapas nobirst un koki novājinās, arī raža stipras infekcijas gadījumā neienākas. Ķiršu lapbires inficētie zari izgriežami, jo arī tie nākamajā pavasarī neatjaunosies. Pēc ražas novākšanas iespējams fungicīda smidzinājums.
Krūmogulājos lapas un arī ogas jūlijā turpinās bojāt ogulāju kausiņrūsa. Upeņu un ērkšķogu lapas un jaunos dzinumus, spēcīgas infekcijas gadījumā arī ogas, apdraudēs ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstība.
Uz ogulāju lapām turpinās attīstīties lapu plankumainības. Aveņu stādījumos uz jaunajiem dzinumiem iespējamas iedegu un aveņu mizas plaisāšanas pazīmes – slimos augus labāk izvākt no dārza. Ja aizsardzībai pret minētajām slimībām paredzēts izvēlēties fungicīda smidzinājumu, tad tas darāms pēc ražas novākšanas.
Ja jūlijs būs bagāts ar nokrišņiem, tad vēlo šķirņu zemeņu audzētājus satrauks pelēkās puves izplatība uz ogām. Toties siltums un sausums jūlijā patiks zemeņu ērču un tīklērču attīstībai. Tās pēc ražas novākšanas ierobežojamas ar atbilstošu preparātu.
Smiltsērkšķu stādījumos briestošajās ogās olas sāks dēt smiltsērkšķu raibspārnmuša. Šā dažviet Latvijā ļoti izplatītā kaitēkļa klātbūtnes konstatēšanu var veikt, smiltsērkšķu zaros izkarot dzeltenos līmes vairogus. Nelielās platībās mušu ar līmes vairogiem var arī ierobežot.
Ķiršu mušai ogu veidošanās laikā jau otro gadu bija apgrūtināta izlidošana no augsnes, jo tā daudzviet bija sakaltusi. Tomēr tās, kas izlidoja, uz ogām sadēja oliņas. Jūlijā mušas kāpuri kopā ar bojātām ogām vai atsevišķi būs nokrituši zemē un sāks iekūņoties augsnē. Tādēļ vairāk sabojāto ogu parasti ir saldajiem ķiršiem, bet nepatīkamā piedeva ķiršogās sastopama arī skābajiem ķiršiem, kas nogatavojas vēlāk.
Arī citi augļu dārzos jau jūnijā attīstību sākušie kaitēkļi jūlijā turpinās baroties un attīstīties.
Bumbierēs no lapām satītajos cigāros būs attīstījušies lapu koku tinējsmecernieka kāpuri. Lapu veidojumiem nokrītot zemē, kāpuri augsnē iekūņosies.
Turpinās lidot ābolu un plūmju tinēju, arī pīlādžu tīklkožu tauriņi – šo kaitēkļu rezerves dabā šķiet nebeidzamas. Jūlijā jaunajos ābolos un plūmēs sāks baroties to kāpuri. Vismazākie un grūtāk pamanāmie ir pīlādžu tīklkožu kāpuri, kas veido ābolos smalku eju tīklojumu, padarot augļus rūgtus. Ābolu tinēja invadēto augļu lielākā daļa parasti nobirst zemē kopā ar kāpuriem. Savācot nobirušos augļus, var samazināt kaitēkļa populāciju nākamajā sezonā. Jūlijs arī ir īstais laiks, kad ap augļu koku stumbriem aplikt kukaiņu ķeramās jostas, jo minētie tinēji, arī ābeļu ziedu smecernieki jau sāk gatavoties ziemošanas periodam.
Augļu koku lapu apakšpusē jūlijā turpinās baroties un vairoties tīklērces. Uz zariem attīstīsies bruņutis. Laputis, kas šogad augļu dārzos novērotas ļoti daudz, turpinās ierobežot jauno dzinumu attīstību. Minēto kaitēkļu ierobežošana ir diezgan neiespējama, jo kaitēkļi visbiežāk koncentrējas lapu apakšpusē.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūlija numurā
