Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā? 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”.
Augustam pats raksturīgākais ir īpašās smaržas un ne ar ko citu nesajaucamās skaņas. Viss gaiss smaržo pēc jaunās maizes, smaržo dārzi pēc agro šķirņu āboliem un lauki pēc jaunajiem kartupeļiem, smaržo uzartā zeme pēc tikko nolijušā siltā lietutiņa.
Piķa melnajā augusta vēlo vakaru tumsā nebeidzas kombainu dūkoņa un sienāžu sisināšana, kuru ik pa brīdim papildina dzērvju klaigas. Tā tuvojas rudens – lai tas tiešām būtu bagāts vīrs un visiem viss izdotos, un lai augustā iespējamie kaitīgie organismi pastāvētu tikai kā nekaitīga piedeva ražas plūdumam.
Graudaugu sējumi
Jūlijā ir mirklis, kad agrāko vasaras kviešu sējumi ir ļoti grūti atšķirami no vēlāko ziemas kviešu sējumiem. Pienākot augustam, viss nostājas savās vietās, jo ziemas kviešu un rudzu vārpas drīz vien sasniegs pilnbriedu. Pirms tam kalšu virzienā jau būs devušies ziemas mieži, arī agrākās ziemas kviešu šķirnes.
Nokrišņiem bagātā jūlija pirmā puse, sadarbojoties ar ieilgušo pavasari, kulšanas sākumu daudzās saimniecībās atvirzīja tuvāk rudenim, tādējādi īsajā kulšanas–sējas periodā veicamos darbus pārbīdot vēl tuvāk citu citam, neparedzot iespējas atelpai.
Augustā graudaugu slimību ierobežošanas pasākumi, smidzinot fungicīdus, ir beigušies gan ziemāju, gan vasarāju sējumos. Vasarāju sējumos joprojām turpināsies lapu un vārpu slimību attīstība. Kviešu lapu dzeltenplankumainība, miežu lapu tīklplankumainība un auzu vainagrūsa turpinās inficēt zaļās vasaras kviešu, miežu un auzu lapas.
Graudzāļu miltrasa turpinās attīstīties uz lapām, stipras infekcijas gadījumā skarot arī vārpas. Veicot nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori secinājuši, ka aizvadītajos vasaras mēnešos nebija vērojama dzeltenās rūsas un brūnās rūsas uzmācīga izplatība, nemaz netika atrastas miežu pundurrūsas pazīmes. Augustā gan iespējama rūsu parādīšanās vēl kādā zaļākā sējumā, rudzu laukos arī graudzāļu svītru rūsa var vizuāli sabojāt stiebru izskatu.
Savukārt uz vārpām turpinās attīstīties vārpu plēkšņu plankumainība. No agrāk inficētajām vārpām tā ar vēja palīdzību nonāk uz veselajām. Zaļākos sējumos būs atpazīstama baltvārpainība – laukam nodzeltējot, tukšās baltās vārpas var pamanīt tikai ļoti rūpīgs vērotājs, jo tās nenolīkst no graudu smaguma. Pirmās melnā sodrējuma infekcijas pazīmes jūlijā attīstījās uz baltvārpainības skartajiem augiem. Augustā melnais sodrējums atradīs arī citu iemeslu izplatīties, sevišķi lietainā laikā – nepilnvērtīgi attīstījušās vārpas pārklāsies ar melno sēnes apsarmi.
Pastiprinātā nokrišņu deva bija pa prātam vārpu fuzariozes attīstībai – ilgstoši sausos laika apstākļos tā parasti problēmas graudu realizācijā nesagādāja. Jūlijā vasarāju sējumos konstatēja gan ar miežu putošo melnplauku inficētus miežus, gan ar auzu putošo melnplauku inficētas auzas. Ar putošām melnplaukām inficētie augi augustā būs izputējuši, augumā garākie veselie augi tos būs nomākuši, bet sporas saglabāsies uz graudiem, arī nokļūstot klētī. Tādēļ rudenī jāatceras par slimības klātbūtni vasarā, kad kaimiņam apsola labu auzu sēklu. Melnplaukas var ierobežot tikai ar sēklas materiāla kvalitatīvu kodināšanu, lietojot sistēmas iedarbības kodni.
