Augu slimību profilakse dārzeņu sējumos maijā 0
Māra Bērziņa, VAADKurzemes reģionālās pārvaldes vecākā inspektore
Iepriekšējā sezonā visu atklātā lauka dārzeņu platībās lielākais kaitnieks bija sausums. Arī šopavasar augsne ir vairāk sausa nekā pārmitra – neesot dabiskajiem nokrišņiem, optimālo mitruma režīmu nodrošināt ir pietiekami dārgi un sarežģīti. Arī augu kaitīgie organismi vienmēr par uzturēšanās vietu un pirmo postījumu veikšanas bāzi izvēlēsies jau citu apstākļu novājinātus augus. Tāpēc svarīgi iespējamos postītājus atpazīt gan augu, gan kaitēkļu un slimību attīstības sākuma posmā.
Siltās, sausās un saulainās maija dienās īpaši jāuzmana dīgstošie kāļu, redīsu, rutku, galda biešu, balto sinepju sējumi un kāpostu stādījumi. Dažādu sugu spradži mēdz būt klāt līdz ar pirmo dīgstu vai iestādīto augu, un to postošās masveida barošanās dēļ sējums dažās dienās var izskatīties kā nesadīdzis.
Maijā sīpolu stādījumos pirmais ievērojamais un nozīmīgais kaitēklis būs sīpolu muša un tās kāpuri. Lielāka iespēja rēķināties ar kaitēkļa postošās darbības sekām būs laukos, kur sīpoli iestādīti atkārtoti vai tuvu iepriekšējā gada stādījumam, jo mušas pupārijos turpat augsnē pārziemojušas. Konstatēt mušu izlidošanu un līdz ar to arī veikt ierobežošanu iespējams, sīpolu platībās izvietojot dzeltenos līmes vairogus.
Dzeltenie līmes vairogi noderēs arī kāpostu audzētājiem, jo ar tiem var konstatēt un kontrolēt arī kāpostu mušas izlidošanu un populācijas blīvumu. Ja kāpostu mušai tomēr būs izdevies netraucētai lidināties pa kāpostu lauku, tad maija otrajā pusē tā uz augsnes pie kāpostu stublājiem sadēs baltas garenas oliņas. No tām pēc nedēļas izšķilsies kāpuri, kuri turpmākā mēneša laikā pārtiks no kāpostu saknēm. Ja kāpuru koncentrācija ir liela, kāpostu lapas kļūst violetas, tie nīkuļo un var aiziet bojā.
Pēdējos gados ir novērota kāpostu cekulkožu savairošanās. Ja maijā, līdzīgi kā pagājušajā pavasarī, sāksies vasara, tad cekulkodes, iespējams, jau šomēnes sāks izplatīties kāpostu stādījumos. Kāpuri izgrauž kāpostiem jauno lapu augšanas punktus, un galviņas neveidojas.
Augsnei sasilstot līdz 12 0C, attīstību turpinās burkānu muša. Pārziemojušie īpatņi izlidos no augsnes un pie čemurziežu dzimtas (burkāni, pētersīļi, selerijas) augu saknēm uz augsnes sāks dēt olas. Arī šīs sējumos nevēlamās mušas pielips pie dzeltenajiem līmes vairogiem. Mazās platībās burkānu mušu var ierobežot, sējumu pārklājot ar agrotīklu, ja vien nav iesēts vietā, kur mušas pārziemojušas.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops maija numurā
