Augu slimību izplatība ziemāju sējumos martā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ziemāju graudaugu un rapšu sējumu vienīgā problēma, kopš teorētiski iestājies ziemošanas periods, ir pārliekais mitrums uz laukiem, kas te parādās, te pazūd. Tas, protams, nav salīdzināms ar 2017. gada rudeni, kad lietavu dēļ daļu ieplānoto platību neapsēja, bet daļa iesētā iznīka noslīkstot.
Šopavasar iznīks tās platības, kas zem ūdens atradās un vēl joprojām atradīsies martā. 2020. gada ražai paredzētās platības sējas gada rudenī tika apsētas labos laika apstākļos, graudaugi tajās attīstījās, kā jau rudenī pienākas.
Rudens nebija tik silts kā 2018. gadā, tāpēc augi lielākajā daļā sējumu sasniedza ziemošanai optimālo attīstības stadiju – no 4 lapu attīstības līdz cerošanas sākumam AS (14–21). Decembrī un janvārī dažviet īslaicīgi sasalusī augsne augiem sāka imitēt ziemas periodu, tomēr no ziemas tā arī līdz martam nekas nesanāca. Nesanāca tāpēc, ka stabili zema temperatūra neiestājās, un jau janvāra vidū ziemas kviešu, rudzu, ziemas miežu un rapšu sējumos augiem tika konstatētas baltās saknītes, kas gados ar četriem gadalaikiem liecinātu par veģetācijas perioda sākšanos.
Martā veģetācijas periods turpināsies, un nu jau pēc ziemas vairs nebūtu nekādas vajadzības. Dažu dienu aukstums augiem neko ļaunu nenodarīs – pēc šobrīd izskanējušām laika prognozēm, 2014. gada marts, kad spēcīgā kailsalā izsala ievērojamas ziemāju platības, šogad neatkārtosies.
Nav arī pamata bažīties, ka uzsnigs biezs sniegs – ja uzsnigs, tad drīz nokusīs, jo dienas garums turpina pieaugt, saulīte parādīsies aizvien biežāk un ilgāk. Nav nekas jauns, ka pavasara mēnešos no rītiem mēdz piesalt – augi tomēr ir mazāk kaprīzi nekā cilvēki un to pat nepamanīs.
Arī maijā mēdz uzsnigt sniegs, būt stipras salnas – kaut vai 2019. gadā, kad ar salnām, kuras jau varēja saukt par salu, cīnījās krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzētāji. Rapšu audzētājiem gan atlika vien noraudzīties uz jau ziedošajiem sējumiem un zīlēt – atjēgsies vai neatjēgsies? Atjēdzās, ziedēja tālāk, un bija laba raža. Izņemot to novadu, pagastu vai pat tikai atsevišķu lauku nogabalus, ko vasarā apciemoja vētra ar krusu, kurai aizejot nekas vairs neatjēdzās.
Atliek secināt, ka nodarboties ar lauksaimniecību gadu no gada kļūst riskantāk. Saimniekiem jāmācās izmantot šķirņu, tehnoloģiju un apdrošinātāju piedāvātais. Princips: sējmašīna–miglotājs–kombains, šķiet, sāk slikti darboties. Laika apstākļus tieši neietekmēsim (lai gan globālos mērogos mēs ar savu attieksmi, darbību vai bezdarbību tieši to darām), tādēļ, lai bez lieliem zaudējumiem saimniekotu, tas jādara, piesaistot savas un citu smadzenes, ne tikai jaudīgo tehniku.
Ziemāju graudaugi un rapši visus garos un tumšos ziemas mēnešus laukos nebija vieni paši. Ar viņiem kopā bija augiem kaitīgie organismi. Izpausmes varēja vērot visu ziemu. Uz ziemas kviešu lapām dažviet bagātīgi attīstījusies gan kviešu lapu pelēkplankumainība, gan graudzāļu miltrasa. Šīs slimības spēj attīstīties jau +5 0C temperatūrā, tātad var teikt, ka arī slimības ierosinātāji iepriekšējos mēnešos bijuši kaujas gatavībā. Tikai atšķirībā no saimniekauga tie nav patērējuši barības vielas un gaidīšanas režīmā nav kļuvuši augiem mazāk bīstami.
Arī brūnā rūsa un dzeltenā rūsa ir aukstumizturīgas slimības, kuru sporu dīgšana iespējama jau 0–2 0C temperatūrā. Labi, ka 2019. gada rudens nebija tāds rūsu rudens kā 2018. gadā, kad rūsas infekcijas pazīmes bija sastopamas ļoti daudzos sējumos.
Sējumos dzīvo arī pelēkā un sārtā sniega pelējuma ierosinātājsēne, bet maz ticams, ka tai tiks dotas iespējas izpausties – sējumi ir skaisti un veselīgi. Lai arī sēne attīstībai izmanto visus augus negatīvi ietekmējošos apstākļus, šis nebūs sniega pelējuma pavasaris ne graudaugiem, ne rapšiem.
Martā apsekot savus laukus varētu būt interesanti, lai konstatētu, vai pēdējo 60 gadu siltākajā ziemā kopš rudens ir vērojamas kādas izmaiņas. Vai parādījušās kādas rudenī nepamanītu slimību pazīmes vai paaugušās nezāles, varbūt dažas jau uzziedējušas. Kaitēkļus, kuri arī turpat sējumos vai to tuvumā atradušies kopš rudens, tik viegli pamanīt nevarēs. Lielās labību laputis martā no oliņām nešķilsies, un arī tripši pagaidīs, lai rudzi attīsta vismaz divus mezglus. Protams, tripši būs labi pārziemojuši, tāpat arī labību stiebrmušu kāpuri un labību lapgraužu pieaugušie īpatņi.
Arī rapšu sējumus apdraudošajiem kaitēkļiem nav bijis iemesla nepārziemot. Pārziemojuši būs stublāju smecernieki, krustziežu spīduļi, krustziežu pāksteņu pangodiņi, bet to attīstība pavasarī būs saistīta ar laika apstākļiem. Dažkārt laika apstākļi tā sakārto augu attīstību un kaitēkļu izplatību, ka pat krustziežu spīdulim nav nepieciešama ierobežošana. Ja martā vairākas dienas spīdēs saule, tad varbūt būs iespējams kādu kaitēkli ieraudzīt, toties aprīļa aukstumā arī no ziemošanas vietām iznākušie smecernieki iepauzē, gaidot siltāku laiku.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