Lietavu izprovocētie nezāļu armijas papildspēki, iespējams, būs radījuši pamatotu vajadzību kādā daļā sējumu pirms kulšanas lietot glifosātu saturošu herbicīdu. Jau jūlijā gan ziemāju, gan vasarāju sējumos bija vērojams, ka nezāles pāraug labību, un kombainu darbs būs apgrūtināts.
Ja, izvērtējot situāciju konkrētā laukā, tas izrādīsies nepieciešams, Latvijā ir atļauts pirms kulšanas veikt minēto smidzinājumu, bet precīzi ievērojot nosacījumus – smidzinājums veicams tikai graudu pilngatavības attīstības stadijā (AS 89) 7–10 dienas pirms kulšanas (dienu skaits norādīts katra preparāta lietošanas instrukcijā), nelietojot šo nezāļu ierobežošanas paņēmienu sēklu laukos. Lietojums citā graudaugu attīstības fāzē nav pieļaujams, jo preparāti ir reģistrēti nezāļu ierobežošanai, nevis graudu nogatavināšanai, tā audzētājam radot vien zaudējumus.
Domājot par rudens sēju, sēklai domātās graudu tonnas rūpīgi jāattīra no nezāļu sēklām, sīkiem graudiem un citiem piemaisījumiem. Jāizvēlas piemērota kodne un ziemāju graudaugu sēklas materiāls jākodina, lietojot ieteikto devu. Devu palielinot, var pasliktināties dīdzība vai arī veidoties kropli dīgsti. Turpretī, devu samazinot vai nekodinot nemaz, sadīgušie augi ātrāk kļūs slimību ieņēmīgi un sliktāk sagatavosies pārziemošanai.
Kartupeļu stādījumi
Arī šovasar, neraugoties uz to, ka siltummīļiem tika atvēlētas tikai divas nedēļas, kartupeļus apdraudošo sēņu sacensībā atkal uzvarēja kartupeļu lapu sausplankumainība – kā augstāku gaisa temperatūru un sausākus laikapstākļus cienoša slimība. Augustā tās attīstība turpināsies, lai arī šo vasaru par karstu un sausu nekādi nevar nosaukt. Kartupeļu lakstu puves pirmās nenozīmīgās pazīmes VAAD inspektori stādījumos atrada jūlija sākumā, nedaudz vairāk – jūlija vidū.
Vēl gan, skatoties visas valsts mērogā, neviena sezona nav aizvadīta bez lakstu puves masveida izplatības kādā stādījumā. Tāpēc arī šī vasara un rudens sākums nebūs izņēmums, jo slimību ierosinošā sēne nevar sūdzēties ne par mitruma trūkumu, ne par lielām novirzēm no attīstībai optimālās gaisa temperatūras (15–20 0C). Infekcijas plašākai izplatībai vēl nepieciešams, lai stādījuma saimnieks neveiktu kārtējo aizsargājošo smidzinājumu.
Ja slimība kādā stādījumā ir sākusi izplatīties, tad apkārtējo kartupeļu stādījumu inficēšanās ir tikai laika jautājums, jo sporas izplatās ar lietu un vēju. Lai aina kļūtu pilnīgi skaidra, jāatceras, ka, augustā turpinoties intensīviem nokrišņiem, sporas ieskalosies augsnē un ar lakstu puvi inficēsies arī bumbuļi.
Augustā stādījumos vēl varēs atpazīt vīrusslimos kartupeļu cerus – tiem būs deformētas, sačokurojušās, priekšlaikus nodzeltējušas lapas, tie ir atpalikuši augumā. Bumbuļi slimajos ceros attīstās, tie nav kaitīgi ne cilvēkiem, ne mājlopiem, bet tos nevajag izmantot stādīšanai. Tāpat stādīšanai nevajag atlasīt to trūcīgo ražu, kas attīstījusies zem bakteriālās melnkājas nomelnējušiem lakstiem. Mēneša beigās un septembrī ražu vācot, slimie bumbuļi vairs nebūs atšķirami no pārējiem.
