Augu slimību profilakses pasākumi graudaugu sējumos maijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste
Aizvadītais aprīlis neizcēlās ar nokrišņu pārbagātību. No graudaugu slimību attīstības viedokļa – nokrišņi nemaz nebija nepieciešami. Lai arī sniega sega nebija bieza, tomēr ziemošanas periodā izveidojās tāda laika apstākļu un sējumu attīstības sakritība, ka daudzos laukos, sniegam nokūstot, atklājās sniega pelējuma pazīmes. Saule, vējš un virsmēslojums aprīlī ātri palīdzēja sējumos atjaunoties veģetācijai un izplēnēt slimības pazīmēm.
Arī kviešu lapu pelēkplankumainība, kuras no iepriekšējā rudens saglabājušās piknīdas melnu punktiņu veidā uz pelēcīga lapas plātnes fona labi saskatāmas uz ziemas kviešu un tritikāles apakšējām lapām, nav draugos ar vēju un sauli. Ja maijā būs maz nokrišņu, tad pelēkplankumainības izredzes masveidā inficēt jaunās lapas ir niecīgas. Turpretī lietainās dienās radīsies ļoti labvēlīgi apstākļi, lai infekciju izraisošās sporas ar vēja un ūdens pilienu palīdzību no piknīdām nokļūtu uz jaunajām kviešu lapām. Lai nenokavētu slimības attīstības sākumu, iestājoties gaisa temperatūrai virs 15 0C un lietainā laikā, biežāk jāpārbauda sējumi.
Iespējams, tur atradīsies arī graudzāļu miltrasas jaunā infekcija. Atšķirībā no iepriekšējā gada pārziemojušās miltrasas jaunā ir gaišākā krāsā un arī meklējama uz jaunākām lapiņām vai arī uz stiebriem tuvu augsnei. Miltrasa inficē visas graudaugu sugas, tai nepieciešams liels gaisa relatīvais mitrums un visai pieticīga temperatūra – 12–17 0C.
Savukārt rudzu un ziemas miežu sējumos vērts meklēt jaunās stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes. Pēdējos pavasaros aizvien agrāk atrodamas kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes uz ziemas kviešu lapām. Pirmie ar šo slimību inficētie sējumi būs tie, kuros saglabājies daudz ar dzeltenplankumainību inficētu augu atlieku. Slimības attīstībai vajadzīgs vairāk siltuma nekā pelēkplankumainībai, pēdējos gados novērots, ka tā primārai infekcijai izmanto dažas ļoti siltās maija dienas, pēc kurām parasti atkal iestājas vēsāks laiks un arī infekcija strauji neattīstās.
Ja maijs izrādīsies pietiekami silts, tad maijā iespējams arī dzeltenās rūsas infekcijas sākums ziemas kviešu sējumos. Slimība inficē arī rudzus, miežus un tritikāli, bet bīstamāka tā ir ziemas kviešiem, sevišķi, ja izplatība sākas jau stiebrošanas fāzē (AS 31–32). Rudzu sējumos maija beigās uz lapām parasti atrodamas brūnās rūsas pirmās pazīmes, bet jāņem vērā, ka iepriekšējā rudenī daudzos ziemas kviešu laukos arī tika novērota brūnās rūsas klātbūtne. Savukārt ziemas miežu sējumos augu lapas bija inficējusi miežu pundurrūsa. Tas nozīmē, ka ziemāju sējumos ir pietiekami augsts rūsu infekciju fons jaunai attīstībai.
Pirmie kaitēkļi ziemāju graudaugu sējumos, kuriem jāpievērš nopietnāka uzmanība, ir tripši. Lai arī tripši ir sastopami arī kviešu un miežu vārpās, tomēr lielāko kaitējumu tie nodara rudziem. Rudzi maijā attīstās ļoti strauji – pēc pagājušā gada rudenī ieilgušā siltā laika un līdz ar to arī garā veģetācijas perioda saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas augu slimību un kaitēkļu monitoringa speciālistu apkopoto informāciju šogad jau aprīļa vidū rudzi sāka stiebrot, vietām sasniedzot pirmā mezgla attīstības stadiju (AS 31). Vārpošanas laikā, kad kļūst redzamas bojātās baltās diegveida vārpiņas, tripšus ierobežot ir par vēlu – postījumi jau ir paveikti.
Tādēļ, ja graudaugu stiebrošanas sākumā (AS 30) uz viena stiebra atrod 1–3 tripšus, bet stiebrošanas beigās AS (39) 8–12 pieaugušos īpatņus, pamatoti veicams insekticīda smidzinājums.
Arī spradži ziemāju graudaugu zelmeņos atrasti jau aprīlī, bet to uzturēšanās tajos nevienam raizes nesagādā. Toties, sadīgstot vasarāju labībām, spradžiem siltā un sausā maijā vasarāju sējumi liksies ideāla barošanās vieta. Ja turpināsies sausums, tad vasarāju labības pietiekami strauji neattīstīsies, sevišķi neizlīdzināta reljefa laukos, un augi būs pakļauti pastiprinātam spradžu uzbrukumam.
Konstatējot, ka nograuzti vairāk nekā 10% no lapu virsmas, ieteicams veikt kaitēkļu ierobežošanu ar insekticīdu. Vēsā un lietainā laikā bojājumi būs mazāk nozīmīgi, augi straujāk attīstīsies un drīz vien spradžiem negaršos.
Maijā vasarāju sējumos būs sastopami arī it kā bez iemesla bojā gājuši dīgsti un bez iemesla dzeltējoši augi. Bojā gājušā auga sakni ir nograuzis drātstārpa kāpurs, kas, ar to barojoties, augu iznīcina neatgriezeniski. Bet dzeltējošo augu iemesls ir melnās stiebrmušas kāpurs, kas barojas augšanas punktā, iznīcinot centrālo dzinumu, bet neiznīcina sakni.
Gan ziemāju, gan vasarāju sējumos iespējamas pirmās laputis. Parasti tie ir atsevišķi īpatņi, no kuriem augu attīstību ietekmējošas kolonijas veidojas vasaras turpmākajos mēnešos. Arī labību lapgraužu pieaugušie īpatņi – vaboles – barosies gan ziemāju, gan mēneša beigās arī vasarāju labību sējumos. Ja maijs būs īsti vasarīgs, iespējama arī lapgraužu kāpuru šķilšanās – tie barojas ar krietni lielāku apetīti nekā to vecāki.
<em>Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops</em>
