Kaitēkļu un slimību izplatība augļu dārzos augustā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ābolu un bumbieru kraupja brūnganpelēkie plankumi uz lapām un augļiem šovasar augļu dārzos nav reta parādība. Kraupis joprojām uzskatāms par izplatītāko un nevēlamāko slimību, jo inficētajiem augļiem zūd vizuālā pievilcība, tie sliktāk uzglabājas. Savukārt slimās lapas nodrošinās slimības attīstības cikla nepārtrauktību nākamajā sezonā.
Augustā, kamēr dārzos vēl tikai turpinās augļu ražas briešana, diemžēl turpinās arī kraupja sekundārās infekcijas attīstība ābeļu vainagā, pasliktinot augļu kvalitāti, jo slimības attīstībai pietiek gan siltuma, gan mitruma. Tādēļ, ievērojot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu vēlās rudens un ziemas šķirnes augļus ir iespējams aizsargāt no kraupja infekcijas izplatības. Šogad diezgan bieži novērojama spēcīga kraupja infekcija – augļi bojājumu vietās sāk plaisāt.
Plaisas kā viegli pieejama barība pievilina lapsenes, mušas un citus kukaiņus, kas pirms tam apmeklējuši gan ar augļu parasto puvi, gan, iespējams, ar augļu rūgto puvi inficētus augļus. Tādējādi āboli vai bumbieri var lepoties jau ar vismaz divu slimību pazīmēm, bet saimnieks samierināties ar nekvalitatīvu ražu. Ja augustā augļu koku vainagos vērojami ar visām lapām nokaltuši zari, tad, visticamāk, tā ir augļu parastās puves izpausme un šie zari likvidējami.
Foto: Ābolu tinēja kāpurs
Bumbieru dārzos šogad jau jūlijā sarosījās bumbieru–kadiķu rūsa. Iepriekšējā vasarā slimības pazīmes bija atrodamas vien dažās vietās Latvijā, bet šogad tikai atsevišķos dārzos to nav. Augusts ir šīs slimības attīstības mēnesis – sporas, kas pārziemot dosies uz kadiķiem, vēl tikai briest uz lapām redzamajos oranžajos plankumos. Arī uz augļiem iespējama tādu pašu plankumu veidošanās kā uz lapām.
Iespējamo kauleņkoku ražu pavasarī pamanījās ierobežot salnas – postījumi gan bija krasi atšķirīgi pat viena novada robežās. Turpretī slimību attīstību neietekmēja ogu daudzums plūmju vai ķiršu stādījumos. Protams, jo vairāk ogu, jo kauleņkoku pelēkā un augļu parastā puve bija un ir pamanāmāka un izskatās labāk. Arī darba vairāk, jo bojātie augļi no dārza izvācami, lai nepaliktu infekcijas perēkļi nākamajam gadam. Jāatceras, ka slimību ierosinātāji ir arī zaros, kuriem tāpat kā bojātām ogām dārzā nav vietas.
Galvenokārt skābo ķiršu stādījumos vērojama kauleņkoku lapbires izplatība, kas ar dzeltenajām lapām jau jūlijā sāk izraisīt priekšlaicīgas asociācijas ar rudeni. Slimība bojājusi zarus, tādējādi pasliktinās kociņu ziemcietība. Minētās slimības pēc ražas novākšanas iespējams ierobežot ar piemērota fungicīda smidzinājumu.
Augustā būs novākta upeņu, jāņogu un ērkšķogu raža. Uz krūmogulāju lapām turpinās attīstīties ogulāju lapu sīkplankumainība, ogulāju lapu iedegas, ērkšķogu Amerikas miltrasa. Atsevišķos ogulāju stādījumos vasarā tika konstatēta arī ogulāju kausiņrūsauz lapām. Spēcīgas infekcijas gadījumā kā dažus gadus iepriekš tā bojā arī ogas. Ar fungicīda smidzinājumu iespējams ierobežot slimību izplatību.
Foto: aveņu pangodiņa panga
Nogatavojušos zemeņu aromāts augustā jau aizmirsies – turpmākajiem mēnešiem atlikuši jauno stādījumu ierīkošanas un kopšanas darbi. Mēneša pirmajā pusē vēl var nopļaut un iznīcināt vecās lapas – sevišķi, ja tās bojājusi zemeņu brūnplankumainība, baltplankumainība vai zemeņu miltrasa. Ražas laikā diezgan izplatīta bija pelēkā puveuz ogām. Ja bojātās ogas tika atstātas dobēs, tad jārēķinās ar slimības izplatību turpmāk, jo tās ierosinātāji nekur nepazudīs.
Pēc aveņu ražas novākšanas no stādījumiem izgriežami noražojušie, kā arī ar avenāju dzinumu mizas plaisāšanas un aveņu iedegu pazīmēm bojātie dzinumi. Līdzīgi kā zemeņu stādījumos, arī avenes vācot, bija jāsavāc un jāiznīcina pelēkās puves perēkļi.
Aktīvais kaitēkļu izplatības laiks augustā ir beidzies. Palikuši tikai to bojājumi, kas turpina sagādāt raizes par augļu kvalitāti, kā arī par augļu koku un ogulāju veselību. Krūmogulāju stādījumos jāizzāģē kalstošie zari, jo tos, visticamāk, bojājuši jāņogu stiklspārņa kāpuri. Domājot par kaitēkļu populāciju blīvuma samazināšanu dārzā, vajadzētu savākt un izvākt no tā jau pirmos kaitēkļu darbības iespaidā nokritušos augļus un šīs darbības turpināt līdz vēlam rudenim. Tādējādi samazinātos ābolu un plūmju tinēju, zāģlapseņu,pīlādžu tīklkožu un ķiršu mušu izplatība, jo šo kaitēkļu kāpuri, reizē ar bojāto augli nokrituši zemē, savu mājvietu pamet un iekūņojas augsnē līdz pavasarim. Arī apdobju rušināšana un regulāra zāles pļaušana sarežģīs vai padarīs neiespējamu kaitēkļu attīstības nobeiguma daļu.
Augustā nogatavosies smiltsērkšķu ogas, daļā no tām būs atrodami smiltsērkšķu raibspārnmušas kāpuri. Kaitēklis pēdējos gados atsevišķos dārzos savairojies masveidā – arī šie kāpuri pēc ogu sabojāšanas attīstības ciklu turpinās augsnē.
Pirms jauno zemeņu stādījumu ierīkošanas ir vērts pārliecināties, vai nolūkotajā platībā nedzīvo maijvaboļu kāpuri. Ja tie zemē atrodami, tad lauks labāk atstājams melnajā papuvē, jo jauno zemeņu stādu saknes tie apēdīs ja ne šajā rudenī, tad nākamajā sezonā. Maijvaboles kāpurs aktīvi barojas četrus gadus, ar katru vasaru kļūstot ēdelīgāks.
Iepriekšējos mēnešos ābeles, ķiršus un jāņogulājus stipri bojāja laputis. Augustā redzamas tikai kaitēkļu darbības sekas – sačokurojušās lapas, nomelnējuši jaunie dzinumi, jocīgi uzpūtušās un iekrāsojušās lapas. Ja bojājumu ļoti daudz, tad izlases veidā tos labāk izgriezt, jo bojātie dzinumi nepārziemos.
Vairāk par augu slimībām lasiet šeit