Cīņa ar kartupeļu lapgrauža kāpuriem augustā ir iegājusi finiša taisnē. Laksti izauguši pietiekami lieli, un kāpuru barošanās tos vairs neietekmē, agrajām šķirnēm laksti jau nokalst vai arī laksti ir nograuzti jau iepriekšējos mēnešos, un kāpuri augsnē iekūņojušies. Vecās pavasara vaboles vairs nav – tās, kuras tajā pašā laukā izlīdīs no zemes augusta otrajā pusē, būs jaunās, izsalkušās lapgrauža vaboles, kurām strauji jāuzbarojas, lai pārziemotu.
Tauriņziežu sējumi
Lauka pupu sējumos augustā turpināsies pupu brūnplankumainības, pupu koncentriskās plankumainības, pupu rūsas izplatība uz lapām un, iespējams, arī uz pākstīm. Savukārt pākstīs attīstību turpinās pupu sēklgrauža kāpuri. Daļa no tiem jau uz lauka pupu graudos izdzīvos arī kūniņas attīstības stadiju, kļūs par vabolēm un ziemos augsnē, bet daļa paliks pupu graudos un ziemos turpat, kur pupas. Ja pupas izlietos lopbarībai, tad kaitēkļa dzīves cikls būs beidzies, bet, ja invadētās pupas glabās sēklai, tad viss turpināsies pavasara pusē.
Augsnē ziemos arī tauriņziežu smecernieku jaunie pieaugušie īpatņi, kuri no augsnē dzīvojošiem kāpuriem tikai augustā būs attīstījušies par vabolēm. Arī zirņu sējumos augustā nogatavosies graudi – lielākā daļa tumšā zirņu tinēja kāpuru negaidīs kombaina ierašanos, bet dosies prom no pākstīm, lai kokonos pārziemotu augsnē. Pupu laputis, kuru invāzija šovasar nebija sevišķi aktuāla, augsnē nepārziemo – tās, izšķīlušās no oliņām, sējumos ierodas no citām ziemošanas vietām.
Kukurūzas sējumi
Augustā kukurūzas laukos veidosies vālītes un, graudiem briestot, nāksies novērot dažu slimību pazīmes. Gandrīz katrā sējumā, sevišķi tajos, kur vālītes nav noslēptas lapās, sastopams melnais sodrējums. Slimība attīstās uz krusas, peļu, gliemežu un meža dzīvnieku aktivitātēs iepriekš bojātām augu daļām, jo slimība galvenokārt inficē atmirušus audus.
Biežāk pamanāms, ka daļa graudu vālītē kļūst melni, bet iespējams, ka ar tumši zaļu līdz melnu putošu apsarmi pārklājas lapas, kas apņem vālīti, un nomelnē stiebri. Melnā sodrējuma sēne neveido mikotoksīnus, tādējādi nav kaitīga. Toties slimības ierosinātājs saglabājas uz inficētiem augiem un augu atliekām, tāpēc, neievērojot augu maiņu, palielinās infekcijas risks.
Kukurūzas vālīšu melnplauka ar katru nākamo gadu kļūst aizvien izplatītāka. Iespējams, sējumā neejot un to nemeklējot, slimība attīstījusies nepamanīta jau vairākus gadus. Augu inficēšanās notiek no ziedu skaras parādīšanās līdz piengatavībai (AS 53–73) – tad tie ir visatvērtākie melnplaukas infekcijai. Inficēšanos veicina dažādi mehāniskie bojājumi un sabiezināti sējumi.
Inficētajās vietās veidojas pūšļveida izaugumi. Sākotnēji tie ir salīdzinoši nelieli, slēpti zem vālīti nosedzošām lapām, pārklāti ar balti pelēcīgu apvalku. Bieži vien vālītē ir bojāti gandrīz visi graudi, kas, laikam ritot, palielinās, veidojot atbaidošus un smagus veidojumus, kuri ir pildīti ar melnām sporām. Apvalkam saplīstot, sporas aizlido, bet infekcija uz augu atliekām un augsnē saglabājas 2–3 gadus.
