Augu slimību izplatība rapša laukos aprīlī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ziemas rapši Kurzemes pusē tā arī īsti nesaprata – bija ziema vai nebija. Vēl novembrī ar to lapām barojās balteņu kāpuri, bet jau februārī pazuda jau tā plānais sniegs. Teritorijās, kur sniegs uzsniga agrāk un saglabājās ilgāk, augi arī ilgāk atradās miera periodā. Rudenī ne viens vien rapšu sējums ziedēja dzelteniem ziediem. Bet martā šie dzeltenie lauki pārvērtās par sējumiem, kur rapši atrodas zem ziemā atmirušo un izbalējušo zvēreņu stublājiem. Jācer, ka nezāļu pāksteņos, kuri dažviet pilnīgi paspēja izveidoties, sēklas tomēr nenogatavojās.
Ļoti maz šopavasar vērojami tādi sējumi, kuri līdz ziemošanai nepaspēja izaugt līdz lapu rozetes attīstības stadijai (AS 19). Lapu masa attīstījās pat ļoti liela, un, pienākot pavasarim, dažviet pūstošā lapu masa kopā ar slimības attīstībai labvēlīgu apstākļu kopumu veido piemērotu vidi pelēkā sniega pelējuma attīstībai. Sauss, saulains un vējains laiks, kā arī slāpekļa virsmēslojums aprīlī augiem ātri atgriezīs dzīvotprieku.
Dažos laukos martā veidojās lielas ūdens lāmas – tajās rapši neizdzīvos. Sējumā, visticamāk, ies bojā augi, kuru saknes rudenī bija inficējušās ar krustziežu sakņu augoņiem. Ja infekcija neliela, augs var turpināt nīkuļot, bet normālu sēklu ražu tas neradīs.
Pašiem sakņu augoņiem līdz pavasarim vajadzētu sairt, atstājot augsnē snaudsporas nākamajai infekcijai, bet novērots, ka uzbriedumi uz saknēm ziemu labi pārcietuši. Tas gan ir atzīmējams tikai kā interesants fakts, jo slimības attīstības ciklā neko nemaina.
Rapšu sējumos ziemas periodā bija vērojama arī meža dzīvnieku barošanās – vietām gandrīz 100% noēstas visas lapas. Rapši mēģinās augt un veidot sāndzinumus, bet sēklu raža būs niecīga. Marta vidū arī gulbji, dzērves un savvaļas zosis pievienojās sējumu apmeklētāju pulkam. Aprīlī putni turpinās nobradāt un postīt iesēto.
Ja vien laika apstākļi ļauj, rapši aprīlī attīstās ļoti strauji. Savukārt augu attīstībai ir pielāgojušies rapšu kaitēkļi. Krustziežu smecernieku vaboles uz rapšu augiem var novērot, diennakts vidējai gaisa temperatūrai sasniedzot 10 0C.
Ja arī kaprīzajā aprīlī uznāk dažu dienu sala un pat sniega periods, kaitēkļi ir pietiekami izturīgi, lai šīs īslaicīgās grūtības pārvarētu un, atgriežoties siltākam laikam, turpinātu dēt olas augu stublājos un lapu kātos.
Arī krustziežu spīduļi un spradži pamana siltuma atgriešanos un atstāj ziemošanas vietas. Spradžiem jāgaida vasaras rapšu dīgsti, jo ziemas rapši aprīlī šiem kaitēkļiem jau ir pārauguši. Toties krustziežu spīduļi ir tie, kuri pirmie atrod vēl dziļi lapās noslēpušos, tikko attīstīties sākušos ziedpumpurus.
Spīduļu izplatības intensitāte ir cieši saistīta ar laika apstākļiem, tādēļ, lai nenokavētu kaitēkļu pamatotu ierobežošanas brīdi ar AAL, rapšu sējumi ziedpumpuru veidošanās un intensīvas attīstības periodā jāapseko pēc iespējas biežāk.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
Sākoties jaunajam veģetācijas periodam, VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringa speciālisti veiks novērojumus Latvijas reģionu laukos un dārzos. Kultūraugu sējumos un stādījumos tiks atrasti un atpazīti kaitēkļi un augu slimības, kā arī pievērsta uzmanība augu attīstības fāzēm. Apmeklējot VAAD mājas lapu www.vaad.gov.lv, ar novēroto varēs iepazīties sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
