Augu slimību izplatība rapša sējumos augustā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ziemas rapšu sējumi visus iespējamos kaitēkļus un slimības pār sevi pārlaiduši iepriekšējos mēnešos. Augustā jau izvērtējama raža. Darbu steigā ir vērts izkāpt no kombaina un pievērst uzmanību rapšu pēcpļaujas atliekām. Aplūkojot augsnē palikušos stublājus, var gūt lielisku informāciju par daļu no vasarā izplatītajām slimībām.
Sausā jeb fomozā puve stublāja lejasdaļā atrodama kā bāli pelēks plankums, kurā bez piepūles saskatāmas mazas melnas piknīdas. Savukārt, ja netīri balta stublāja iekšpusē atrodami melni cieti sklerociji, tad tomēr ir izdevies attīstīties baltajai puvei. Šie novērojumi noderēs, veidojot lauka vēsturi, un būs izmantojami, kad atkal pienāks laiks konkrētajā laukā atgriezties rapšiem.
Augustā atkal sējas laiks, kas kā parasti sāksies ar rapšu sēju. No plašā sēklu piedāvājuma, izlasot šķirņu aprakstus, katram iespējams izvēlēties saviem apstākļiem un iespējām visatbilstošākās šķirnes. Ir selekcionētas šķirnes, kas ir izturīgas pret sakņu augoņiem, tas var izrādīties nozīmīgi laukos, kur iepriekšējos gados kaut reizi pamanītas šīs slimības pazīmes. Sākoties lietus periodam un saglabājoties pietiekamam siltumam, ir iespējama rapšu sakņu inficēšanās. Ar augu aizsardzības līdzekļiem krustziežu sakņu augoņus ierobežot nav iespējams.
Rapsis ir kultūraugs, kam izsalkuši kaitēkļi spēj uzrasties dažādos laika apstākļos. Lietus ļoti vajadzīgs pēc rapšu sējas, lai sēklas vienmērīgi sadīgtu arī neizlīdzināta reljefa putekļainos pakalnos, bet nokrišņi veicinās arī gliemežu barošanos.
Lielāko posta darbu tie paveic, barojoties ar tikko attīstīties sākušiem augiem, – lauks pat izskatās kā nesadīdzis un vaina tiek meklēta sēklu dīdzībā vai sējas darbu kvalitātē. Ja gribam pārliecināties par gliemežu esamību, tas jādara diennakts tumšajā laikā, kad tie barojas, vai lietū. Lielāka uzmanība pievēršama platībām, kas robežojas ar gliemežu dabiskajām dzīves vietām, laukiem, kas ir sliktāk sastrādāti, jo tur gliemežiem ir lielākas iespējas sev nelabvēlīgo diennakts laiku pavadīt zem augsnes kukuržņiem.
Nepieciešamības gadījumā pēc rapšu sējas līdz 9 lapu stadijai (AS 00–19) ir iespēja lietot limacīdu, lai kaitēkļus ierobežotu. Turpretī, ja lietus tomēr pēc sējas rapšu laukiem aizies garām un saglabāsies augsta gaisa temperatūra, tad iespējami spradžu bojājumi. Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka augustā tie rapšiem nekļūst sevišķi nozīmīgi.
Kaitēkļi augustā ziemas rapšu jaunajos sējumos var būt, bet var arī nebūt, bet nezāles sadīgs vienmēr, lai cik šķietami tīrā un labi sastrādātā augsnē iesēta sēkla. Taču zāļu dīdzība un augšanas spars vienmēr ir apbrīnojams, tādēļ, lai kultūraugs uzvarētu konkurences cīņā, saimniekiem ir jānāk tam palīgā. Nezāļu ierobežošanu iespējams uzsākt jau trīs dienas pēc rapšu sējas un turpināt gan augustā, gan septembrī – sabalansējot nezāļu spektru, mitrumu augsnē, savas vēlmes un iespējas herbicīda iegādē, kā arī līdzšinējo savu un kaimiņu pieredzi.
Vasaras rapšiem augustā atliek tikai briedināt sēklas. Kaitēkļi un slimības gan augus galīgi novārtā neatstās, bet to ierobežošana vairs nebūs nepieciešama. Uz pākstīm un stublājiem turpinās baroties kāpostu laputu kolonijas, kas jau jūlijā bija vērojamas vairākos laukos. Jau no jūnija vasaras rapšu lapas iecienījuši kāpostu cekulkožu kāpuri, tās izaloja arī alotājmušu kāpuri, bet alotājmušas drīz uzmeklēs iesētos ziemas rapšus, jo to lapās paredzama drošāka pārziemošana.
Arī kāpostu balteņu un pūcīšu kāpuri barojas ar vasaras rapšu zaļajām daļām, kamēr tās vēl zaļas, bet minēto kaitēkļu klāsts parasti nav radījis ekonomiski nozīmīgus ražas zudumus. Tie augustā saucami tikai par dabas daudzveidību, un, lai arī jau dzirdu iebildumus, par to mums ir jāpriecājas.
Vasaras rapšu sējumos uz pākstīm iespējama krustziežu sausplankumainības, baltās un pelēkās puves, sakņu kakla jeb fomozās puves attīstība. Pēc lauku novākšanas saimniekam, tāpat kā nokuļot ziemas rapšus, no savos laukos iegūtās informācijas izdarāmi secinājumi par konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāti un nepieciešamību.