Sporas neapdraud dzīvnieku veselību, toties saglabā dzīvotspēju, arī izejot cauri dzīvnieku zarnu traktam. Kukurūzu bieži sēj atkārtoti vienos un tajos pašos laukos, maldīgi domājot, ka, sējot kodinātus graudus, augs būs pasargāts. Kukurūzas graudu kodināšana pasargā tikai no tā slimības ierosinātāja, kas ir uz sēklām, bet atkārtotajos sējumos augi inficēsies no ierosinātājiem, kas saglabājušies laukā no iepriekšējiem gadiem. Veģetācijas periodā ierobežot nav iespējams ne melno sodrējumu, ne melnplauku.
Rapšu sējumi
Vairākas rapšu audzēšanas sezonas aizritēja bez īpaši ekstrēmiem pārdzīvojumiem. Šogad skats uz sējumiem jūlijā dažviet pavērās nepatīkamāks. Auga augšējā stāvā jūnijā bija sapulcējušies pārāk daudz sēklu smecernieku un krustziežu pāksteņu pangodiņu pieaugušo īpatņu. Tie diezgan bagātīgi sabojāja pākstis. Iestājoties jūlija lietus periodam, mehāniski bojātajās pākstīs ātri iesakņojās krustziežu sausplankumainības un pelēkās puves sēnes. Turklāt kukaiņēdāji putni saprata, kur meklējama barība svaigu kāpuru izskatā, un pākstis izknābāja. Tādējādi šādi apstrādātos laukos sēklu raža būs zemāka, nekā to varēja prognozēt tikai pēc stublāja smecernieku un krustziežu spīduļu sagādātajiem bojājumiem.
Daudzos sējumos lielākos apjomos nekā iepriekšējos gados sevi no jauna šovasar pieteica baltā puve. Laukos vērojami puves bojātu augu laukumi, kur sēklu raža nenobriedīs, jo stublājs ir bojāts. Tādēļ pēc rapšu lauku nokulšanas ir vērts atlicināt dažus mirkļus pēcpļaujas atlieku apskatei – tur labi redzami gan sakņu kakla puves, gan baltās puves, gan pelēkās puves bojājumi. Dažreiz var atmaksāties zināt, cik daudz un kādi slimību ierosinātāji saglabāsies nākotnei.
Balto puvi ierosinošie sklerociji saglabās dzīvotspēju augsnē 4–5 gadus, pacietīgi gaidot atgriežamies saimniekaugu – rapsi vai kādu citu krustziežu dzimtas augu, arī nezāles. Diemžēl rudzupuķes un kumelītes nesaslima ne ar balto puvi, ne ar kādu citu, jo pārauga arī labi attīstītus rapšus, apgrūtinot ražas novākšanu. Attiecībā uz glifosātu tipa herbicīda lietošanu rapšu sējumos pirms kulšanas nosacījumi ir tādi paši kā graudaugiem.
Ja augustā turpinās līt, tad vasaras rapšu pākstis arī inficēs krustziežu sausplankumainība, parādīsies puves uz stublājiem. Uz pākstīm, kamēr tās zaļas, var turpināt attīstīties kāpostu laputu kolonijas. Par labu barības bāzi vasaras rapšus atzīst kāpostu cekulkodes – tām sezonā attīstās vairākas paaudzes. Rapšu attīstību kaitēklis vairs būtiski neietekmēs, bet palīdzēs vairoties cekulkodēm. Augustā arī no balteņu tauriņu sadētajām oliņām šķilsies kāpuri – tie barosies gan ar kultūraugiem, gan nezālēm vasaras rapšu sējumos.
Augusta vidū sāksies ziemas rapšu sēja. Slapjā vasara šogad ir gliemežu sabiedrotā. Tādēļ savlaikus jāsaprot, vai gliemežus ierobežojošs limacīds jālieto jau pirms rapšu sadīgšanas (AS 00), lai vēlāk nesadīgušo vai slikti sadīgušo sējumu neattaisnotu ar sliktu sēklas dīdzību.
Pirmā slimība, kas katru gadu jau dīgļlapu attīstības stadijā (AS 10) sāk izplatīties rapšu lapu apakšpusē, ir rapšu neīstā miltrasa. Pēc līdzšinējiem novērojumiem tās infekcijas pakāpe parasti nav tik augsta, lai būtiski ietekmētu augu attīstību. Izplatība un attīstība būs atkarīga no laikapstākļiem – karstā un sausā augustā slimības pazīmju būs mazāk nekā vēsā, mitrā un miglainā. Iespējami arī spradžu bojājumi, bet diezin vai šogad ir cerības uz sausu un karstu augusta otro pusi, kāda būtu pa prātam spradžu pārliekām aktivitātēm.
Toties nekādi augusta laikapstākļi neierobežos nezāļu dīgtspēju, tādēļ to ierobežošana uzsākama jau reizē ar rapšu sēju. Pareizi izvēlēties piemērotāko herbicīdu palīdzēs VAAD sagatavotais izdevums Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2022. gadam. Protams, preparāts jāpielāgo savā laukā izplatītajām nezālēm, lietotajai agrotehnikai, savām iespējām un pārliecībai.
Dārzeņu sējumi un stādījumi
Sīpolu bīstamākajai slimībai – sīpolu neīstai miltrasai – šovasar izveidojās attīstībai piemēroti laikapstākļi. Pirmās pazīmes uz lokiem bija vērojamas jūlija pirmajā pusē. Augustā parasti sīpolu raža sasniegusi novākšanas gatavību – to ieteicams novākt siltā un sausā laikā, novācot sīpolus ar izžuvušu sakņu kakliņu. Sīpolu sējumos, kur raža tiks novākta vēlāk, augustā vēl iespējams veikt fungicīda smidzinājumu – puvju, sīpolu rūsas un melnā sodrējuma ierobežošanai.
Arī ķirbjaugu lielākajam ienaidniekam – ķirbjaugu neīstai miltrasai –, lai attīstītos, vajadzīgs augsts gaisa mitrums un pieticīgs siltums. Ja šie faktori sakrīt, tad tā dažās dienās var iznīcināt gurķu lapas. Augustā slimības izplatība turpināsies, sevišķi, ja ķirbjaugi aug atkārtoti tajā pašā vietā, jo slimības ierosinātāji saglabājas augsnē un uz augu atliekām līdz pieciem gadiem. Augustā, palielinoties gaisa mitrumam, visiem ķirbjaugiem pastāv iespēja inficēties ar ķirbjaugu sausplankumainību – arī tā mēdz attīstīties strauji. Augu lapas kļūst nekrotiskas un iet bojā, toties slimību ierosinošais sēnes micēlijs saglabājas augsnē vēl turpmākos divus gadus.
Burkānu sējumos turpināsies burkānu sakņu briešana, bet lapām palielināsies iespēja inficēties ar čemurziežu īsto miltrasu. Slimības attīstībai piemērotas augusta temperatūras svārstības – vēsākās naktis ar paaugstinātu gaisa mitrumu un siltas, sausas dienas. Arī burkānu lapu sausplankumainība un burkānu lapu brūnplankumainība intensīvāk attīstīsies palielinātā gaisa mitrumā diezgan lielā gaisa temperatūras amplitūdā. Ir iespējama lapu slimību ierobežošana ar fungicīda smidzinājumu.
Arī galda biešu vēlāko sējumu lapas augustā vēl iespējams aizsargāt no lapu slimību izplatības, ja tas nepieciešams. Uz lapām varēs atrast biešu lapu sīkplankumainības, biešu lapu sarmplankumainības, biešu lapu joslainās plankumainības izraisītos bojājumus. Iespējama arī biešu miltrasas un biešu rūsas attīstība uz lapām. Siltā augustā arī iespējama pupu laputu koloniju savairošanās lapu apakšpusē, bet lielajā lapu masā tā vairs būtiski neietekmēs augu attīstību.
Kāpostu stādījumi arī šogad neiztika bez kaitēkļiem. Kāpostu laputis arī augustā var turpināt laputu koloniju attīstību, pelēcīgu laputu slānis pārklās lapu apakšpusi un sabojās arī galviņas. Kāpostu audzētājiem pārsteigumus vairs nespēj sagādāt kāpostu cekulkodes izplatība. Kaitēklis ekonomiski nozīmīgos daudzumos novērots vairākos aizvadītajos gados, un šāgada vasara, lai arī nedaudz mazākā apjomā, nav izņēmums.
Sezonā cekulkodei attīstās vairākas paaudzes, tādēļ kāpostu stādījumos arī augustā būs atrodami gan kāpuri, gan kūniņas, gan lidināsies pieaugušie īpatņi, gan atrodamas oliņas lapu apakšpusē. Iespējams gan, ka jūlija lietainās un vēsākās dienas kaitēkļa attīstību nedaudz ierobežoja. Jūlija otrajā pusē bija novērojama balteņu tauriņu lidošana – tas norāda, ka augustā uz kāpostu lapām barosies otrās paaudzes kāpostu un rāceņu balteņu kāpuri.
Vēlīno kāpostu ražas aizsardzībai pret krustziežu sausplankumainību un puvēm augustā iespējams veikt fungicīda smidzinājumu. Veicot jebkādas slimības izplatības ierobežošanu, vispirms jāatrod preparāta aprakstā, cik dienām jāpaiet no smidzinājuma brīža, līdz dārzeņus drīkst novākt un piedāvāt patēriņam. Gadās, ka nogaidīšanas laiks strauji augošajiem dārzeņiem nav ekonomiski izdevīgs – tad labāk iztikt bez augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanas. Smidzinājums gan neierobežos dārzeņu slapjās puves izplatību, jo šo puvi izraisa baktērija, kas atrodas augsnē.
Augustā, palielinoties gaisa mitrumam, dienas un nakts temperatūru starpībai, arī tomātu siltumnīcās straujāk attīstīsies slimības. Uz lapām un augļiem izplatīsies tomātu lapu sausplankumainība. Sākoties kartupeļu lakstu puves izplatībai, arī tomāti saslims ar augļu brūno puvi, jo slimībām ir viens ierosinātājs. Arī tomātu lapu brūno pelējumu ierosinošā sēne gaida paaugstināto mitrumu augusta naktīs, lai uz tomātu lapām veidotu zaļgandzeltenus plankumus ar samtainu apsarmi lapas apakšpusē. Visas slimās augu daļas izvācamas no siltumnīcas un iznīcināmas. Ja uz augļu galiem vērojami brūni plankumi, tad tur vairs nekas līdzams nav – mēslojumā tomātiem pietrūka kalcija (Ca), un tas izpaužas kā fizioloģisks bojājums.
Augļu dārzi
Augļu dārzos šogad no augļu pārbagātības zari nelūzīs – vismaz Kurzemes pusē. Slimību izplatībai gan tas ir vienalga, jo izplatītākās un bīstamākās slimības – ābolu un bumbieru kraupja – sekundārās infekcijas attīstība augustā turpinās, kamēr dārzos turpinās augļu ražas briešana. Tā izplatās augļu koku vainagā, turpinot pasliktināt augļu kvalitāti, jo slimības attīstībai parasti pietiek gan mitruma, gan siltuma.
Tāpēc, ievērojot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu vēlās rudens un ziemas šķirnes augļus ir iespējams turpināt aizsargāt no kraupja infekcijas izplatības. Spēcīgas kraupja infekcijas dēļ augļi sāk plaisāt, pievilinot dažādus kukaiņus. Kukaiņi savukārt kraupaino augli inficē gan ar augļu parasto puvi, gan, iespējams, ar augļu rūgto puvi.
Šīs kopdarbība saimniekam liek samierināties ar realizācijai nederīgu ražas daļu. Gan augļu parastās puves, gan kauleņkoku pelēkās puves bojātos augļus no dārza vajadzētu izvākt, lai nepaliktu infekcijas perēkļi nākamajam gadam. Jāatceras, ka slimību ierosinātāji ir arī zaros, kuriem tāpat kā bojātām ogām dārzā nevajadzētu atrasties. Galvenokārt skābo ķiršu stādījumos būs vērojama kauleņkoku lapbires izplatība, kas bojā zarus un pasliktina kociņu ziemcietību. Minētās slimības pēc ražas novākšanas iespējams ierobežot ar piemērota fungicīda smidzinājumu.
Šovasar sevi pamatīgi pieteica bumbieru–kadiķu rūsa. Augustā turpināsies slimības attīstība – ja lapas virspusē acis priecē koši dzelteni plankumi, tad lapu apakšpusē šobrīd vēl gludos izaugumos briest sporas, kas pārziemot uz kadiķiem dosies tikai septembrī. Ļoti stipras infekcijas gadījumā arī uz augļiem iespējama oranžo plankumu veidošanās. Augustā jāsamierinās ar slimības klātbūtni – lapas nolasīt nav iespējams, un arī koks, bez laika nonācis bezlapu situācijā, nebūs tik pārliecinošs par savu pārziemošanu.
Augusta beigās būs novākta upeņu, jāņogu un ērkšķogu raža. Uz krūmogulāju lapām turpinās attīstīties ogulāju lapu sīkplankumainība, ogulāju lapu iedegas, ērkšķogu Amerikas miltrasa, ogulāju kausiņrūsa. Slimību izplatību rudenī gan iespējams ierobežot tikai ar agrotehniskajiem paņēmieniem.
Neiztrūkstošajiem augļu dārzu iemītniekiem – dažādu sugu kaitēkļiem – augusts ir atvadas no vasaras aktīvās dzīves. Vēl feromonu lamatās mēdz ielidot pa kādam plūmju tinēja, ābolu tinēja un pīlādžu tīklkodes tauriņam, bet tas tikai apstiprina to, ka dabā nekas nesākas un nebeidzas ar datuma nomaiņu kalendārā. Lielākā daļa kaitēkļu jau ir kāpura attīstības stadijā, augļos labi pabarojušies un saprotot, ka pašu sabojātie augļi kā patvērums ziemā nenoderēs.
Ābolu tinēja, ābolu zāģlapsenes, pīlādžu tīklkodes kāpuri pametīs ābolus, lai iekūņotos un pavasari sagaidītu zemsedzē, mizas spraugās vai zem sūnām. Arī smiltsērkšķu raibspārnmušas un ķiršu raibspārnmušas kāpuri, plūmju tinēja un plūmju zāģlapseņu kāpuri pamet ogas, līdzko jūtas nobrieduši patstāvīgai dzīvei. Tādēļ zemē nokritušajās ogās bieži vien to vairs nav – tas ir diezgan uzskatāms pierādījums, ka bojātās ogas un augļi jānovāc no koka vai jāsalasa regulāri, lai ierobežotu kaitēkļu izplatību ar dabai draudzīgiem paņēmieniem.
Bumbieru pangodiņa kāpurs jau augustā ir iekūņojies augsnē, mierīgi gaidot pavasari. Arī lapu koku nevienādā mizgrauža vaboles veltīgi meklēt uz koku stumbriem – tās dzīvo savās augļu koka iekšpusē izveidotajās ejās. Ābeļu ziedu smecernieka vaboles var apmānīt, ap koku stumbriem apliekot kukaiņu ķeramās jostas, jo tās ievāksies jostās ziemot, nezinot, ka rūpīgs saimnieks jostas novāks un iznīcinās.
Ierīkojot jaunu zemeņu stādījumu, ieteicams pārliecināties, vai izvēlēto platību uz turpmākajiem četriem gadiem par dzīvesvietu nav izvēlējušies maijvaboļu kāpuri. Ja tie zemē atrodami, tad lauks labāk atstājams melnajā papuvē, jo jauno zemeņu stādu saknes tiem nodrošinās labu barības bāzi.
VAAD mājaslapā sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv katru dienu tiek atjaunota informācija par jaunākajiem nekarantīnas kaitēkļu un slimību novērojumiem kultūraugu sējumos un stādījumos.
